Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Zinātnieki: 'otrās paaudzes' ĢM augi tikai pastiprinās vides problēmas

Tā dēvētās "pirmās paaudzes" ģenētiski modificētās lauksaimniecības kultūras, lai arī par to plaši nerunā, šobrīd jau de facto ir cietušas sakāvi no mātes dabas - arvien plašāku izplatību ASV un citās valstīs, kur lielos apmēros audzē transgēnos augus, iegūst pret glifosātu noturīgas nezāles, kas būtiski samazina ražu un līdz ar to - audzētāju ienākumus. Tikai ASV vien pret glifosātu noturīgās nezāles aug tīrumos, kuru izmēri patlaban aptuveni atbilst Arizonas štata platībai. Bet nezāles turpina izplatīties.

Radušos problēmu agroķīmiskā kompleksa korporācijas plāno risināt sev raksturīgā veidā - nevis atzīstot, ka herbicīdizturīgi, transgēnie augi ved ekoloģiskā strupceļā un no to audzēšanas jāatsakās, priekšroku dodot dabīgām metodēm, bet ieviešot tirgū jaunas labības, kas tagad būs izturīgas ne vairs tikai pret vienu, bet uzreiz vairākiem herbicīdiem. Pirmie pieteikumi par divu herbicīdu izturīgām sojas un kukurūzas šķirnēm, kā arī atbilstošu pesticīdu maisījumu, kopā ar korporāciju algoto zinātnieku veiktiem pētījumiem, kuru rezultāti un secinājumi apliecina šo maisījumu lietošanas nekaitīgumu videi un cilvēku veselībai, jau ir iesniegti apstiprināšanai ASV Vides aizsardzības aģentūrā. Šīs iestādes ierēdņi, kā raksta wired.com, līdz ar Lauksaimniecības pārvaldi, sliecās atbalstīt jauno labības šķirņu nonākšanu tirgū. Sagatavošanas stadijā ir arī citi, līdzīgi pieteikumi.

Vides un veselības aizsardzības grupām, turpretī, līdz ar neatkarīgiem zinātniekiem ir cits viedoklis - tie uzskata, ka šāda rīcība tikai paplašinās nezāļu un herbicīdu "ieroču sacensību", novedot pie jaunu, nu jau pret vairākiem līdzekļiem izturīgu nezāļu parādīšanos, vienlaikus būtiski palielinot jau tā ar industriālām ķimikālijām pārpilnās ASV vides piesārņojumu, kas izraisīs jaunas ekoloģiskās katastrofas, kā arī cilvēku un dzīvnieku veselības problēmas. 

Paredz Roundup stāsta atkārtošanos

Jaunā tipa labību izstrādi, darbu pie to izveides uzsākot jau pirms pāris gadiem, pirmais pabeidzis Dow AgroSciences - Dow Chemical Company meitas uzņēmums. Iekļautas korporācijas jaunajā "Enlist" nezāļu kontroles sistēmā, tās būs izturīgas pret "Enlist Duo" herbicīdu - glifosāta un 2,4-D (2,4-dihlorofenoksietiķskābe) mikstūru. Izsmidzinot "Enlist" uz speciāli šim mērķim modificētiem augiem, tiem nekas nenotiks, taču visas apkārtējās nezāles ies bojā. "Enlist Duo herbicīds palīdzēs atrisināt milzīgos nezāļu kontroles izaicinājumus, ar kuriem saskārušies audzētāji," preses relīzē, kas izplatīta kopā ar ražotājam labvēlīgo Vides aizsardzības aģentūras lēmuma projektu, saka Demons Palmers (Damon Palmer), jaunā herbicīdu maisījuma pārdošanas vadītājs ASV.

Dow ir pārliecināta, ka "Enlist Duo" neatkārtos Monsanto izstrādātā "Roundup Ready" stāstu, kuram 20.gs. 90. gadu vidū parādoties lauksaimniecības ķīmijas tirgū, vairāki zinātnieki izteica prognozes, ka būs augi, kas ar laiku spēs izveidot noturību arī pret šo līdzekli, kā jau tas iepriekš bija noticis ar vairākiem citiem herbicīdiem. Monsanto šādu iespējamību toreiz kategoriski noliedza, kritiķiem pārmetot nezinātniskumu un izceļot sava jaunā izstrādājuma "Roundup Ready" īpašās priekšrocības.

2,4D - ķīmiskā kara produkts

Pirmais rakstu par 2,4-D atklāšanu 1941.g. ASV publicēja Roberts Pokornijs. Aptuveni vienlaicīgi savienojumu ieguva arī britu zinātnieki. 2,4-D sintēze un sākotnējie pētījumi bija saistīti ar ķīmisko ieroču izstrādēm, taču II pasaules karā šī viela kā ierocis netika izmantota. 1944.g. tika noskaidrots, ka 2,4-D piemīt herbicīdas īpašības un jau tajā pašā gadā amerikāņu kompānija to laida tirgū kā līdzekli nezāļu apkarošanai "Weedone". 2,4-D izrādījās sintētisks augu augšanas hormonu - auksīnu - līdzinieks. Sistēmiski iedarbojoties uz augu, 2,4-D ierosina hipertrofētus augšanas procesus un domājams arī citas norises šūnās (membrānas funkcionālos traucējumus), kā rezultātā augs iet bojā. Pats 2,4-D un citu šīs klases herbicīdu iedarbības mehānisms molekulārā līmenī joprojām nav noskaidrots. Ir tikai zināmi tā iedarbības simptomi gan augiem, gan dzīvniekiem.

Šis bija pirmais herbicīds, kas, pielietots salīdzinoši mazos daudzumos, efektīvi iedarbojās uz divdīgļlapu augiem, tai skaitā daudzām nezālēm (platlapju augiem), neskarot vairumu viendīgļlapju, kuros ietilpst arī tādi kultūraugi kā kvieši, kukurūza, rīss, auzas un citi zāļaugi. Laikā, kad liela daļa vīriešu atradās kara frontēs un darba rokas trūka, par "Weedone" rakstīja, ka tas aizvietojot kapli.

Sliktu slavu 2,4-D ieguva kā Vjetnamas karā plaši izmantotā, cilvēkiem ļoti toksiskā herbicīda (defolianta) "Agent Orange" sastāvdaļa, lai gan, kā teikts ASV Nacionālā pesticīdu informācijas centra publicētā dokumentā, "veselības problēmas no kurām vēl joprojām cieš ne tikai ASV armijas veterāni un Vjetkonga cīnītāji, bet arī daudzi vjetnamiešu civiliedzīvotāji, izraisīja cita maisījumā iekļauta vielas - 2,4,5-T, kā arī ražošanas blakusprodukts - dioksīns".

Līdzšinējā izmantošana, ierobežojumi un aizliegumi

Šodien 2,4-D ir trešais plašāk pielietotais herbicīds Ziemeļamerikā. To izmanto nezāļu iznīcināšanai piemājas zālājos, futbola un golfa laukumos, tīrumos pirms labību stādīšanas, ceļmalās, ganībās, mežsaimniecībā, graudaugu sējumos, u.c.

Gadījumā, ja 2,4-D izturīgās šķirnes tiks apstiprinātas audzēšanai, par ko šobrīd, šķiet, lielu šaubu nav, herbicīda lietošana dramatiski pieaugs. Pēc oficiālajām ASV Lauksaimniecības ministrijas aplēsēm 2020.g. uz valsts laukiem tiks izliets no 78 līdz 176 miljoniem mārciņu 2,4-D. 2011.g. attiecīgais daudzums bija 26 miljoni mārciņu.

2,4-D ir aizliegts izmantot pašvaldību zālājos Kanādas Ontārio un Kvebekas provincēs, zālājos un dārzos Dānijā, Norvēģijā un Kuveitā, bet tā lietošana pavisam ir aizliegta Belīzā. Gan Ziemeļamerikā, gan Eiropā jau 20 gadus ir aizliegts izmantot ātri iztvaikojošo ēsteru veidā izgatavotās 2,4-D herbicīdu versijas. 2013.g. šādu aizliegumu pieņēma arī Austrālija. Lēni iztvaikojošo ēsteru 2,4-D herbicīdi joprojām tiek plaši pielietoti līdztekus ar mazāk potentajiem amīnu sāļu produktiem.

Ietekme uz cilvēku veselību

Ja par glifosāta bāzes herbicīdiem un to sastāvdaļu ietekmi uz veselību atklajumi.lv ir rakstījis jau vairākkārt (sk. Zinātnieki: glifosāta herbicīdi pat vidē sastopamās koncentrācijās ir toksiski dzīvniekiem un cilvēkiem. Nepieciešams pārskatīt pieļaujamās normas!, atklajumi.lv, 19.08.2013.), tad 2,4-D plašāk aplūkojam pirmo reizi.

Situācija ar 2,4-D kopumā ir gluži tāda pati, kā ar glifosātu - korporatīvie ražotāji un to lobiju ietekmē esošās valsts iestādes (protams, tur, kur šāds lobijs gūst panākumus, Belīzā, kā redzam, tas atsaucību nerod), kurām būtu jārūpējas par vides drošību un cilvēku veselību pauž viedokli, ka 2,4-D ir maztoksisks un cilvēkiem teju nekaitīgs savienojums, kas, kā rakstīts ASV Nacionālajā pesticīdu centra mājas lapā publicētajā "faktu lapā": "vāji absorbējas caur ādu vai plaušām, taču ātri nonāk organismā, ja norīts. (..) Nonācis organismā, 2,4-D tajā pārvietojas, bet neuzkrājas nekādos audos. Cilvēka ķermenis lielāko daļu uzņemto 2,4-D izvada ar urīnu, neveidojot metabolītus. Vairāk nekā 75% no uzņemtā 2,4-D tiek izvadīti no ķermeņa pirmajās četrās dienās." "Zinātnieki nav atraduši saikni starp 2,4-D un cilvēku saslimšanu ar vēzi. (..) nav saiknes ar veselības problēmām cilvēku mātēm vai zīdaiņiem." Par to, cik maz var ticēt šādiem aprakstiem, iespējams pārliecināties kaut vai tikai ielūkojoties citas oficiālas ASV iestādes - Slimību kontroles un novēršanas centra - mājas lapā. Informējot ASV pilsoņus par dihlorfenolu, kas, kā zināms ir daudz toksiskāks par tā ķīmisko priekšteci 2,4-D, SKNC norāda: "Cilvēka ķermenī 2,4-dihlorfenols veidojas kā mazākuma (minor) metabolīts no 2,4-dihlorofenoksietiķskābes (..) kā arī nokļūst no apkārtējās vides."

Tātad, 2,4-D tomēr veido metabolītus cilvēka ķermenī un, kā turpmākā izklāstā redzēsim, tam ir arī konstatēta saikne gan ar vēzi, gan ar citiem veselības traucējumiem. Nedaudz pameklējot, varam atrast virkni tīmekļa vietņu, kurās ir apkopoti zinātniskos žurnālos publicētie pētījumi par 2,4-D un tā metabolītu konstatēto un iespējamo ietekmi uz dzīvnieku un cilvēka veselību. Ar tiem iepazīstoties, aina, ja vien selektīvi nelūkojamies tikai korporāciju algoto zinātnieku publikācijās, vairs nav tik rožaina kā to tēlo ASV vides aizsardzības aģentūra, Pesticīdu centrs un dažas citas iestādes.

Tālāk sniegtās ziņas ir sagatavotas, izmantojot galvenokārt divus avotus: Kornela universitātes (ASV) Pesticīdu izmantošanas izglītības programmas (PIIP) 1993.g. publicēto informāciju kā arī Kanādas vides aizsardzības organizācijas Sierra Club 2005.g. sagatavoto pārskatu par 2,4-D toksisko iedarbību. Katram no pieminētajiem pētījumiem, kuru tīmekļa adreses šeit pievienotas, attiecīgajos materiālos ir atbilstoša atsauce uz publikāciju, tāpēc šeit tās sniedzu tikai fragmentāri.

Akūtā toksicitāte. Tīras 2,4-D LD50 (vidējā letālā deva) šo kimikāliju ļauj iekļaut vidēji toksisku vielu klāstā (pēc Latvijas klasifikācijas - kaitīga viela).

Vidējā letālā orālā 2,4-D deva (kuru uzņemot iet bojā 50% no dzīvniekiem) pēc PIIP datiem žurkām ir robežās no 375 līdz 666 mg/kg; pelēm 370 mg/kg; jūrascūciņām no mazāk nekā 320 līdz 1000 mg/kg. Dermālās (viela uzņemta caur ādu) LD50 devas žurkām un trušiem ir 1500 mg/kg un 1400 mg/kg. Cilvēkiem ilgstoša 2,4-D ieelpošana izraisa klepu, dedzināšanu elpvados, apdullumu un īslaicīgas koordinācijas problēmas. Saindēšanās simptomi ir nogurums, vājums, dažreiz arī nelabums. Retos gadījumos novērots nervu galu iekaisums ar ietekmi uz muskuļu darbību. Simptomi atšķiras, atkarībā no konkrētā komercprodukta veida (sāls vai ēstera formā) un tā papildu sastāvdaļām.

Ietekme uz reproduktīvo sistēmu. PIIP lapā, atsaucoties uz 1992.g. publicēto Bīstamo vielu datubāzi, minēts, ka dodot grūsnām žurkām nelielu daudzumu 2,4-D (apm. 50mg/kg) netika novērotas nekādas novirzes no mazuļu svara vai metiena apjoma. Taču žurkām, kurām tika dots lielāks daudzums vielas (188 mg/kg), attīstījās embriji, kuriem vēdera dobumā bija asiņošana un, attiecīgi, palielināta mirstība. Žurkām 2,4-D izraisa nelielu testosterona pieaugumu kā arī ievērojamu estrogēna sintēzes pieaugumu sēklinieku šūnās. Tāpat žurkām šī viela palielina progesterona un prolaktīna hormonu pieaugumu kā arī izraisa traucējumus estrālajā ciklā.

Savukārt peļu tēviņiem, kam deva lielu daudzumu 2,4-D (200 mg/kg), konstatēja ievērojamu DNS sintēzes kavēšanu sēkliniekos. PIIP autori norāda, ka, neskatoties uz nesakritībām atsevišķu pētījumu (par 2,4-D ietekmi uz dzīvnieku vairošanos) rezultātos, to vairākums liecina, ka 2,4-D nelielās (vidējās) devās dzīvniekiem izraisa reproduktīvos traucējumus, tādējādi ļaujot pieņemt, ka herbicīds šādā pat veidā var apdraudēt arī cilvēkus. PIIP 1993.g. rakstīja, ka tobrīd pētnieku rīcībā gan nav tiešu pierādījumu par 2,4-D ekspozīcijas saikni ar cilvēku reproduktīvajām problēmām, taču netieši tādi bija. Sierra Club norāda uz 1991.g. publicētu epidemioloģisku pētījumu, kurā noskaidrots, ka lauksaimniecības strādniekiem, kas darbojas ar 2,4-D, salīdzinot ar vīriešiem, kuri nav pakļauti 2,4-D ietekmei, ir mazāks spermatozoīdu skaits un spermā biežāk sastopamas dažādas novirzes.

Teratogēnā [1] ietekme. PIIP norāda, ka 2,4-D ir ļoti ierobežotas spējas izraisīt iedzimtus defektus. Tomēr žurkām, kas no 6 līdz 15 grūtniecības dienai saņēma 150 mg/kg vielas, pēcnācējiem novēroja skeleta defektus - kaulu attīstības aizkavējumu un nepareizas formas ribas. 1996.g. publicēta pētījuma ietvaros Minesotā konstatēts, ka tajos pavalsts apgabalos, kuros ir vislielākais 2,4-D un citu tās pašas klases herbicīdu pielietojums, tiek reģistrēts arī proporcionāli lielāks kropli piedzimušo bērnu skaits. Iedzimto kroplību pieaugums bija novērojams bērniem, kas bija ieņemti pavasarī - laikā, kad notiek visintensīvākā herbicīdu lietošana.

Industrijas pārstāvji, kā jau tas ir sagaidāms, epidemioloģiskos pētījumus uzskata par nepārliecinošiem, bet dzīvnieku izpētes datus par nenozīmīgiem vai arī apgalvo, ka efekts iestājas tikai piemērojot reālajā dzīvē neiespējami lielas herbicīda devas.

Mutagēnā ietekme un kancerogenitāte. ASV Pesticīdu centrs apgalvo, ka 2,4-D nav mutagēns ("liecības nav saskanīgas") un, vairākkārt (1988, 1992. un 2004.) izvērtējot datus, nav atrasta saikne ("nav pietiekami daudz datu") starp 2,4-D un saslimšanu ar Nehodžkina lifomu cilvēkiem. Tomēr PIIP 1993.g., gan arī atzīmējot, ka liecības ir pārāk nedrošas, norādīja uz pētījumu, kurā noteikts, ka pakļaujot cilvēku šūnu kultūru zemas koncentrācijas 2,4-D ietekmei, novēroti hromosomu bojājumi. Tajā pat laikā specifiski izpētot plaušu šūnas, DNS bojājumus tajās neatklāja.

Cits, 2003.g. publicēts pētījums ziņo par iespējamo genotoksicitāti šūnās, ko var izraisīt eksperimentāli novērotas antioksidantu enzīmu darbības izmaiņas - tās iestājās pēc tam, kad pētnieki in vitro pakļāva 2,4-D ietekmei cilvēku eritrocītus.

Priekšstatu par to, ko nozīmē "nesaskanīgas liecības" varam gūt no sekojošā piemēra. ASV Pesticīdu centrs 2008.g., atsaucoties uz 1996.g. izdevumā "Fundamental and Applied Toxicology" publicētu pētījumu, raksta:

"Žurkām un pelēm, kurām divus gadus ēdienā pievienoja 2,4-D koncentrācijās no 5-150 mg/kg dienā vai 5-300 mg/kg dienā, nenovēroja nekādus onkogēnus efektus. Līdzīgi, pētnieki nekonstatēja imūntoksisku vai onkogēnu atbildi suņiem dozās no 1-7,5 mg/kg dienā 13 nedēļas vai 1 gada laikā."

Tajā pat laikā PIIP, 1993.g., atsaucoties uz ASV Lauksaimniecības pārvaldes 1984.g. publicēto rokasgrāmatu par herbicīdiem, norāda:

"Divus gadus dodot žurkām nelielas devas, tām novēroja ļaundabīgo audzēju skaita pieaugumu. Nebija gan īsti skaidrs, vai audzēji bija nespecifiski vai saistīti ar kādiem konkrētiem orgāniem. Peļu mātītēm, kas saņēma vienu 2,4-D injekciju, izveidojās audzējs - limfātiskās sistēmas sarkoma."

Tikpat dažādi ir arī epidemioloģiskie pētījumi - vieni, piemēram Kanzasā un Nebraskā, kā arī Itālijā konstatēja sakarības starp 2,4-D izsmidzināšanā iesaistīto lauksaimnieku palielinātu saslimstību ar Nehodžkina limfomu (Itālijā saikni konstatēja tikai sievietēm), Kanādā un Zviedrijā, apkopojot datus par Nehodžkina limfomas slimniekiem, noskaidrojās, ka, salīdzinot ar sabiedrības vidējiem rādītājiem, pastāv par 30-50% lielāka iespējamība, ka viņi ir tikuši pakļauti 2,4-D ekspozīcijai. Tajā pat laikā citi pētījumi - Jaunzēlandē, Vašingtonā, Ņujorkā, Austrālijā un Vjetnamas kara veterānu vidū, deva negatīvus rezultātus. Katra puse otrai pārmet nepareizu metodoloģiju un kļūdainu faktu apstrādi.

Attiecībā uz suņiem, Pesticīdu centrs izliekās, ka nepastāv izdevumā "Journal of the Nacional Cancer Institute" 1991.g. publicēts pētījums, kurā tika konstatēta ievērojama saikne (izredžu attiecība - 1,3) starp suņu saslimšanu ar ļaundabīgo limfomu un to, vai un cik daudz dzīvnieku saimnieki mājās lieto 2,4-D saturošos nezāļu apkarošanas līdzekļus. Neskatoties uz masīvo pētījuma kritiku no ražotājus pārstāvošo zinātnieku puses, tas joprojām nav atsaukts, kas norāda uz pētījuma plāna, metožu un datu apstrādes kvalitāti. Suņu nozīme diskusijā par pesticīdu iedarbību nav novērtējama par zemu - saimnieki, ja tos pārliecinās par ķimikāliju kaitīgumu to mīluļu veselībai var ievērojami samazināt konkrēto produktu (piemājas un publisko zālāju apstrādei paredzēto herbicīdu) apgrozījumu un līdz ar to - ražotāju peļņu.

Neirotoksicitāte. Iedarbojoties uz neiromediatoriem, serotonīnu un dopamīnu, 2,4-D jaunos organismos aizkavē smadzeņu attīstību un izraisa uzvedības traucējumus kā piemēram apātiju, sociālo attiecību samazinājumu, atkārtotas kustības, drebuļus un nekustīgumu. Mātītes ietekmei pakļautas lielākā mērā nekā tēviņi.

Žurku jaunuļiem no 12 līdz 25 dzīves dienai dodot 2,4-D devās pa 70mg/kg dienā konstatēja smagu neirotoksicitāti, kas izpaudās mielīna depozītu sarukumā (mielīna nervu apvalku noārdīšanās cilvēkiem izraisa saslimšanu ar multiplo sklerozi), kā arī novirzes visos uzvedības testos.

Neirotoksicitāte, to apvienojot gan ar konstatēto 2,4-D ietekmi uz vairogdziedzera darbību, gan arī faktu, ka mātes pienā 2,4-D ir atrodams veselu nedēļu pēc ekspozīcijas, ņemot vērā arī faktu, ka 2,4-D šķērso placentu, raisa bažas, ka herbicīda ietekme var būt īpaši bīstama embrijiem, zīdaiņiem un bērniem, negatīvi ietekmējot to attīstību, problēmām un simptomiem parādoties tikai kaut kad vēlāk pēc piedzimšanas. Bērni 2,4-D ekspozīcijai var tikt pakļauti daudz dažādos veidos, ķimikāliju uzņemot no ūdens, no apstrādāta zālāja savā pagalmā vai pilsētas parkā, no izgarojumiem, kas nokļūst gaisā no blakus esošā apsmidzinātā lauka vai arī, gadījumā, ja to vecāki strādā lauksaimniecībā, kur izmanto šos herbicīdus, dodoties tiem līdzi uz darbu.

Ietekme uz vidi

Kā sistēmiskas darbības herbicīds, 2,4-D viegli no lapām, stublāja vai augsnes uzsūcas augos, kuri iet bojā vienas līdz divu nedēļu laikā pēc apsmidzināšanas. Augsnē nokļuvušās 2,4-D atliekas, pamatā mikrobu ietekmē, noārdās apmēram mēneša laikā. Nokļūstot anaerobos apstākļos, herbicīds var saglabāties pat līdz nepilnam gadam. Tā klātbūtne dabā konstatēta daudzās ASV ūdenstilpnēs un gruntsūdeņos. Tas ļauj izteikt bažas, ka uz laukiem izsmidzinātā 2,4-D darbība nebūt nebeidzas tikai vietā, kur tas piemērots, bet skar plašākus apvidus, potenciāli samazinot bioloģisko daudzveidību.

ASV vides aizsardzības aģentūras ierēdņi uz šīm bažām atbildējuši noliedzoši: "Mēs esam pārliecināti, ka 2,4-D holīna sāls no Dow jaunās formulas nenokļūs ārpus tā pielietošanas vietām. (..) Ja tā notiktu, būtu jāsatraucās par tās ietekmi uz augiem vai dzīvniekiem." Savukārt tās pašas Vides aizsardzības aģentūras ekspertu slēdziens jau vairs nav tik pārliecinošs un nešaubīgu drošību sološs. Norādot, ka 2,4-D nerada tiešas saindēšanās draudus putniem, zivīm, ūdensaugiem vai insektiem, eksperti tajā pašā laikā atzīst, ka trūkst empīriskas informācijas par apdraudējuma riskiem zīdītājiem un sauszemes augiem: "Nav pieejama pietiekama informācija, lai noteiktu, kā paredzētie jaunie 2,4-D holīna sāls pielietojuma veidi tieši ietekmēs dzīvniekus (..) un sauszemes augus, netieši ietekmējot arī visas pārējās taksonomiskās grupas."

Komentējot apgalvojumus par pesticīdiem, kas paliks tikai uz lauka, vietā, kur pielietoti, Montanas Valsts universitātes agroekologs Brūss Maksvels saka: "Bažas par [pesticīdu] noplūdi arvien pieaug. (..) Laukiem pieguļošās zemes daudzviet ir vienas no pēdējām bioloģiskās daudzveidības patvēruma vietām. Tur atrodas daudzu dzīvnieku, īpaši apputeksnētāju - bišu un tauriņu - dzīves un barošanās vietas. Kā zinām to populācijas nemainīgi sarūk un, piemēram, izpētot monarhtauriņu katastrofālo samazināšanos pētnieki jau ir atraduši pārliecinošu saikni ar glifosāta herbicīdu izmantošanas pieaugumu."

Vides aizsardzības aģentūras publicētajā "Enlist Duo" herbicīda apskatā ir teikts, ka tiešā veidā tas ir "praktiski netoksisks" bitēm. Netiešā ietekme, redzams, aģentūru īpaši neinteresē, jo tā uzskata, ka līdzeklis tiks pielietots stingri ņemot vērā ražotāja lietošanas instrukciju: "Ja šis produkts tiek lietots atbilstoši instrukcijai, nekādi negaidīti, nelabvēlīgi blakus efekti neradīsies."

Bils Frīzs, zinātnes politikas analītiķis no sabiedriskās organizācijas "Pārtikas drošības centrs" turpretī uzskata, ka nav pamatoti sagaidīt, ka zemnieki vienmēr rīkosies tā, kā teikts lietošanas instrukcijā, kas, piemēram, norāda, ka nedrīkst izsmidzināt "Enlist Duo" tuvāk par 30 pēdām no lauka malas, ja vējš pūš ar ātrumu, kas ir lielāks par 2 jūdzēm stundā vai arī ir pārāk karsts un sauss laiks. To, ka nezāļu indes netiek izmantotas kā paredzēts apliecina arī daudz dažādu avotu no visas pasaules. Par pesticīdu neatbilstošu izmantošanu, tai skaitā lētāku pakaļdarinājumu izmantošanu kā plaši izplatītu parādību, piemēram, vēstī 2013.g. jūlijā publicētais Indijas pastāvīgās parlamentārās lauksaimniecības komisijas ziņojums par ĢM labību audzēšanu un pārtikas drošību.

Kad parādīsies jaunās supernezāles?

Ja Dow un ASV varas iestādes tic, ka "Enlist Duo" būs nepārvarams šķērslis dabīgajai atlasei, lai izveidotu pret glifosātu un 2,4-D noturīgas nezāles, tad kritiķi uzskata, ka uz to ilgi nebūs jāgaida. Īpaši ņemot vērā, ka pret 2,4-D jau ir novērota noturība tādām nezālēm kā Amaranthus tuberculatus un Conyza canadensis, kas citviet Ziemeļamerikā izveidojušas noturību arī pret glifosātu. Turklāt, kā norāda Maksvels, botāniķiem ir zināmas arī tādas nezāles, kas jau tagad spēj izturēt vienlaicīgu apstrādi ar vairākiem herbicīdiem, - lai gan tie pagaidām vēl nav 2,4-D un glifosāts.

Dow ir pārliecināta, ka no noturības izveidošanās varēs izvairīties, zemniekiem sekojot labas audzēšanas praksei, kad laukos tiek veikta augu seka un ķīmiskas nezāļu kontroles metodes mijās ar neķīmiskām, tādējādi samazinot dabīgās izlases spiedienu. Tomēr kritiķi iespēju, ka šādi noteikumi tiks ievēroti, vērtē skeptiski. "Audzētājs, kas šajā subsidētās biodegvielas laikmetā ar vienu noteiktu kultūru pelna krietnu naudu, nevēlēsies pāriet uz citu, mazāk ienesīgu," teikts žurnāla "Nature" š.g. 11.jūnija numura redakcijas slejā. "Pie tam zemnieks nevēlēsies ieguldīt naudu izvērstā nezāļu apkarošanā, ja tās tik un tā, iespējams, nonāks viņa laukā no kaimiņu sējumiem."

Cerības, ka zemnieki sekos ieteikumiem rotēt "Enlist" izturīgos un neizturīgos sējumus mazina arī fakts, ka Vides aizsardzības aģentūra to neizvirza kā obligāti izpildāmu noteikumu. Tā vietā atbildība par nezāļu noturības veidošanos tiek uzlikta uz pašu ražotāju - Dow. Audzētājiem būs pienākums regulāri pārlūkot savus laukus un, pamanot "Enlist" izturīgās nezāles, ziņot par to Dow, kas izlems vai par to nepieciešams informēt Vides aizsardzības aģentūru. "Tas ir acīmredzams un nepārprotams interešu konflikts," vērtē Frīzs, norādot uz Monsanto nespēju pārraudzīt un ietekmēt norises, kuru rezultātā kukurūzas sakņgrauzis ieguva noturību pret ģenētiski modificētu kukurūzu ar pievienoto Bt toksīna gēnu.

Herbicīdu noturības eksperts Pets Trenels no Ilinoisas universitātes wired.com pastāstīja, ka viņa kolēģis Adams Deiviss ir pierādījis, ka, lietojot lielražošanas mērogā jauktās nezāļu apkarošanas tehnikas, herbicīdus mijot ar citām metodēm, iespējams gūt labus rezultātus. "Taču šobrīd," zinātnieks atzīst, "šādu pieeju vēl neviens neuzskata par pieņemamu ekonomisko alternatīvu." Citiem vārdiem - iespējami lielāka peļņa, nedomājot par rītdienu, ir ASV (faktiski jebkuras valsts) industriālā, milzu teritorijās strādājošā lauksaimnieka (atšķirībā no bioloģiskajiem audzētājiem) galvenā rīcības motivācija.

Tātad jaunu, nu jau pret 2,4-D un glifosātu izturīgu nezāļu parādīšanās ir tikai un vienīgi laika jautājums, bet biotehnoloģiju korporāciju atbilde būs arvien plašāka un plašāka spektra herbicīdu kokteiļu ieviešana. Frīzs, piemēram, lai ilustrētu tuvākās nākotnes iespējamās tendences, norāda uz kādu Dow patentu, kas aizsargā mehānismu, ar kura palīdzību augu varēs izmainīt tā, lai tas kļūtu noturīgs pret līdz pat 9 herbicīdiem.

Kaut kad, Maksvels spriež, tas viss galu galā novedīs pie stāvokļa, kad no intensīvās agroķimikāliju pielietošanas tik un tā nāksies atteikties. Tomēr līdz tam, pakļaujoties korporāciju un regulējošo institūciju ierēdņu peļņas kārei, mēs varam nodarīt ļoti lielu postu videi un paši sev.

Kā otrās paaudzes ĢM augi ietekmēs Latviju?

Latvijas kontekstā, īpaši ņemot vērā valsts pārvaldes sulainisko pakļaušanos korporāciju lobijiem (sk. Spļāviens sejā jeb ar ko riskējam, atļaujot Latvijā ĢMO?, tvnet.lv, 10.07.2014.) pat gadījumā, ja ĢMO audzēšana pie mums netiks uzsākta, jauno labību ieviešana ASV un citviet pasaulē, kur transgēnos augus kultivē lielos apjomos, nozīmēs, ka Eiropā un līdz ar to arī Latvijā tiks ievesta lopbarība, kas saturēs nu jau plašāka spektra un lielāka daudzuma herbicīdu atliekas (arī tad, ja herbicīda nosacīti galvenā sastāvdaļa, kas tieši iedarbojas uz augiem, biodegradējas, tad paliek daudzās mikstūrā iekļautās piedevas un palīgvielas, kuras, kā liecina pētījumi, cilvēkiem un dzīvniekiem nereti ir daudz toksiskākas nekā pati aktīvā viela), kā arī tiks importēti ar šādu barību nobaroti lopi un no viņiem iegūti produkti, nerunājot par transgēno augu produktiem - sojas, kukurūzas, kviešu, rapša izstrādājumiem, tādējādi pasliktinot jau tā ne visai augsto pārtikas kvalitāti un kopējo tautas veselības stāvokli.

Paralēli, atceroties Eiropas Savienības augstāko birokrātu koruptīvo saikni ar korporācijām, kuru intereses tie regulāri aizstāv un cenšas realizēt, pastāv arī ilgtermiņa draudi, ka biotehnoloģiju lobijam (bez ASV uzņēmumiem tajā ietilpst arī Šveices "Syngenta" un Vācijas "Bayer" citu starpā), aizbildinoties, piemēram, ar nepieciešamību izveidot ASV produkcijai konkurētspējīgu lauksaimniecību, izdodas panākt jaunu, nu jau pret daudziem herbicīdiem noturīgu ĢMO kultūru ieviešanu Eiropā un atbilstošu vides aizsardzības standartu samazināšanu ar visām no tā izrietošajām tālākajām sekām.

Attēls: all-free-download.com

Piezīmes:

1. Teratogēns - jebkurš aģents - ķīmiska viela, vīruss, vides vai fizisks faktors un medikaments - kura iedarbības rezultātā embrionālā vai augļa attīstības fāzē rodas neatriezeniskas formas vai funkcijas izmaiņas. Vārds teratogēns ir cēlies no grieķu vārda teratos un nozīmē “briesmonis”.

Avoti:

wired.com

beyondpesticides.org

en.wikipedia.org

nature.com

naturalnews.com

naturalnews.com

gmwatch.org

tvnet.lv

motherjones.com

beyondpesticides.org

sierraclub.ca

pmep.cce.cornell.edu

cdc.gov

Etiķetes:{tortags,984,1}

Brīvpieejas materiāls. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.