Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Pseidozinātnes nedienas: "Science" atsauc safabricētu pētījumu par iespējām vienā sarunā mainīt cilvēku attieksmi pret tā saucamajām homoseksuāļu "laulībām"

Visdrīzāk tā arī netaps skaidrs, kādi tieši apsvērumi bija noteicošie, kāpēc Kalifornijas universitātes politikas zinātnes doktorants Maikls Džei Lakūrs (Michael J. LaCour) veica viltus pētījumu par iespējām sarunu ceļā mainīt vēlētāju attieksmi pret tā sauktajām homoseksuāļu "laulībām". Atbilstoši Lakūra it kā iegūtajiem rezultātiem, tikai pēc vienas, salīdzinoši īsas (~20min) sarunas ar LGBT aktīvistu, ļoti liels respondentu skaits mainīja viedokli par labu šo "laulību" atbalstam. Kā bija teikts pētījuma kopsavilkumā, "Kontakts ar geju aģitatoriem, ievērojami ietekmēja arī [respondentu] kopējo attieksmi pret gejiem un lezbietēm. Šī plašā un paliekošā, pielīpošā ietekme tika apstiprināta sekojošā eksperimentā. Kontakts ar minoritātēm, apvienojumā ar diskusiju par to pārstāvjiem spēj izraisīt viedokļa izmaiņu kaskādi."

Rakstu par pētījuma rezultātiem, tam virsrakstā liekot teju ezotērisku nosaukumu “When contact changes minds: An experiment on transmission of support for gay equality,” Lakūrs, kā līdzautoru piesaistot D.Grīnu no Kolumbijas universitātes 2014.g. publicēja prestižajā zinātniskajā izdevumā "Science".

Lakūra un Grīna pētījums izrādījās tik progresīvs un iedvesmojošs, ka cita, sabiedrības vienlīdzību panākt alkstošu pētnieku grupa no Stenforda, Jeila un Kalifornijas Bērklijas universitātēm šo tēmu vēlējās attīstīt. Diemžēl, pilotprojektā cenšoties atkārtot Lakūra iegūtos rezultātus, augstos respondentu atbildes un atsaucības rādītājus, šie pētnieki konstatēja, ka tas nav iespējams. Lakūra izcilie rezultāti neatbilda ne viņu īstenotā pilotprojekta rezultātiem, ne šāda tipa randomizētu eksperimentu statistiski vidējiem rādītājiem. Patiesībā, kā pētnieki raksta, tie neatbilda itin nekam, pat paša Lakūra aprakstītajam pētījuma plānam.

Lai mēģinātu iegūt detalizētākas ziņas par Lakūra pētījuma vajadzībām veikto aptauju metodiku, otras grupas pētnieki sazinājās ar Losandželosas sabiedriskās domas izpētes uzņēmumu, kas publikācijā bija norādīts kā praktiskais aptaujas veicējs. Zinātniekiem par lielu pārsteigumu uzņēmuma pārstāvis atbildēja, ka par šādu projektu neko nezin un, ka viņiem nekad nav bijis darbinieks ar tādu vārdu, kāds minēts Lakūra datos. Turklāt, kā norādīja uzņēmuma pārstāvis, viņu firmai nemaz nav vajadzīgā kapacitāte, lai varētu īstenot tāda vēriena aptauju, kāda aprakstīta Lakūra un Grīna rakstā.

Par savām bažām, ka pētījums patiesībā ir safabricēts, grupas pārstāvji Brūkmans un Kalla, sniedzot atbilstošas norādes, pavēstīja Grīnam. Grīns, kurš acīmredzot iepriekš bija labticīgi pieņēmis Lakūra iegūtos aptauju un pēcaptauju rezultātus kā reāli notikušas izpētes atspoguļojumu, konfrontēja viņu ar jauniegūtajiem faktiem kā rezultātā Lakūrs atzinās, ka ir izmainījis vismaz daļu datu. To uzzinot, Grīns nekavējoties nosūtīja raksta atsaukuma vēstuli "Science" redakcijai, kura, izvērtējot apstākļus, publikāciju arī atsauca. Vienlaikus pilnu notikumu izklāstu Stenforda universitātes mājas lapā publicēja Brūkmana vadītā grupa.

Notikums, lai arī zinātnei un žurnālam "Science" neglaimojošs, pats par sevi nebūtu nekas ārkārtējs. Ik gadus dažādu iemeslu pēc no akadēmiskajiem izdevumiem tiek atsaukti milzum daudz rakstu. Tomēr tas liek aizdomāties par politiski un ideoloģiski motivētu publikāciju patieso daudzumu akadēmiskajos izdevumos un to tālāko ietekmi masu propagandā, destruktīvas un sabiedrībai kaitīgas idejas jeb korporāciju biznesa intereses pamatojot ar "zinātniskiem pētījumiem".

Attēls: blogspot.com.

Avoti:

sciencemag.org

stanford.edu

Brīvpieejas materiāls. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.