Zinātnieki pēta, kādu efektu uz veselību atstāj modīgais "gluten-free" uzturs

Aizvien biežāk veikalu plauktos pamanām produktus, kas marķēti ar zīmi “Nesatur glutēnu” (kas ir interesanti – reizēm šāds uzraksts novērojams arī uz tādu produktu iepakojuma, kuros glutēna sastopamība patiešām būtu liels pārsteigums). Par to runā virtuvēs, saviesīgos pasākumos, interneta dzīlēs un sieviešu žurnālos – tā ir gluten-free jeb bezglutēna uztura “mānija”, kas savu uzvaras gājienu pasaulē sāka pirms vairākiem gadiem, sasniedzot arī Latvijas iedzīvotāju ausis un prātus. 

Lasīt tālāk ...

Zinātnieki pierāda, ka “5 sekunžu likums” ir mīts

Teju katrs kaut reizi dzīvē ir dzirdējis par tā dēvēto “5 sekunžu likumu” – ja nokritušu ēdienu no zemes pacel 5 sekunžu laikā, to drīkst turpināt ēst, jo baktērijas vēl nav paspējušas pieķerties. Zinātnieki pierādījuši, ka tas ir mīts, un baktērijas uz ēdiena var nonākt neatkarīgi no tā, cik ātri tas tiek pacelts.

Lasīt tālāk ...

Dažādu cilvēku organismi atšķirīgi reaģē uz vienu un to pašu pārtiku

Kas vairāk paaugstina glikozes līmeni asinīs – rīsi vai saldējums? Veismana Zinātnes institūta (Izraēla) pētnieki atklājuši, ka atbilde uz šo jautājumu nav vienāda visiem – tas, kāds ēdiens vairāk paaugstina cukura līmeni asinīs, ir ļoti atkarīgs no dažādām organisma īpatnībām.

Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā „Cell”.

Lasīt tālāk ...

Pesticīdi augļos un dārzeņos samazina spermas kvalitāti vīriešiem

Kā nesen, atbildot uz db.lv jautājumu par glifosāta - Pasaules veselības organizācijas tagad par cilvēkiem kancerogēnu atzītās vielas - lietošanu labību kultūru audzēšanā, izteicās graudkopju kooperatīva "Vidzemes agroekonomiskā kooperatīvā sabiedrība" vadītājs Indulis Jansons, "Ir jārēķinās ar pasaules tirgu. Tā vajadzībām ražot pārtiku, neizmantojot pesticīdus, pašlaik gluži vienkārši vairs nav iespējams." [1] Protams, konvencionāli audzētas labības pasaules tirgus ir svarīgs, taču, vai ilgtermiņā vēl svarīgāka nav vides kvalitāte un sabiedrības veselība, kura acīmredzami tiek upurēta šī "tirgus" vārdā?

Turklāt, ja runājam par reproduktīvo veselību, tad tās pasliktināšanās caur demogrāfiju tieši ietekmē arī valsts drošību, kuras svarīgumu esam sākuši apjaust tikai pēdējā laikā. Zemas koncentrācijas glifosāta īstermiņa iedarbība bojā zīdītāju spermu - to eksperimentos ar žurkām 2014.g. pierādīja franču zinātnieki (sk.: "Jauns pētījums pierāda: ĢMO audzēšanā plaši izmantotā nezāļu inde - raundaps - bojā zīdītāju spermu", atklajumi.lv, 23.07.2014.) Par šo sakarību, atceroties, ka ka vairāk kā puse no starptautiskās organizācijas "Zemes draugi" veiktās pārbaudes ietvaros Latvijā ņemtajiem urīna paraugiem saturēja glifosāta paliekas un to līmenis bija viens no augstākajiem Eiropā [2], būtu jādomā arī mums.

Papildus bažas tagad rada divi, vienā no pasaules vadošajiem reproduktīvās medicīnas žurnāliem - izdevumā "Human reproduction" 2015.g. 30.martā publicētie raksti, kas ziņo par rezultātiem pētījumam, kurā pirmo reizi klīniski tika izvērtēta saistība starp pesticīdu atliekas saturošu augļu un dārzeņu ēšanu un vīriešu sēklas kvalitāti. Pētījums atklāja, ka pesticīdi var samazināt spermas šūnu skaitu un normāli veidotu šūnu procentuālo daudzumu. 

Lasīt tālāk ...

Nagu laku 'toksiskais trio'

Nagu laka ir skaistumkopšanas produkts ar senu vēsturi – tā aizsākumi meklējami 3000 gadus p.m.ē. senā pagātnē Ķīnā. Ķīnas Džou dinastijas aristokrāti sākotnēji bija iecienījuši nagus zelta un sudraba krāsā, vēlāk popularitāti iemantoja arī citas krāsas. Drīz vien nagu lakošanas paradums izplatījās arī citviet, piemēram, Ēģiptē, kur augstākās sabiedrības pārstāvji izvēlējās sarkanu nagu krāsu, kamēr vienkāršie iedzīvotāji savus nagus krāsoja blāvākās krāsās.

Tomēr līdz mūsdienām nagu lakas ir mainījušās līdz nepazīšanai – saglabājusies tikai ideja. Sākotnēji krāsas nagiem gatavoja no bišu vaska, olu dzeltenumiem, augu krāsvielām un akāciju koka gumijas. Vēlāk nagus sāka krāsot ar tonētām eļļām un pūderiem. Tagad tās sastāv no organiskajiem polimēriem ar dažādiem piejaukumiem. 

Lasīt tālāk ...

Uzskats, ka skolēni neatzīst veselīgāku uzturu, ir maldinošs; atbildīgās instances atsakās tam ticēt

Daudzviet pasaulē notiek aktīvas diskusijas par skolās pieejamo maltīšu kvalitāti un tās uzlabošanu, lai mazinātu nepilnvērtīgā uztura radītās bērnu veselības problēmas. Veselīga dzīvesveida piekritēji uzskata, ka skolēniem būtu jānodrošina sabalansētāks un veselīgāks uzturs, taču viņu oponenti norāda, ka bērni veselīgo pārtiku neēdīs un līdz ar to viņu veselība nekādu labumu no pārmaiņām ēdienkartē negūs.

Jaunā pētījumā pierādīts, ka populārais uzskats par bērnu nepatiku pret veselīgo pārtiku patiesībā ir mīts un pārmaiņas ēdienkartē bērni vērtē pozitīvi.

Pētījums veikts ASV skolās un tā rezultāti publicēti žurnālā „Childhood Obesity”.

Lasīt tālāk ...

Latvijā atjaunos perspektīvu pretvēža uztura bagātinātāju

Latvijas Universitātes Eksperimentālās un klīniskās medicīnas institūtā plānots atjaunot Zimozānu jeb rauga apvalka polisaharīdu. Zimozāns darbojas kā pretiekaisuma līdzeklis un arī kā pretvēža līdzeklis. Lai gan Zimozāns izgudrots jau pirms 50 gadiem, tā ražošana tika pārtraukta.

Lasīt tālāk ...

Atmaskots cukura ražotāju 'melnais bizness'

Pārtikas ražotāju kompānijas ir iztērējušas miljardiem dolāru lielas summas, lai noslēptu sakarību starp augsto cukura patēriņu un pieaugošajām veselības problēmām – tā š.g. jūnijā publicētā apskatā "Added Sugar, Subtracted Science: How Industry Obscures Science and Undermines Public Health Policy on Sugar" norādījuši amerikāņu pētnieki no ietekmīgās neatkarīgo zinātnieku organizācijas „Center for Science and Democracy at the Union of Concerned Scientists” (CSDUCS).

Lasīt tālāk ...

Rūpnieciski ražotais piens palielina vēža risku

Piena produkti parasti tiek uzskatīti par vienu no veselīga uztura stūrakmeņiem. Tiesa, nav iespējams noliegt piena pozitīvās īpašības (sk. Piena piedeva vecus cilvēkus pasargā no kritieniem un ar tiem saistītiem lūzumiem, atklajumi.lv, 25.03.2009.), taču šis dzēriens, ja iegūts maksimāli industrializētā procesā, izrādās, var arī radīt draudus veselībai.

Kā izteikusies Hārvardas universitātes (ASV) zinātniece Ganma Davasambu (Ganmaa Davaasambuu): „Piens, ko dzeram mūsdienās jau sen vairs nav pielīdzināms tam produktam, ko uzturā lietoja mūsu senči.” 

Lasīt tālāk ...

Bisfenols A grūtnieču uzturā var veicināt krūts vēža rašanos meitām

Izdevumā Molecular Endocrinology nesen publicēts pētījums, kas pierāda, ka mūsdienās teju visuresošajai plastmasu sastāvdaļai bisfenolam A grūtniecības laikā nonākot topošās mātes organismā, ilgtermiņā ievērojami palielinās hormonu reakciju biežums un jaunradušos šūnu skaits piena dziedzeros meitām. Tas, savukārt, saistās ar iespējamu palielinātu krūts vēža rašanās risku.

Lasīt tālāk ...