Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Cilvēks

Pētījums: pamatskolās nepieciešami vairāk skolotāji - vīrieši

20. gadsimta otrajā pusē dažādu apstākļu sakritībā, galvenokārt mazā atalgojuma dēļ, skolotāja profesija kļuva arvien mazāk populāra vīriešu vidū. Īpaši tas sakāms par pamatskolām, kurās mūsdienās nereti vispār nav neviena vīrieša. Piemēram, Kanādā aptuveni 80% pamatskolas skolotāju ir sievietes. Turklāt šī tendence ir līdzīga visā pasaulē - gan rietumvalstīs, gan bijušā komunistiskā bloka zemēs. Latvijā šī proporcija ir aptuveni tāda pati vai, iespējams, vēl sliktāka, nekā Kanādā.

Lasīt tālāk ...

Miega laikā smadzenes attīrās no sārņiem

Miega nozīme cilvēka veselībā ir nepārvērtējama. Eksperimenti ar dzīvniekiem un cilvēkiem ir pierādījuši, ka miegs ir svarīgs pilnvērtīgai un netraucētai imūnsistēmas darbībai, vielmaiņas norisei, ilgtermiņa atmiņu veidošanai, spējai apgūt jaunas lietas un citām nozīmīgām, dzīvību uzturošām funkcijām. Nesen mēs rakstījām par pētījumu, kurā noskaidrojās, ka, tikai par 2 stundām samazinot miega laiku, tiek traucēta daudzu gēnu darbība (sk. Guļot mazāk par sešām stundām, izmainās simtiem gēnu darbība, atklajumi.lv, 03.04.2013.) Tagad, izmantojot laboratorijas peles, pierādīts, ka miega laikā no smadzenēm burtiski tiek izskaloti sārņi - toksiskie vielmaiņas galaprodukti, kas tajās uzkrājas nomoda stundās. Lai šī sistēma varētu darboties, smadzeņu šūnas miega laikā saraujas, tādējādi nodrošinot lielāku šķidruma caurplūdi.

Lasīt tālāk ...

Pusmūža krīzi esam mantojuši no pērtiķiem

Uz jautājumu par tā sauktās pusmūža krīzes iemesliem, psihologiem un biologiem joprojām nav viennozīmīga atbilde. Jauns, ASV izdevumā "Proceedings of the National Academy of Sciences" nesen publicēts pētījums ļauj izvirzīt hipotēzi, ka šai cilvēku sabiedrībā labi dokumentētajai parādībai varētu būt evolucionāras saknes un pusmūža krīzi mēs esam mantojuši no pērtiķiem.

Lasīt tālāk ...

Atrasts smadzeņu reģions, kas ļauj paredzēt ideju popularitāti

Kā izvēlēties labāko pārdošanas taktiku? kādu vēstījumu un kādus tēlus likt reklāmas saturā? Šie jautājumi ir ļoti svarīgi gan preču ražotājiem, gan sabiedrisko attiecību speciālistiem - visiem, kuri vēlas, lai viņu idejas tiktu uztvertas un sasniegtu pēc iespējas plašāku mērķauditoriju. Turpmāk veiksmīgākos piedāvājumus varēs atlasīt, izmantojot smadzeņu viļņu mērījumus - Kalifornijas universitātes Losandželosā (ASV) psihologiem ir izdevies noteikt smadzeņu apgabalus, kuru aktivitāte nosaka vai konkrētā ideja varētu būt saistoša arī citiem cilvēkiem.

Lasīt tālāk ...

Guļot mazāk par sešām stundām, izmainās simtiem gēnu darbība

Pietiekami ilgs miegs ir svarīgs priekšnoteikums labas veselības saglabāšanai. Tas zināms jau sen. Tagad britu zinātniekiem izdevies noskaidrot, ka regulārs miega trūkums izmaina daudzu, organisma darbībai svarīgu procesu kontrolējošu gēnu darbību, kas, iespējams, var izraisīt tādas saslimšanas kā diabētu, aptaukošanos un depresiju.

Lasīt tālāk ...

Pusaudžiem, kļūstot pieaugušiem, smadzenēs veidojas jaunas šūnas

Diezgan ilgi - līdz pat 20. gs. beigām - zinātnieki bija pārliecināti, ka cilvēkiem pēc piedzimšanas jaunas smadzeņu šūnas vairāk neveidojas. Tad noskaidrojās, ka pieaugušo smadzeņu šūnas tomēr atjaunojas un kopējais uzskats bija, ka tas notiek tikai divos smadzeņu apgabalos, kas saistīti ar atmiņu un ožu. Tomēr izrādās, arī tas nav viss - pēdējo divu gadu laikā veiktos pētījumos Mičiganas (ASV) valsts universitātes neirozinātnieki atklājuši, ka zīdītājiem pubertātes laikā jaunas šūnas pievienojas arī amigdalā un ar to saistītajos smadzeņu reģionos.

Lasīt tālāk ...

Serbiete redz pasauli kājām gaisā

Bojanai Danilovičai, 28 gadus vecai serbu pašvaldības darbiniecei pasaule burtiski ir apgriezusies kājām gaisā - par telpiskās orientācijas parādību dēvētu smadzeņu traucējumu dēļ viņa visu redz otrādāk.

Lasīt tālāk ...

Saslēdzot žurku smadzenes tiešsaistē, zinātnieki izveido pirmo 'bioloģisko datoru'

Amerikāņu neirobiologiem, par kuru sasniegumiem jauna veida smadzeņu neiroprotēžu izstrādē mēs jau nesen rakstījām, izdevies izdarīt to, par ko iepriekš varēja lasīt tikai zinātniskās fantastikas darbos - saslēgt kopā vienā funkcionālā sistēmā divu dzīvu būtņu smadzenes. Eksperimentā, kas aprakstīts žurnāla "Scientific Reports" februāra numurā, divas, atsevišķos būros ievietotas žurkas ar smadzeņu garozā implantētiem mikrosensoriem spēja sekmīgi koordinēt vienkāršas darbības.

Lasīt tālāk ...

Ja trūkst pārtikas, samazinās smadzenes

Jauns, žurnālā "Cell Reports" 7. martā publicēts pētījums izskaidro, kā barības vielu trūkuma apstākļos tiek nodrošināta augļa smadzeņu attīstība. Izrādās, tās tiek samazinātas, tajā pašā laikā saglabājot pilnvērtīgu funkcionalitāti. Atklājums, kas kārtējo reizi apliecina neticamo smadzeņu adaptācijas spēju, izdarīts pētot augļu mušiņas un tas var būt nozīmīgs arī cilvēka smadzeņu attīstības procesu pilnīgākai izprašanai.

Lasīt tālāk ...

'Sestās sajūtas' smadzeņu implants ļauj uztvert infrasarkano gaismu

Ne cilvēki, ne citi zīdītāji, atšķirībā no vairākiem rāpuļiem, zivīm un kukaiņiem, dabīgā veidā nespēj redzēt elektromagnētiskā starojuma infrasarkanā spektra daļas (sauktas par "siltuma starojumu") viļņus. Tomēr, izrādās, ar atbilstošu tehnoloģisko aprīkojumu to ir iespējams panākt. Djūka universitātes (ASV) neirobiologi izstrādājuši un eksperimentāli pārbaudījuši smadzeņu implantu, ar kura palīdzību žurkas spēja "ieraudzīt" infrasarkano gaismu. Pētnieki ir pārliecināti, ka tehnoloģijas attīstība ievērojami paplašinās neiroprotēžu iespējas, ļaujot cilvēkiem ne tikai atjaunot zaudētās sajūtas, bet, iespējams, apgūt arī jaunas. Raksts par pētījumu š.g. 12. februārī publicēts žurnālā "Nature Communications".

Lasīt tālāk ...