Piesārņojuma trauksme Eiropas ūdeņos – atkritumi nonāk pat cilvēku neapgūtajās dziļūdens zonās

Hidrosfēra ir viena no nepasargātākajām Zemes sfērām, ko nopietni apdraud gan mikroskopiskais, gan makroskopiskais piesārņojums. Eiropas ūdeņu kontekstā visbiežāk tiek runāts par to piesārņojumu, ko rada dažādi mikroskopiski elementi, piemēram, ķīmiskās rūpniecības blakusprodukti, nitrātus un fosfātus saturošie lauksaimniecības mēslojumi, naftas produktu noplūdes un tamlīdzīgas vielas. Diemžēl jauna pētījuma rezultāti pierāda – Eiropai piegulošie ūdeņi nopietni cieš arī no makroskopiskā piesārņojuma, un daudzviet atkritumi sastopami pat dziļākajos ūdens piegultnes slāņos. 

Pētījuma metodes

Vērienīgajā Eiropas ūdeņu makroskopiskā piesārņojuma pētījumā tika iesaistītas 15 dažādas organizācijas visā Eiropā. Kā vadošā pētniecības iestāde izpētē darbojās Azoru universitāte (Azoru salas ir Portugālei piederošs autonomais apgabals Atlantijas okeānā). Pētījuma rezultāti publicēti zinātniskajā žurnālā „PLOS ONE”.

Pētījumam nepieciešamo datu ievākšanai zinātnieki izmantoja zemūdens kameras un traļa metodi – ar lieliem masveida tīkliem tika „zvejots” viss, kas ūdeņos sastopams, lai gūtu priekšstatu par piesārņojuma koncentrāciju un saturu. Kopumā pētījuma laikā tika veikti gandrīz 600 zemūdens videoieraksti un pētījumi ar traļa metodi 32 dažādās vietās Ziemeļu Ledus okeānā, Atlantijas okeānā un Vidusjūrā.

Lai iegūtu pilnīgāku priekšstatu par piesārņojuma problēmām un piesārņojuma izplatības ceļiem, paraugi tika ņemti, sākot no piekrastes zonas līdz pat 2000 kilometru attālumam no krasta līnijas teritorijā no Eiropas piekrastes šelfa zonas līdz Vidusatlantijas grēdai. Pētījumi tika veikti dziļumā no 35 metriem līdz aptuveni 4,5 kilometriem.

Sadzīves atkritumi – cilvēku pirmie vēstneši jūru un okeānu neskartajās zonās

Zinātnieki atzīst, ka pētījuma rezultāti nav iepriecinoši – analizējot iegūtos paraugus un video ierakstus, atklājās, ka tādi sadzīves atkritumi kā polietilēna maisiņi, pudeles, zivju tīklu driskas un citi sadzīves atkritumi bija atrodamas pat dziļākajos ūdens slāņos jūras dibenā, ko tiešā veidā cilvēks vēl nav skāris.

Komentējot iegūtos rezultātus, pētījumā iesaistītā Plimutas universitātes (Lielbritānija) Jūras institūta asociētā profesore Kerija Hovela (Kerry Howell) norādījusi: „Šis pētījums ir pierādījis, ka cilvēku radītie atkritumi ietekmē visas jūras un okeānu dzīvotnes, sākot ar pludmalēm, beidzot ar dziļāko okeāna vietu grunti. Īpaši šokējošs ir fakts, ka atkritumi sasnieguši pat tādus dziļūdens apgabalus, ko zinātniekiem pagaidām vēl nemaz nav izdevies izpētīt. Tas nozīmē, ka atkritumi kā pirmie cilvēku vēstneši šeit nonākuši vēl daudz pirms mums.”

Eiropas ūdeņu piesārņojuma pētniecības laikā noskaidrots, ka visizplatītākie atkritumi dziļākajos ūdens piegultnes slāņos ir dažādas plastmasas atliekas, piemēram, maisiņi, plastmasas pudeles un dažādu citu sadzīves priekšmetu atlūzas. Analizējot iegūtos paraugus, izdevies noskaidrot arī, ka vislielākā makroskopiskā piesārņojuma koncentrācija ūdeņos ir zemūdens kanjonos, savukārt mazākā – kontinentālajā šelfā un okeāniskajās grēdās.

Antropogēnā piesārņojuma pēdas bija atrodamas visās paraugu ievākšanas vietās. Kopumā 41% no tiem sastādīja dažādi plastmasas atkritumi, bet 34% - pamesti zvejniecības piederumi vai to atliekas. Pārējie identificētie atkritumi bija stikla, metāla, koka, keramikas, auduma un tamlīdzīgu materiālu veidojumi.

Makroskopiskā piesārņojuma pārvietošanās ceļi

Atkritumi dziļūdens zonā nonāk no piekrastes teritorijām pa kontinentālo šelfu un zemūdens nogāzēm. Pētniekiem izdevies iezīmēt arī galvenos ceļus, pa kuriem makroskopiskais piesārņojums pārvietojas tālāk uz dziļākajām jūru un okeānu vietām – kā galvenie transporta ceļi darbojas zemūdens kanjoni, kas savieno seklos piekrastes ūdeņos ar dziļūdens zonu. Kanjoni parasti atrodas lielāko piekrastes pilsētu, piemēram, Lisabonas un Barselonas, tuvumā, kur tie pilsētu radītos atkritumus var nogādāt par 4500 metru dziļumā.

Pētījuma laikā zinātniekiem izdevās nonākt vēl pie kādas interesantas atziņas par kuģniecības paradumiem. Analizējot pētījuma nolūkos ievāktos paraugus, daļā no tiem tika atrasti ogļu izdedži, kas visticamāk ūdenī nonākuši jau 18.gadsimta beigās, kad tvaikoņu apkalpes locekļi no nevajadzīgajiem izdedžiem ceļojuma laikā atbrīvojās ūdeņos.
„Jau iepriekš bija zināms, ka jūru un okeānu dibenā atrodami ogļu izdedži, kas liecina par agrāko kuģu kustību jūrā. Tomēr, tuvāk izpētot sakarības starp paraugu ņemšanas vietām, kuros izdedži tika atrasti, mums izdevās atklāt vēl kādu patiesību - teju visi izdedžus saturošie paraugi tika iegūti mūsdienu galveno kuģniecības ceļu tuvumā. Tas nozīmē, ka ceļu atrašanās vieta nav mainīta jau vairāk nekā divus gadsimtus, ” norādījusi Eiropas Savienības sponsorētā ekosistēmu stāvokļa izpētes projekta „HERMIONE” jūras bioloģe, dr. Eva Ramireza-Lorda (Eva Ramirez-Llodra).

Pētījuma rezultāti – atkārtots brīdinājums par pieaugošajām problēmām

Ūdeņu gultnes un dziļūdens zonu piesārņojums ir liela problēma visā pasaulē. Piemēram, Klusajā okeānā ūdens straumju un augstā piesārņojuma mijiedarbības rezultātā jau kopš 1988.gada izveidojusies milzu atkritumu sala. Zinātnieki lēš, ka šobrīd tās izmērs varētu pārsniegt 700,000 – 15,000,000 km2 jeb 0,41%-8,1% no kopējās Klusā okeāna teritorijas, un salas izmērs turpina tikai pieaugt.

Eiropai pieguļošajos ūdeņos piesārņojuma problēmas vēl nav tik akūtas, taču situācija Klusajā okeānā jāuztver kā brīdinājums nākotnei. Pētnieki ir vienisprātis – jauniegūtie rezultāti par Eiropas ūdeņu stāvokli vēlreiz pasvītrojuši piesārņojuma problēmu milzīgos apmērus visā Pasaules okeānā, un norādījuši, ka šā brīža izstrādātie risinājumi situācijas uzlabošanai nav pietiekami.

Turklāt makroskopiskais piesārņojums ne tikai mazina ūdeņu kvalitāti un estētisko izskatu, bet arī apdraud to iemītniekus, jo dzīvnieki, to skaitā, bruņurupuči, zivis un jūras putni, atkritumus nereti sajauc ar ēdienu, tā nosprostojot savu gremošanas sistēmu, kas parasti rada letālas sekas.

Augšējais attēls: Albatrosa atliekas, kurās redzams putna nāves iemesls - aprītie nesagremojamie plastikāta atkritumi. Avots: wikimedia.org.

Avoti:

eurekalert.org
plosone.org

Etiķetes:{tortags,957,1}

Brīvpieejas materiāls. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.