Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

90% jūras putnu cieš no plastmasas piesārņojuma okeānos

Kas atrodas vēderos 90% jūras putniem? Diemžēl šoreiz pareizā atbilde ir plastmasa. Jaunā pētījumā zinātnieki no „Commonwealth Scientific and Industrial Research Organisation” (Austrālija) un Londonas impēriskās koledžas (Lielbritānija) ir apzinājuši plastmasas atkritumu radīto draudu apmēru jūras putniem.

Šis ir pirmais pētījums, kas parāda, cik liela ir plastikas piesārņojuma ietekme uz jūras sugām globālajā līmenī, un rezultāti ir nepatīkami pārsteidzoši. Secināts, ka dažādas plastmasas daļiņas gremošanas sistēmā atrodamas lielākajai daļai jūras putnu sugu.

Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā „Proceedings of the National Academy of Sciences”. 

Apjomīgajā pētījumā zinātnieki noskaidrojuši, ka plastikas daļiņas zarnās atrodamas 60% jūras putnu sugu. Turklāt šis nav vienīgais satraucošais pētījumā iegūtais rādītājs.

Cita tendence, kas rada nopietnas bažas, ir straujais plastmasas piesārņojuma pieaugums okeānos. Balstoties uz 20.gs. 60.gadu sākumā ievāktajiem datiem, noskaidrots, ka plastmasas atkritumu radītie draudi putniem pēdējo 50 gadu laikā ir auguši baisos apmēros - 60.gados plastikas daļiņas bija izdevies atrast mazāk nekā 5% pārbaudīto jūras putnu vēderos, savukārt 2010.gadā šis rādītājs bija sasniedzis jau 80%. Tātad tikai 20% no putniem īsi pirms pārbaudes nebija kopā ar ēdienu vai ūdeni uzņēmuši organismam kaitīgās plastmasas daļiņas.

Ņemot vērā pašreizējās tendences, zinātnieki paredz, ka ap 2050.gadu plastmasas daļiņu daudzums putnu organismā būs audzis vēl vairāk, un piesārņojums būs skāris pat 99% no visām jūras putnu sugām.

Aplēsts, ka kopumā 90% no visiem jūras putniem ir kaut reizi mūžā apēduši kāda veida plastikas daļiņas, piemēram, no polietilēna maisiņiem, plastmasas pudelēm vai sintētisko apģērbu šķiedrām, kas okeānā nonākušas no upēm, notekūdeņiem un piesārņojuma piekrastēs.

Putni krāsainos atkritumu gabalus nereti sajauc ar ēdienu un tādēļ tos norij. Plastika gremošanas sistēmā var izsaukt dažādas nopietnas veselības problēmas, kas bieži vien izraisa ievērojamu svara zudumu un pat putna nāvi.
Viena no pētījuma autorēm, doktore Denīze Hardestija (Denise Hardesty) no CSIRO, norādījusi, ka jūras putni ir lielisks ekosistēmas veselības indikators, un iegūtie rezultāti liecina, ka jūras sugas ir nopietnās briesmās.

Kādā no pētījuma lauka darbos pārbaudītajiem putniem atrasti pat gandrīz 200 plastmasas gabaliņi, kas apstiprina milzīgo piesārņojuma apjomu.

Pētnieki uzskata, ka plastmasas atkritumu problēma vislielāko ietekmi uz jūras sugām atstās Dienvidu jeb Antarktīdas okeānā, teritorijā ap Austrālijas, Dienvidāfrikas un Dienvidamerikas dienvidu malām, jo tieši šeit atkritumi visvairāk tiek saskaloti vienkopus.

Ar plastmasas piesārņojumu okeānos saistās vēl kāda nopietna problēma. Pētnieki norādījuši, ka viņus satrauc iespējamība, ka piesārņojums vislielāko ietekmi varētu atstāt tieši uz vietām ar lielāko sugu daudzveidību, kā arī jau šobrīd apdraudētām un retām sugām.

„Mēs esam ļoti noraizējušies par tādām sugām kā, piemēram, pingvīni un lielie albatrosi, kas dzīvo apdraudētajās teritorijās,” bažas atklājis Ēriks van Sebills (Erik van Sebille) no Londonas Impērijas koledžas.

Tomēr pētnieki uzsvēruši, ka satraucošie un nepatīkamie rezultāti nebūt nenozīmē, ka viss jau ir zaudēts. Efektīvi uzlabojumi atkritumu apsaimniekošanā situāciju vēl var glābt, un rezultātus vajadzētu uztvert kā modinātājzvanu.

„Pat vienkārši pasākumi var radīt lielas izmaiņas. Centieni samazināt plastmasas atkritumu piesārņojumu Eiropā jau ir vainagojušās ar vērā ņemamām pozitīvām pārmaiņām mazāk nekā 10 gadu laikā. Tas mudina domāt, ka pat pamatuzlabojumi atkritumu apsaimniekošanā var ievērojami samazināt plastikas daudzumu vidē patiešām īsā laikā,” izteikusies Hardestija.

Ar jūru un okeānu piesārņojuma problēmu aci pret aci ir saskāries teju ikviens. Plastmasas pudeles, skārdenes un maisiņi liedagā vai dažādi sadzīves atkritumi upēs diemžēl jau ir kļuvuši par neatņemamu ainavas sastāvdaļu. Taču tam tā nav jābūt, tāpēc ikkatrs ir aicināts rūpēties par apkārtējo vidi ne tikai neatstājot atkritumus tam nepiemērotās vietās, bet arī labojot citu kļūdas un paceļot, piemēram, pludmalē pamestu pudeli.

Kā norādījuši pētījuma autori, vissvarīgākais ir kopdarbs. Strādājot kopā, zinātnieki, uzņēmēji, valdība un iedzīvotāji, var palīdzēt problēmu risināt un pasargāt jūras sugu daudzveidību.

Attēls: flickr.com

Avots:

sciencedaily.com

Brīvpieejas materiāls. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.