Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Medicīnas iekārtu plastmasas daļas izdala sirds funkciju vājinošu ķīmisku vielu

Džona Hopkinsa universitātes (ASV) Medicīnas skolas pētnieki atklājuši, ka tādas, no plastmasas izgatavotas medicīnas iekārtas, kā intravenozo šķīdumu ievadīšanas maisiņi un katetri satur ķīmisku vielu, kas žurkām izraisa sirds funkcijas vājināšanos.

Izdevuma American Journal of Physiology tīmekļa versijā publicētā rakstā zinātnieki izsaka aizdomas, ka tieši šī viela izsauc dažas, ar asins īslaicīgu pārvietošanu ārpus organisma saistītu operāciju blakusparādības - garšas sajūtas zudumu un īslaicīgu atmiņas zudumu. Sirds ķirurģijas pacienti līdzās šīm blakusparādībām bieži izjūt arī dedzināšanu un nogurumu. Minētās parādības parasti izzūd dažu mēnešu laikā, taču ir traucējošas un dažreiz kavē atlabšanu.

Pievērsties problēmas izpētei pētījuma vadītāju biomedicīniskās inženierijas, fizioloģijas un anestezioloģijas profesoru dr. Artinu Šoukas (Artin Shoukas) ierosināja personīgā pieredze, kad pēc sirds operācijas viņš uz ilgāku laiku zaudēja garšas sajūtu: "Es esmu šokoholiķis, taču pēc operācijas viss zaudēja garšu un šokolāde vēl mēnešiem šķita kā akmeņogles."

Šoukas un viņa kolēģei dr. Keitlīnai Tompsonei-Torgersonei radās doma, ka blakusparādības izraisa kāda ķimikālija, kas izdalās no īslaicīgās asins ārpusķermeņa uzglabāšanas/transporta tilpnēm. Lai pārbaudītu savu hipotēzi, zinātnieki ievadīja īpaši sagatavotu šķidrumu intravenozo sistēmu maisiņos un sirds koronārās artērijas šuntēšanā izmantotā asinsriti un elpošanu nodrošinošā mašīnā. Pēc kāda laika, šķidrumu pārbaudot, izrādījās, ka visi paraugi lielākā vai mazākā daudzumā satur ķīmisku savienojumu cikloheksanonu.

Tālākā eksperimenta gaitā pētnieki divām žurku grupām injicēja vai nu sāls šķīdumu vai sāls šķīdumu ar cikloheksanonu. Sāls šķīdumu saņēmušajām žurkām ar vienu sirds sitienu tika pārsūknēti aptuveni 200 mikrolitri asiņu, bet vidējais sirdspukstu skaits minūtē bija 358, kamēr tās žurkas, kurām injicēja arī cikloheksanonu, pārsūknēja tikai 150 mikrolitrus pie vidējā sirdspukstu skaita minūtē 287.

Žurkām, kurām bija injicēts cikloheksanons vēl piedevām mazākam pārsūknēto asiņu daudzumam tika novērotas gan vājākas sirds kontrakcijas - zinātnieki aprēķināja, ka ķīmikālija par 50% samazina kontrakciju spēku, gan palielināta šķidrumu aizture un uztūkums.

Tompsone-Torgersone un Šaukas turpinās pētīt, kā tieši cikloheksanons ir iesaistīts novēroto blakusparādību - sirds funkcijas vājināšanās un pietūkumu izsaucošos procesos, lai meklētu iespējamos veidus, kā tos mazināt vai pat pilnībā novērst. Zinātnieki atzīmē, ka viņi nekādā gadījumā neiesaka pacientiem atteikties no operācijām, kurās tiek izmantotas iekārtas ar plastmasu detaļām: "šīs tehnoloģijas ir dzīvības glābjoši medicīnas sasniegumi, ar kuru izmantošanu saistītie riski un iespējamās blakusparādības ir maznozīmīgas, salīdzinot ar ieguvumiem." Pētnieki tomēr cer, ka atklājumu ņems vērā tieši medicīnas iekārtu ražotāji, kuriem vajadzētu domāt, kā novērst cikloheksanona izdalīšanos viņu izgatavotajās ierīcēs un to detaļās.

Avots:

http://physicsnewsandpress.blogspot.com