Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Evolūcija

Vai Zeme ir dzīvības šūpulis?

Cik par to ir runāts! Cik ir dzirdēts teoriju – piemēram, par „pirmatnējo buljonu"! Runa nav par to, vai uz Zemes notika dzīvības evolūcija? Runa ir par to, kā viss sākas.

Lasīt tālāk ...

Un atkal par evolūciju

1988. gadā amerikāņu zinātnieku grupa Ričarda Lenska (Richard Lenski) vadībā sāka ilgtermiņa eksperimentus ar baktēriju Escherichia coli. 2009. gadā iznāca publikācija ar pirmajiem rezultātiem, kurā tika izanalizētas baktērijas 40000 paaudzes. Izmantojot iesaldētas baktērijas, zinātnieki salīdzināja katru paaudzi ar pamatgrupu, izsekojot izmaiņas un iespējas mainīties, mutāciju ātrumu, virzienu, utt.

Lasīt tālāk ...

Māli - dzīvības avots

Par dzīvības pirmsākumiem pēdējā laikā publicēti vairāki interesanti raksti. Piemēram, itālis Doriano Brodžoli savā rakstā apgalvo, ka tas ir drīzāk ķīmijas, nevis bioloģijas problēma.

Lasīt tālāk ...

Vai cilvēka evolūcija turpināsies?

Žurnāla Scientific American 2010. gada oktobra numurā publicēts Čikāgas universitātes biologa Džonatana Pričarda raksts par cilvēka evolūciju un tās ātrumu.

Lasīt tālāk ...

Čārlzs Darvins un mūsdienu zinātne

Č. Darvina jubileju pasaule svinēja pirms diviem gadiem. Tomēr problēmas, saistītas ar viņa teoriju un mūsdienu zinātni, ir aktuālas joprojām. Ļoti bieži var dzirdēt, ka „ir taču pierādīts, ka Darvina teorija ir apgāzta".

Lasīt tālāk ...

Pirmo reizi izdevies novērot dabīgās atlases darbību kukaiņu savvaļas populācijā

Britu biologiem pirmo reizi izdevies detalizēti novērot, kā notiek dabīgā un dzimumatlase kukaiņu (lauka circeņu) savvaļas populācijā. Agrāk šādi pētījumi nebija tehniski īstenojami. Šis pētījums apstiprināja vairākas klasiskas teorijas, taču daži rezultāti izrādījās negaidīti. Pie "pārsteigumiem" pieder pozitīva saistība starp mātīšu dzimumpartneru skaitu un izdzīvojušajiem pēcnācējiem, kā arī negaidīti lielais skaits mātīšu, kas vispār neatstāj pēcnācējus.

Lasīt tālāk ...

Olbaltumvielu fragmentu pārkombinēšanās – ātrs veids, kā radīt jaunas pazīmes

Lielākā daļa olbaltumvielu molekulu sastāv no vairākiem funkcionāliem blokiem (domēniem). Izmantojot rauga nūjiņu dzimumuzvedību regulējošās signālkaskādes piemēru, amerikāņu biologi parādīja, ka bloku rekombinācija ir efektīvs veids, kā radīt jaunas pazīmes. Piemēram, izdevās iegūt rauga nūjiņas, kurām, salīdzinājumā ar "savvaļas" tipu, trīskārt pieauga pārošanās uzvedības efektivitāte (sapārošanās varbūtība). Pētījumi parādīja, ka olbaltumvielu domēnu sajaukšanās var būt svarīgs evolucionāro jauninājumu parādīšanās mehānisms paralēli gēnu duplikācijai un DNS regulatoro segmentu izmaiņām.

Lasīt tālāk ...

Sens ferments apstiprina hipotēzi par dzīvības izcelšanos karstajos avotos

Vācu bioķīmiķi vairākiem mikrobiem atklāja neparastu, glikozes sintēzē iesaistītu fermentu ar divkāršu funkciju. Fermenta īpašības un tā saimniekorganismu atrašanās vieta dzīvo būtņu evolucionārajā kokā atbilst hipotēzei, kas apgalvo, ka dzīvība radusies karstajos vulkāniskajos avotos un pirmie dzīvie organismi bija hemoautotrofi, tas ir, ieguva enerģiju no vienkāršām oksidēšanās-reducēšanās reakcijām un patstāvīgi veidoja organiskās vielas no CO2.

Lasīt tālāk ...

Darviniskā evolūcija bez gēnu piedalīšanās: prionu gadījums

Prioni ir infekciozas olbaltumvielas, kas izraisa nāvīgas saslimšanas dzīvniekiem un cilvēkiem. Tās ir nepareizi savītas prionu olbaltumvielas PrP molekulas, kuras ir spējīgas "vairoties", pārvēršot normālās PrP molekulas par sev līdzīgām. Izrādījās, ka prioniem piemīt kaut kas līdzīgs iedzimtības mainībai, kas tiem ļauj evolucionēt dabiskās atlases ietekmē. Viņi var piemēroties dažādiem šūnu tipiem un pat izstrādāt noturību pret zālēm.

Lasīt tālāk ...

Dzīvības koks pārtop par gredzenu

Pazīstamais mikrobu evolūcijas speciālists Džeimss Leiks no Kalifornijas universitātes žurnālā Nature publicējis rakstu, kurā izvirza spēcīgi argumentētu hipotēzi, ka visveiksmīgākā un daudzveidīgākā prokariotu grupa, kurai ir liela loma dzīvības attīstībā uz Zemes, - gramnegatīvās baktērijas - iespējams, radās, saplūstot vienotā organismā divām primitīvākām baktērijām: aktinobaktērijai un klostrīdijai. Ja šī hipotēze ir patiesa, prokariotu agrīnās evolūcijas shēma pārstāj līdzināties kokam un iegūst gredzena veidolu.

Lasīt tālāk ...