Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Dažādu cilvēku organismi atšķirīgi reaģē uz vienu un to pašu pārtiku

Kas vairāk paaugstina glikozes līmeni asinīs – rīsi vai saldējums? Veismana Zinātnes institūta (Izraēla) pētnieki atklājuši, ka atbilde uz šo jautājumu nav vienāda visiem – tas, kāds ēdiens vairāk paaugstina cukura līmeni asinīs, ir ļoti atkarīgs no dažādām organisma īpatnībām.

Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā „Cell”.

Pētījumā „Personalized Nutrition Project” zinātnieki nolēma uzmanību fokusēt uz cukura līmeni asinīs, jo tā novirzes no normas ir pamats daudzām nopietnām, mūsdienās izplatītām veselības problēmām, piemēram, diabētam vai palielinātam ķermeņa svaram.

Glikozes līmeņa izmaiņu pētījumam zinātnieki izraudzījās 800 dalībniekus, kuriem tika izsniegti nelieli monitori glikozes līmeņa mērīšanai. Dalībniekiem lūdza fiksēt katru apēsto produktu, kā arī dzīvesveida īpatnības, piemēram, fiziskās aktivitātes un to ilgumu, kā arī miegu. Kopumā tika uzkrāti dati par individuālām organismu reakcijām uz vairāk nekā 46,000 maltītēm.

Zinātnieki pētīja arī pētījuma dalībnieku zarnu mikrofloru, kuras baktērijām ir liela loma veselības uzturēšanā.

Analizējot rezultātus, kļuva redzams, ka izvirzītā hipotēze ir patiesa - katra cilvēka organisms uz uzņemto barību reaģē atšķirīgi. Piemēram, dažiem dalībniekiem glikozes līmenis asinīs strauji kāpa pēc apēsta banāna, bet ne pēc mielošanās cepumiem, kas saturēja tādu pašu kaloriju daudzumu. Savukārt citiem tika novērota pretēja reakcija – glikozes kāpums pēc cepumiem, bet ne banāniem.

No uzkrātajiem datiem Izraēlas pētnieki izstrādāja algoritmu, kas paredz individuālo ķermeņa reakciju uz pārtikas produktiem, ņemot vērā dzīves stilu, cilvēka medicīnisko vēsturi un zarnu mikrofloras īpatnības.

Nākamajā pētījuma solī zinātnieki izmēģināja algoritmu darbību, analizējot 100 brīvprātīgo uzturu. Noskaidrojās, ka algoritms darbojas veiksmīgi.

Atklājās arī tas, ka viena un tā paša cilvēka reakcija uz kādu ēdienu var mainīties, atkarībā no tā, vai tas apēsts pirms fiziskām aktivitātēm vai miega.

Pētījuma beidzamajā solī zinātnieki katram dalībniekam izstrādāja divus personalizētus uztura plānus, balstoties uz izstrādāto algoritmu. Brīvprātīgajiem vienu nedēļu bija jāēd pēc „labā uztura plāna”, bet otru – pēc „sliktā uztura plāna”. „Labais uztura plāns” palīdzēja uzturēt glikozi optimālajā līmenī, kamēr „sliktajā plānā” bija iekļauti arī ēdieni, kas izraisīja glikozes līmeņa celšanos. Ņemot vērā, ka katra ēdienkarte bija personalizēta, atsevišķi ēdieni, kas kādam nonāca „labajā plānā”, citam atradās „sliktajā ēdienkartē”.

Eksperimenta rezultātā noskaidrots, ka „labais uztura plāns” ne vien nostabilizēja glikozes līmeni asinīs, bet arī atstāja ietekmi uz zarnu mikrofloru. Pēc veselīgā uztura nedēļas pētījuma dalībnieku zarnu mikroflorā bija notikušas pārmaiņas, kas mudināja domāt, ka personalizētā ēdienkarte varētu kalpot arī kā rīks zarnu mikrofloras uzlabošanā.

„Personalized Nutrition Project” galvenais mērķis ir atklāt, kādi ir galvenie faktori, kas ietekmē ķermeņa individuālo reakciju uz pārtiku. Šāds atklājums nākotnē ļautu sastādīt individuālas uztura rekomendācijas katram cilvēkam, tā risinot 21.gs. samilzušās diabētu un aptaukošanās problēmas.

Pētījuma autori paziņojuši, ka šobrīd sākts izpētes nākamais solis – ilgāka perioda pētījums par personalizētā uztura ietekmi uz cukura līmeni asinīs, fokusējoties uz cilvēkiem, kam ir problēmas ar paaugstinātu cukura līmeni.

Neskatoties uz to, ka šobrīd katram nav iespējas tikt pie savas individuālās ēdienkartes, pētījums mudina katru sekot līdzi organisma reakcijai uz izmaiņām ēdienkartē, nevis vadīties pēc standartizētiem pieņēmumiem par uzturu. Tas attiecas arī, piemēram, uz diētu ievērošanu – pētījuma rezultāti norāda uz to, ka viens un tas pats uztura plāns vienlīdz efektīvi nedarboties visiem.

Attēls: pexels.com

Avots:

wis-wander.weizmann.ac.il

Brīvpieejas materiāls. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.