Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Zinātnieki pēta, kādu efektu uz veselību atstāj modīgais "gluten-free" uzturs

Aizvien biežāk veikalu plauktos pamanām produktus, kas marķēti ar zīmi “Nesatur glutēnu” (kas ir interesanti – reizēm šāds uzraksts novērojams arī uz tādu produktu iepakojuma, kuros glutēna sastopamība patiešām būtu liels pārsteigums). Par to runā virtuvēs, saviesīgos pasākumos, interneta dzīlēs un sieviešu žurnālos – tā ir gluten-free jeb bezglutēna uztura “mānija”, kas savu uzvaras gājienu pasaulē sāka pirms vairākiem gadiem, sasniedzot arī Latvijas iedzīvotāju ausis un prātus. 

Daži skaitļi, kas apstiprina to, cik spēcīga ir bezglutēna trenda ietekme uz cilvēku uzturu – ASV celiakija jeb glutēna nepanesamība ir konstatēta mazāk nekā 1% iedzīvotāju. 2015.gadā plaša pētījuma rezultātā zinātnieki noskaidroja, ka no glutēna savā uzturā atteikušies 25% amerikāņu. Ko par šo tendenci saka zinātnieki un uztura speciālisti?

Vienīgā slimība, kuras gadījumā ārsti iesaka izvēlēties glutēnu nesaturošu uzturu, ir celiakija – tievās zarnas autoimūna slimība, kam raksturīga graudu olbaltumvielu jeb glutēna nepanesamība. Tiesa, celiakijas slimniekiem tievās zarnas bojājumus izraisa nevis pašas graudu olbaltumvielas, bet gan antivielas, kas rodas pārmērīgi agresīvas imūnsistēmas darbības rezultātā. Glutēnu saturošu produktu iekļaušana uzturā celiakijas slimniekiem var radīt hronisku nogurumu, diareju, vemšanu un citas nepatīkamas sekas. Šī iemesla dēļ ārsti cilvēkiem ar celiakiju rekomendē izvairīties no glutēnu saturošiem produktiem.

Bet kādēļ šādu uzturu izvēlas pārējie cilvēki, kam celiakija nav konstatēta? Galvenais iemesls, kas parasti tiek minēts, ir pieņēmums, ka bezglutēna uzturs samazina iekaisuma risku. Jāpiemin, ka šis fakts nav zinātniski pierādīts. Citi, savukārt, vienkārši uzskata, ka glutēnu saturošie produkti ir kaitīgi cilvēka veselībai – vēl viens apgalvojums, kuram atbalsts zinātniskajos pētījumos nav rodams.

“Cilvēki ir ēduši kviešus, rudzus un miežus gadu tūkstošiem ilgi. Cilvēki ir sasnieguši 100 un vairāk gadu vecumu, ēdot graudaugus un nesūdzoties par specifiskām veselības problēmām,” norādījis uztura speciālists, asociētais profesors Marks Haubs (Mark Haub) no Kanzasas štata universitātes (ASV).

Marks Haubs uzskata, ka bezglutēna uzturs nav kaitīgs gadījumā, ja cilvēki par to veic kārtīgu izpēti un pārdomāti veido savu ēdienkarti, nevis akli pērk visus produktus, kam uz iepakojuma rakstīts “Nesatur glutēnu”. Ja daļa graudaugu produktu tiek aizstāti ar augļiem un dārzeņiem, par šādu izvēli organisms tikai priecāsies. Tomēr jāuzmanās no tā, lai uzturā nesāktu trūkt šķiedrvielu – problēma, ar kuru saskaras daudzi bezglutēna dzīvesveida piekritēji.

Tomēr ne visi uzskata, ka bezglutēna uzturs ir tik nevainīgs. Ilinoisas universitātes Čikāgā (ASV) zinātnieki jaunā pētījumā, kura rezultāti publicēti žurnālā “Epidemiology”, pierādījuši, ka bezglutēna uzturs var būt saistīts arī ar paaugstinātu arsēna un dzīvsudraba (cilvēkam toksiski metāli, kas veicina embrionālās attīstības patoloģijas, kardiovaskulārās un neiroloģiskās saslimšanas, kā arī vēzi) līmeni organismā.

Pētnieki šo sakarību atklāja, meklējot toksisko metālu klātbūtni cilvēku asinīs un urīnā. Pētījuma rezultāti parādīja, ka cilvēkiem, kas aptaujā laika posmā no 2009.-2014.gadam bija norādījuši, ka viņi uzturā nelieto glutēnu saturošu pārtiku, bija gandrīz 2 reizes augstāks arsēna līmenis un par 70% augstāks dzīvsudraba līmenis organismā nekā cilvēkiem, kas glutēna saturošo pārtiku uzturā lietoja.

Paaugstinātais metālu saturs organismā skaidrojams ar to, ka liela daļa bezglutēna produktu satur rīsu miltus – kviešu miltu aizstājēju. Tiesa, svarīgi atcerēties, ka vaina nav meklējama pašos rīsos, kas ir pamatēdiens lielai daļai pasaules iedzīvotāju, bet gan to audzēšanas apstākļos. Kā zināms, rīsi no augsnes, ūdens un augu mēslojumiem bioakumulē atsevišķus toksiskos metālus, to skaitā arsēnu un dzīvsudrabu. Pētījuma autoru novērotais paaugstinātais arsēna un dzīvsudraba līmenis nav skaidrojams ar to, ka bezglutēna piekritēji savā uzturā lietojuši daudz rīsu, bet gan ar to, ka rīsi audzēti piesārņotā augsnē un tikuši mēsloti ar nepiemērotiem augsnes uzlabotājiem. Diemžēl šī ir problēma, kura pasaulē joprojām netiek pienācīgi kontrolēta.
Ilinoisas universitātes zinātnieki gan norādījuši - lai skaidri pateiktu, ka bezglutēna uzturs ir organismam kaitīgs, vispirms jāveic papildus pētījumi, lai noskaidrotu, cik lielu risku veselībai rada paaugstinātais arsēna un dzīvsudraba līmenis.

Tomēr iegūtie rezultāti mudina atcerēties to, ka gadījumos, ja cilvēkam nav medicīniski konstatēta kādas vielas vai produkta nepanesamība, gudrāk ir pievērst uzmanību tam, kāda ir pārtikas kvalitāte un kādos apstākļos tā audzēta (piemēram, lietot uzturā tikai produktus, par kuriem zināms, ka tā audzēta saimniecībās, kurās tiek izmantoti tikai dabīgie mēslojumi), nevis nodarboties ar uztura ierobežojumu ieviešanu.

Galvenā atziņa, ko zinātnieks-uztura speciālists Marks Haubs mudina paturēt prātā visiem, ir nepieciešamība savām izvēlēm “pieslēgt” kritisko domāšanu: “Jāatceras, ka tikai tas, ka produkts nesatur glutēnu, nenozīmē, ka tas ir veselīgs.”

Avoti: 

news.uic.edu
k-state.edu

Brīvpieejas materiāls. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.