Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Zema sāls satura diēta - kaitīga veselībai?

LR Veselības aizsardzības minstrija brīdina: pārmērīga sāls lietošana uzturā nav veselīga, jo sāls paaugstina asinsspiedienu. Jo vairāk sāls uzturā jūs lietojat, jo augstāks būs jūsu asinsspiediens. Augsts asinsspiediens, savukārt, ir viens no galvenajiem cēloņiem tādām bīstamām saslimšanām kā miokarda infarkts un insults. Ar pārmērīgumu veselības ministrijas ieteikumos tiek saprasts sāls daudzums, kas pārsniedz 5 gramus dienā. Tāpēc kā viena no sirds slimību saslimšanas profilakses metodēm tiek ieteikta zema sāls satura diēta. Pie šādiem uzskatiem pieturās pasaules mediķu vairākums. Tomēr, vai tā patiešām ir? Jauns, izdevumā Journal of the American Medical Association 4. maijā publicēts pētījums liecina par pretējo - tieši diēta ar pazeminātu sāls īpatsvaru saistās ar lielāku mirstību no sirds asinsvadu slimībām.

Pētījums jau paspējis saņemt bargu kritiku no ASV Slimību kontroles un novēršanas centra pārstāvjiem, kuri, kā raksta The New York Times, norādījuši, ka tas esot mazs, izpētes grupa bijusi relatīvi jauna, ar vidējo vecumu 40 gadi pētījuma sākumā, gandrīz visi dalībnieki esot bijuši veseli, bez sirds un asinsvadu saslimšanām - līdz ar to esot grūti izdarīt kādus slēdzienus. Turklāt pētījuma rezultāti nevarot būt pareizi, tos izvērtējot, salīdzinājumā ar daudzajiem iepriekš iegūtajiem pierādījumiem, kas liecina, ka paugstināts sāls daudzums uzturā var palielināt kardiovaskulāro saslimšanu risku. Lai kā arī es negribētu būt neitrāls apskatnieks, tomēr tik baltiem diegiem šūtus, nervozus un nesaprātīgus argumentus grūti pieņemt citādi kā vien ar ironiju. Pēc amerikāņu veselības aizsardzības sistēmas birokrātu domām, tātad, ideālais pētījums par sāls ietekmes uz asinsvadu un sirds slimību attīstību būtu gadījumā, ja izpētes grupa sastāvētu no 70-90 gadīgiem vecīšiem, kuri vada savas pēdējās dienas pēc 3 pārdzīvotiem infarktiem, cīnoties ar sirds un nieru mazspēju. Vēl labāk, ja viņi papildu slimotu arī ar diabētu, vēzi un kuņga čūlu! Vai tad gluži pretēji nav tā, ka mūs interesē tieši tas, kā veselus un salīdzinoši jaunus cilvēkus ilgtermiņā ietekmē vienas vai otras vielas regulāra uzņemšana?

Kopumā pētījumā vidēji 7,9 gadu garumā tika novērots 3681 pusmūža vecuma eiropietis. Uzņemtā sāls daudzumu pētnieki noteica, izmērot tā saturu urīnā 24 stundu periodā. Urīna analīzes tika veiktas divreiz - pētījumu uzsākot un to pabeidzot. Apstrādājot iegūtos datus, izrādījās, ka konstatējama apgriezta saistība starp sāls daudzumu diētā un sirds un asinsvadu slimību (SAS) izraisītiem nāves gadījumiem. Pētījuma laikā ar šādu diagnozi bija miruši 50 cilvēki no grupas, kurā sāls patēriņš bija viszemākais (2,5 g dienā, palielināts risks nomirt ar SAS 4,1%), vidējā grupā bija miruši 24 cilvēki (patēriņš - 3,9 g dienā, SAS risks 1,9%), bet lielākā patēriņa grupā mirušo skaits bija tikai 10 (6,0 g dienā, SAS risks 0,8%). Tajā pat laikā, lai gan lielākā patēriņa grupā novēroja nelielu sistoliskā (bet ne diastoliskā) asinsspiediena palielināšanos (1,71 mm pieaugums uz katriem 2,5 g sāls patēriņa palielinājuma dienā), tomēr tam nekonstatēja virzību uz hipertensiju.

Rezumējot pētījuma rezultātus, tā vadošais autors Lēvenes (Leuven, Beļģija) universitātes medicīnas profesors dr. Jans A. Stensens (Jan A. Staessen) teica: "Ja mērķis ir izvairīties no augsta asinsspiediena" ar zemu sāls satura diētu, "šis pētījums rāda - tas nedarbojas."

Citi kritiķi Stensena un kolēģu veikto pētījumu apzīmē kā nederīgu, jo urīns vākts tikai divas reizes eksperimenta laikā, kā arī norādot, ka indivīdi ar zemāko sāls saturu urīnā to nodevuši vismazākā apjomā, kas varētu liecināt, ka 24 stundu laikā nav savākts viss urīns. Ja pirmais iebildums vēl būtu vērā ņemams, tad otrais tāds vairs nav - ja pieļaujam, ka kritiķiem šajā ziņā ir taisnība, tad nāktos atzīt, ka viss pētījums ir iepriekš izplānota krāpšana ar masīvu datu viltošanu. Jo nav iespējams ar nejaušības faktoru izskaidrot apstākli, ka urīnu pilnībā nesavāc tikai personas, kuru diētā ir zems sāls daudzums.

Ne visi mediķi piekrīt pētījuma kritiķiem. Tā piemēram Alberta Einšteina Medicīnas koledžas asinsspiediena pētnieks un izdevuma American Journal of Hypertension redaktors dr. Maikls Eldermens (Michael Alderman) norāda, ka patiesībā medicīniskā literatūra par sāls ietekmi uz veselību ir nepietiekama. Turklāt, uzsver Eldermens, šis nav vienīgais pētījums, kas izgaismo zema sāls satura diētas nelabvēlīgo ietekmi. Arī viņš pats, pētot augsta asinsspiediena slimniekus, konstatējis, ka tie, kas patērē sāli vismazāk arī ir tie, kuru iespējamība nomirt ir vislielākā.

"Diēta ir sarežģīta sistēma," saka Eldermens. "Tajā mēdz būt neparedzētas konsekvences." Piemēram, samazināts sāls daudzums organismā pastiprina insulīna rezistenci, kas, savukārt, var izraisīt sirds saslimšanu.

Galvenā sāls debašu problēma pēc Eldermena domām ir tā, ka prakstiski visi pētījumi jāatzīst par neadekvātiem. Vai nu tie ir īstermiņa intervences eksperimenti, kuros cilvēkiem dod milzīgus sāls daudzumus un tad, pēc spējas sāls devas samazināšanas skatās kā tas ietekmē asinsspiedienu vai arī tie ir Lēvenes tipa ilgtermiņa novērošanas pētījumi, kuros novēro cilvēkus, lai konstatētu vai tie, kas patērē mazāk sāli ir veselīgāki. Novērošanas pētījumi sniedz ziņas, ko cilvēki var sagaidīt pieturoties pie savas izvēlētās diētas, saka Eldermens, taču tie neko neatbild uz jautājumu, kas notiks, ja izmainīsim uzņemtā nātrija daudzumu.

Būtu nepieciešams liels pētījums, kura dalībniekiem nejaušas izlases kārtībā nozīmētu zema, vidēja vai liela sāls satura diētu, kuru kontrolētā veidā tie ievērotu gadiem ilgi - tikai tā, uzskata Eldermens, varētu noteikt kāda ir sāls satura pārtikā ietekme uz kardiovaskulārajām saslimšanām. Tomēr šāds pētījums diez vai vispār kādreiz notiks - tā īstenošana ir pārāk apgrūtināta, jo nav iespējams kontrolēt gatavajos produktos (piemēram, maizē) un pusfabrikātos esošo sāls daudzumu.

Saprotams, ka arī šis pētījums neko nemainīs veselības aizsardzības politikā, attiecībā uz rekomendācijām sāls lietošanā. Tomēr tas varētu būt viens no "pilieniem", kādu parasti nepieciešams visai daudz, lai sadrupinātu iesīkstējušu priekšstatu "akmeņus".

Avoti un literatūra:

http://www.nytimes.com/2011/05/04/health/research/04salt.html?_r=1

http://jama.ama-assn.org/content/305/17/1777.abstract

http://www.vm.gov.lv/index.php?id=742&top=117

© Atklajumi.lv. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.