Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Tabaka nogalina 2 no 3 smēķētājiem

Plašā pētījumā, kurā tika iesaistīti vairāk nekā 200 tūkstoši dalībnieku, noskaidrots, ka divi no trim smēķētājiem nomirs kaitīgā ieraduma dēļ, ja to neatmetīs. Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā „BMC Medicine”. 

„Mēs zinājām, ka smēķēšana ir kaitīga veselībai, bet tagad mums ir tieši, neatkarīgi pierādījumi, kas apstiprina satraucošos secinājumus, kas tika iegūti dažādās pasaules vietās,” norādījusi pētījuma vadošā autore, profesore Emīlija Benksa (Emily Banks) no Austrālijas Nacionālās universitātes.

Vēl pavisam nesen tika uzskatīts, ka no tādām smēķēšanas izraisītām veselības problēmām kā plaušu vēzis vai sirds un elpošanas orgānu slimības, mirst aptuveni puse smēķētāju. Tomēr jaunākie pētījumi liecina, ka smēķēšanas radīto nāvju daudzums varētu būt pat vēl lielāks. Piemēram, nesen veiktā pētījumā par Lielbritānijas sievietēm noskaidrots, ka no slimībām, kas saistītas ar kaitīgo ieradumu, mirst 67% smēķētāju. Šo pašu rezultātu izdevies iegūt arī plašajā austrāliešu zinātnieku veiktajā pētījumā, kas mudina domāt, ka baisās 2/3 varētu būt reālais tabakas izstrādājumu izraisīto nāvju rādītājs smēķētāju vidū.

Vēl pētījumā gūts secinājums, ka smēķētāji mirst vidēji 10 gadus agrāk nekā nesmēķētāji, un smēķētājiem pāragras nāves risks ir trīs reizes augstāks nekā cilvēkiem, kas nekad nav smēķējuši. Noskaidrots arī, ka cilvēki, kuri dienā izsmēķē ap 10 cigaretēm, pāragras nāves risku paaugstina apmēram divkārši, bet smēķētāji, kuru dienas patēriņš ir paciņu cigarešu (ap 20 cigaretēm), šo risku paaugstina pat četras līdz piecas reizes.

Taču ir arī labās ziņas – pētījumā noskaidrots, ka bijušo smēķētāju vidū pēc smēķēšanas atmešanas pāragras nāves risks pakāpeniski mazinājas. Īpaši efektīvi šī tendence bija novērojama to cilvēku vidū, kas smēķēšanu atmeta pirms 45 gadu vecuma.

Kopumā pētījums par tabakas izstrādājumu ietekmi uz veselību ilga 4 gadus. Tā ietvaros tika analizēts vairāk nekā 200,000 vīriešu un sieviešu veselības stāvoklis Jaundienvidvelsā - Austrālijas apdzīvotākajā pavalstī. Pētnieki analizēja aptauju atbildes un hospitalizācijas datus par 204,953 cilvēkiem, kas pētījumā iesaistījās no 2006. līdz 2009.gadam. No kopējā dalībnieku skaita 7,7% bija aktīvie smēķētāji, bet 34,1% - bijušie smēķētāji.

Līdz šim iedarbīgākais smēķēšanas ierobežošanas līdzeklis izrādījies tabakas cenu paaugstināšana, kas ievērojami samazinājusi pieprasījumu pēc tabakas izstrādājumiem. Tomēr smēķētāju īpatsvars pasaulē vēl joprojām ir augsts un šobrīd smēķēšana ir viens no galvenajiem iemesliem, kas izraisa kardiovaskulārās saslimšanas, to skaitā sirdslēkmes, insultu un perifērās asinsvadu slimības.

Pēc Eiropas Parlamenta datiem Latvijā smēķētāju īpatsvars ir 36%, un Latvija, kopā ar Bulgāriju, Eiropas Savienības „smēķējošāko valstu” sarakstā dala otro un trešo vietu. Pirmajā vietā ierindojas Grieķija, kur smēķē 40% iedzīvotāju.

Kā norādījis Jaundienvidvelsas bezpeļņas organizācijas „Cancer Council” pārstāvis Skots Valsbergers, galvenais ziņojums, ko zinātnieki ar pētījuma palīdzību grib sūtīt smēķētājiem visā pasaulē: „Atmest nekad nav par vēlu, neatkarīgi no tā, cik vecs esi vai cik daudz ikdienā smēķē.”

* Austrālijā ir viens no zemākajiem smēķētāju īpatsvariem pasaulē – 13%.

Attēls: smēķējoši pusaudži Sentluisā, ASV, 1910.g. Avots: wikipedia.org.

Avots:

eurekalert.org

Brīvpieejas materiāls. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.