Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Pētījums: Eiropas savienībā apstiprināti ĢMO izraisa toksicitātes pazīmes aknās un nierēs

Ģenētiski modificētu organismu (ĢMO) ietekme uz dzīvnieku un cilvēku veselību, kopš Latvijā atļauta to audzēšana, kļuvusi īpaši aktuāla arī mūsu sabiedrībā. Daudzi biologi, ģenētiķi un ekologi norāda uz ĢMO iespējamo apdraudējumu videi un cilvēku veselībai, kamēr transgēno augu sēklas ražojošās korporācijas, kā arī to lobiji varas gaiteņos un pētnieciskās laboratorijās apgalvo, ka bažām nav pamata un viss, kas nonāk tirgū nerada nekādu apdraudējumu patērētājam. Kā viena, tā otra puse savu argumentāciju pamato ar zinātniskiem pētījumiem.

Tomēr skaidrs, ka transgēnie organismi nav Šrēdingera kaķim līdzīgi kvantu objekti, kas vienlaikus var būt gan potenciāli dzīvi, gan miruši (toksiski vai nekaitīgi). Tāpēc patērētājam jāaicina talkā loģika, bioloģijas zināšanas un veselais saprāts, lai noskaidrotu, kura puse, aizsedzoties ar zinātnes masku, cenšas "izdot viltotu monētu". Šeit atzīmējams, ka ĢMO ražotāji parasti neļauj oponentiem iepazīties ar veikto pētījumu izejas datiem, radot gluži pamatotas aizdomas par publiskoto rezultātu neatbilstību novērojumiem. Pavisam nesen, š.g. 10.aprīlī, netieši atzīstot biotehnoloģisko kompāniju acīmredzamos centienus slēpt informāciju, par nepieciešamību panākt brīvu pieeju ĢMO pētījumu izejas datiem runāja Eiropas komisijas Veselības un patērētāju politikas komisārs Džons Dalli. Latvijas ziņu aģentūras un lielie plašsaziņas līdzekļi šo svarīgo paziņojumu, protams, nepamanīja.

Kā jauns apstiprinājums ĢMO ražojošo korporāciju finansēto pētījumu zemajai ticamības pakāpei ir akadēmiski recenzētajā izdevumā "International Journal of Biological Studies" 2009.g. decembrī publicētais, Francijā bāzētās Neatkarīgās gēnu inženierijas izpētes komisijas (CRIIGEN) ekspertu, Kajēnas un Ruānas universitātes zinātnieku raksts, kurā kritiski izvērtēti tiesvedības, kā arī atsevišķu Eiropas valstu valdību juridisko prasību ceļā iegūtie eksperimentu izejas dati par trīs korporācijas "Monsanto" trangēnās kukurūzas celmu bioloģisko drošību.

Kā norāda raksta autori, pētījumā pirmo reizi analizēti asins sastāvu un orgānu sistēmu stāvokli raksturojošie dati, kas iegūti, eksperimentāli salīdzinot ar trim pasaulē komerciāli izplatītākajām, ģenētiski modificētās kukurūzas šķirnēm (NK603, MON810, MON863) barotu žurku bioķīmiskos rādītājus. No pētījumā aplūkotajām kukurūzas modifikācijām NK603 celms ir izmainīts, lai būtu izturīgs pret apsmidzināšanu ar plaša spektra herbicīdu Raundapu un no tā izaudzētā kukurūza satur dzīvniekiem un cilvēkiem bīstamā glifosāta atliekas. Savukārt abas pārējās šķirnes pašas sintezē insekticīdus - no augsnes baktērijas Bacillus thuringiensis atvasinātus toksiskus proteīnus - Cry1Ab (MON 810) un Cry3Bb1 (MON 863). Līdz ar to visas minētās kukurūzas šķirnes satur pesticīdus, kuru atliekas nonāk miljoniem cilvēku ēdienā un dzīvnieku barībā. Paralēli pesticīdu ietekmei patoloģiskas sekas var radīt arī modificētā organisma gēnu ekspresijas izmaiņas, kuras katrā gadījumā ir savādākas un ļoti grūti nosakāmas ar sastāva analīžu palīdzību.

Tāpēc vienīgais veids, kā efektīvi pārbaudīt jebkura transgēnā organisma potenciālo ietekmi uz citu dzīvu būtņu fizioloģiskajām norisēm ir ilgtermiņa in vivo pētījumi, kuros ievāc datus no eksperimentālajiem dzīvniekiem, kas barībā saņem dažādu proporciju ĢMO devas.

Aplūkojamā rakstā analizētie, pēc Monsanto pasūtījuma veiktie eksperimenti ilga 90 dienas, kas, lai cik tas arī neliktos absurdi, ir ilgākais laika posms, kurā līdz šim pētīta augstākminēto modificēto celmu ietekme uz zīdītājiem. Ja pat kafijas ietekmes uz cilvēka organismu noteikšanai tiek veikti 20 un vairāk gadu gari pētījumi, tad, izrādās, lai pārbaudītu dabā nebijušas DNS kombinācijas, kas iegūtas tikai daļēji kontrolējamā procesā pietiek ar 3 mēnešiem!

Dzīvniekiem tika veikti aptuveni 60 dažādi asins un urīna analīžu testi, kuru paraugus ņēma 5 un 14 barošanas nedēļā. Žurkas sadalīja vairākās grupās - daļai pie ēdiena piejauca 11% vai 33% modificēto kukurūzu, bet daļa saņēma parasto barību. Iegūtie dati tika statistiski apstrādāti un uz Monsanto iesniegto rezultātu pamata pārtikas drošības uzraudzības dienesti daudzās pasaules valstīs, t.sk. Eiropas Savienībā atļāva šo šķirņu kukurūzas audzēšanu un/vai no tās iegūtu produktu pārdošanu.

Franču biologi turpretī apstrīd Monsanto statistisko metožu kvalitāti, norāda uz trūkumiem un neatbilstībām, kā arī paši veic atkārtotu sākotnējo izejas datu analītisko apstrādi, iegūstot pierādījumus pētījumā aplūkoto modificēto kukurūzas celmu toksicitātei.

Būtiski saprast, ka Monsanto un CRIIGEN rezultāti neatšķiras, ja runājam par statistiski zīmīgo izmaiņu skaitu ģenētiski modificēto barību saņēmušo dzīvnieku bioķīmiskajos un fizikālajos rādītājos - abos gadījumos skaitļi ir vienādi. Atšķiras šo datu interpretācija un tālākā statistiskā apstrāde, bioloģiski nozīmīgo izmaiņu noteikšanai, kā rezultātā Monsanto paziņoja, ka viņu izstrādātā kukurūza ir droša patēriņam, bet CRIIGEN atzina, ka tās lietošana uzturā nav pieļaujama, mazākais bez atkārtotu un ilglaicīgāku eksperimentu veikšanas.

Autori atzīst, ka pētījuma ietvaros žurkām pamanītās izmaiņas drīzāk raksturojamas kā toksicitātes pazīmes nevis kā tās pierādījumi. To nosaka sekojoši Monsanto eksperimentu trūkumi: 1) barošanas pētījums tika veikts tikai vienu reizi un ar vienu zīdītāju sugu; 2) pētījuma ilgums - 3 mēneši - ir nepietiekams, lai kancerogēnu vai endokrīnu traucējumu rezultātā parādītos akūtas toksicitātes izpausmes vai pat orgānu bojājumi; 3) sākotnējo eksperimentu statistiskās analīzes ticamības pakāpe II tipa kļūdas (kļūdaini pozitīvs rezultāts) izslēgšanā ir tikai 30% (plašāk par pētījuma materiāliem un metodēm sk. šeit.)

Franču zinātnieki sava raksta kopsavilkumā secina: visi pētījumā iekļautie ģenētiski modificētie augi izraisa toksicitāti, tikai katrs savā, atšķirīgā veidā un mērā, kas ir atkarīgs no saņemtās barības devas un dzīvnieka dzimuma. Procentuāli un skaitliski vislielākās izmaiņas tika novērotas galvenajos ķermeņa detoksifikācijas orgānos, kuri pirmie reaģē ķīmiskās saindēšanās gadījumā - aknās un nierēs. Šādas izmaiņas, raksta autori, parasti liecina par toksisku vielu klātbūtni diētā. Atšķirības, salīdzinot ĢM un kontrolgrupas datus, bieži tika novērotas arī sirdī, virsnieru dziedzeros, liesā un asins šūnās. Ņemot vērā pētījuma rezultātus, uzskata CRIIGEN, būtu nekavējoties jānosaka pagaidu aizliegums NK603, MON810, MON863 celmu audzēšanai un to produktu tirdzniecībai Eiropas Savienībā.

Avots:

www.biolsci.org

Sk. arī šādus materiālus par ĢMO lobēšanu:
Laikraksts: atklāti slepeni ĢMO veicināšanas plāni
Leading European Food Safety Authority Staff Member Moves into Industry
Izaicinājums - perfekti gēni