Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Cilvēks

Vēsturisks atklājums medicīnā: atrasta iztrūkstošā mehāniskā saikne starp smadzenēm un imūnsistēmu

Plašāka interese par sava ķermeņa anatomiju cilvēkiem radās jau antīkajā periodā un tā turpinās līdz pat mūsdienām. Varētu šķist, ka cilvēka organisma iekšējā uzbūve ir izpētīta tik labi, kā teju nekas cits uz šīs planētas, tādēļ lielus pārsteigumus tā vairs nevar sagādāt. Tomēr pavisam nesen amerikāņu zinātnieki pārliecinājās par pretējo. Viņiem izdevās atklāt tiešu saikni starp smadzenēm un imūnsistēmu – saikni, kuras eksistenci zinātnes pasaule noliedza desmitgadēm ilgi. 

Lasīt tālāk ...

Pseidozinātnes nedienas: "Science" atsauc safabricētu pētījumu par iespējām vienā sarunā mainīt cilvēku attieksmi pret tā saucamajām homoseksuāļu "laulībām"

Visdrīzāk tā arī netaps skaidrs, kādi tieši apsvērumi bija noteicošie, kāpēc Kalifornijas universitātes politikas zinātnes doktorants Maikls Džei Lakūrs (Michael J. LaCour) veica viltus pētījumu par iespējām sarunu ceļā mainīt vēlētāju attieksmi pret tā sauktajām homoseksuāļu "laulībām". Atbilstoši Lakūra it kā iegūtajiem rezultātiem, tikai pēc vienas, salīdzinoši īsas (~20min) sarunas ar LGBT aktīvistu, ļoti liels respondentu skaits mainīja viedokli par labu šo "laulību" atbalstam. Kā bija teikts pētījuma kopsavilkumā, "Kontakts ar geju aģitatoriem, ievērojami ietekmēja arī [respondentu] kopējo attieksmi pret gejiem un lezbietēm. Šī plašā un paliekošā, pielīpošā ietekme tika apstiprināta sekojošā eksperimentā. Kontakts ar minoritātēm, apvienojumā ar diskusiju par to pārstāvjiem spēj izraisīt viedokļa izmaiņu kaskādi."

Lasīt tālāk ...

Atklāts, kas ļāva sunim kļūt par cilvēka labāko draugu

Suņa un cilvēka draudzības pirmsākumi meklējami gadu tūkstošiem tālā pagātnē, kad senais cilvēks pieradināja kādu no pelēkā vilka pasugām. Sākotnēji suņi kā mājdzīvnieki tika turēti praktisku iemeslu dēļ. Tie pildīja sargu, medību palīgu un apmetņu sanitāru funkciju. Mūsdienās lielākajai daļa mājas suņu šīs funkcijas vairs nav aktuālas, un suņi visbiežāk tiek turēti kā uzticami draugi un kompanjoni. Milzīgā suņu popularitāte liek aizdomāties par jautājumu, kas īsti ir ciešās suņa-cilvēka saiknes pamatā? Kāpēc cilvēki saviem suņiem bieži vien pieķeras tik ļoti, ka sāk tos uzskatīt par ģimenes locekļiem? Kas ļāvis izpelnīties suņiem „cilvēku labākā drauga” statusu?

Japāņu zinātnieki ir atraduši vienu versiju atbildei uz šiem jautājumiem. Kā vēsta pētījuma publikācija žurnālā „Science”, izrādās, brīdī, kad suns skatās acīs savam saimniekam, aktivizējas tā pati hormonālā reakcija, kas darbojas brīdī, kad māte lūkojas uz savu bērnu. 

Lasīt tālāk ...

Ģeomagnētiskais sensors ļauj aklajiem „redzēt”

Sensorā sistēma sastāv no 5 maņām - redzes, dzirdes, garšas, ožas un taustes, no kurām katra spēj apstrādāt uztverto kairinājumu. Tomēr jaunā pētījumā zinātniekiem izdevies atklāt, ka zīdītāja smadzenes spēj izmantot arī informāciju, ko maņu orgāni klasiski uztvert nespēj, piemēram, magnētisko lauku.

Jaunais atklājums ne tikai rosina pārdomas par, iespējams, neizmantoto galvas smadzeņu potenciālu, bet arī dod cerību, ka nākotnē varētu izdoties atvieglot neredzīgo cilvēku pārvietošanās iespējas. Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā „Current Biology”. 

Lasīt tālāk ...

Tabaka nogalina 2 no 3 smēķētājiem

Plašā pētījumā, kurā tika iesaistīti vairāk nekā 200 tūkstoši dalībnieku, noskaidrots, ka divi no trim smēķētājiem nomirs kaitīgā ieraduma dēļ, ja to neatmetīs. Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā „BMC Medicine”. 

Lasīt tālāk ...

Jaunu neironu veidošanās pieaugušajiem varētu palīdzēt piemēroties apkārtējās vides apstākļiem

Atklājums, ka gan pubertātes vecuma, gan pieaugušu cilvēku un dzīvnieku smadzenes turpina veidot jaunas nervu šūnas jeb neironus, 20.gadsimta 90.gadu nogalē ievērojami mainīja neirozinātnē valdošos priekšstatus (sk. "Pusaudžiem, kļūstot pieaugušiem, smadzenēs veidojas jaunas šūnas", atklajumi.lv, 02.04.2013.). Tomēr jaunizveidoto neironu nozīme smadzeņu darbībā, to rašanās iemesli un specifiskā uzvedība zinātniekiem palika tīta noslēpumā. Tagad jaunu ieskatu par šo neironu iespējamo lomu zīdītāju smadzenēs devuši Prinstonas universitātes (ASV) zinātnieki. Raksts par pētījumu publicēts žurnālā "Trends in Cognitive Sciences".

Lasīt tālāk ...

Acu aizvēršana uzlabo spēju atcerēties piedzīvoto

Zinātniekiem izdevies atrast jaunus pierādījumus pieņēmumam, ka acu aizvēršana veicina spēju atsaukt atmiņā piedzīvoto. Jauno pētījumu veica Sarejas universitātes (Lielbritānija) zinātnieki ar mērķi noskaidrot, vai acu aizvēršana uzlabo noziegumu aculiecinieku spēju atcerēties notikušā detaļas. Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā „Legal and Criminology Psychology”

Lasīt tālāk ...

Apgūtā pārdomāšana uzlabo spēju mācīties

Teksasas universitātē Ostinā (ASV) izstrādāts jauns pētījums, kas var izrādīties noderīgs mācību metožu uzlabošanā. Amerikāņu pētnieki atklājuši, ka cilvēkiem pēc jaunu zināšanu apguves jādod prātam atpūta un iespēja apdomāt uzzināto, lai informācija nostiprinātos. Šāda rīcība uzlabo spēju mācīties vēlāk.

Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā „Proceedings of the National Academy of Sciences”. 

Lasīt tālāk ...

Vai atrasts pirmais, neapšaubāmi neandertāliešu radītais klinšu mākslas darbs?

Izdarot izrakumus Goremas alā, Fainleisonu un viņa kolēģus patiešām pārsteidza no paralēlām un tām perpendikulārām, krustojošām līnijām sastāvošs zīmējums, kas atklājās uz klints virsmas pēc tam, kad pētnieki to bija notīrījuši no daudzu tūkstošu gadu laikā uzkrājušās augsnes slāņa. Augsnes slānis, kas klāja iezi, saturēja Mustjē darbarīkus. Izmantojot radioaktīvā oglekļa datēšanas metodi, pētnieki noteica, ka augsnes slānis ir 38,500 – 30,500 gadus vecs. Saprotams, ka pats mākslas darbs zem tā ir tikpat vecs kā slāņa zemākā hronoloģiskā robeža vai pat vecāks.

Lasīt tālāk ...

Sapratne par sakarībām starp cilvēku un dzīvnieku audzināšanas tendencēm var dot labumu nākamajām paaudzēm

Neseno pētījumu rezultātā gūti pārliecinoši pierādījumi tam, ka dzīvnieku un cilvēku mazuļu audzināšanā, ja runājam par nervu sistēmas mehānismu darbību, ir diezgan daudz līdzību.

Pie šāda secinājuma nonākuši Emorijas universitātes Jērka (Yerkes) Nacionālā primātu pētniecības centra (Džordžija, ASV) zinātnieki Lerijs Jangs (Larry Young) un Džeimss Rilings (James Rilling, PhD). Dziļāka izpratne par šo bioloģisko norišu līdzību nākotnē varētu veicināt sociālo attīstību kā cilvēkiem, tā dzīvniekiem.

Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā „Science”. 

Lasīt tālāk ...