Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Vai atrasts pirmais, neapšaubāmi neandertāliešu radītais klinšu mākslas darbs?

Izdarot izrakumus Goremas alā, Fainleisonu un viņa kolēģus patiešām pārsteidza no paralēlām un tām perpendikulārām, krustojošām līnijām sastāvošs zīmējums, kas atklājās uz klints virsmas pēc tam, kad pētnieki to bija notīrījuši no daudzu tūkstošu gadu laikā uzkrājušās augsnes slāņa. Augsnes slānis, kas klāja iezi, saturēja Mustjē darbarīkus. Izmantojot radioaktīvā oglekļa datēšanas metodi, pētnieki noteica, ka augsnes slānis ir 38,500 – 30,500 gadus vecs. Saprotams, ka pats mākslas darbs zem tā ir tikpat vecs kā slāņa zemākā hronoloģiskā robeža vai pat vecāks.

Gibraltārs ir viena no pazīstamākajām neandertāliešu apdzīvotajām vietām. Goremas alā un tuvējos klinšu iedobumos arheologi uzgājuši liecības par to, ka neandertālieši medījuši roņus, cepuši baložus un plūkuši medījamiem putniem spalvas. Pirms 40,000 gadiem citās Eiropas daļas neandertālieši dzīvojuši līdzās Homo sapiens, kamēr Pireneju pussalas dienvidi palika par neandertāliešu vienu pašu apdzīvotu anklāvu.

Līdz šim arheologi bija atraduši neandertāliešu iegravētās zīmes uz darbarīkiem un kauliem, bet iepriekš kaut ko līdzīgu Goremas alas gravējumam viņi nebija redzējuši. Izmantojot alā atrastos neandertāliešu darbarīkus pētnieki mēģināja uz gludas, alā esošam iezim līdzīgas klints virsmas atkārtoti radīt tādas pašas režģa rakstu veidojošas līnijas, lai noteiktu vai tās ir mākslīgi veidotas, kā izskatās, vai nē.

Arheologu veiktais eksperiments parādīja, ka bija vajadzīgi vairāk nekā 50, ar akmens darbarīkiem izdarīti iegriezumi, lai atkārtotu dziļi iegravētās paralēlās un krustojošās līnijas un kopsummā starp 188 un 317 cirtieniem, lai radītu visu restoto rakstu.

Lai izslēgtu iespēju, ka līnijas nav nejaušas zīmes, kuras radušās neandertāliešiem uz klints virsmas sadalot gaļu, Fainleisons un viņa kolēģi ar šiem pašiem akmens darbarīkiem sacirta cūkgaļu.

Eksperiments parādīja, ka tādā veidā Goremas alā atrastais gravējums nevarēja rasties. Tas patiešām bija radīts apzināti, secināja pētījuma autori.

Vai Goremas gravējumam ir kāda simboliska nozīme? Neandertāliešu radītais abstraktais mākslas darbs nav īpaši iespaidojis mūsdienu mākslas kritiķus

Tas [gravējums] ir ļoti vienkāršs, sacīja ar pētījumu nesaistītais Maksa Planka Institūta Cilvēka evolūcijas depatmenta direktors Žans-Žaks Hablins (Jean- Jacques Hublin). Tajā nav attēlota Venēra, bizons vai zirgs, paskaidroja zinātnieks.

Vēlajā akmens laikmetā cilvēki jau radīja reālistiskus mākslas darbus. Kāds ducis dažādu dzīvnieku sugu, piemēram, zirgi, bizoni un alu lauvas, ir attēloti 32,000 gadus vecajos Šovē alu (Francija) gleznojumos. Anatomiski precīzā Veneras figūriņa, kas uzieta Holefelsas alā, Vācijā, ir vismaz 35,000 gadus veca. Citas sieviešu statujas - Galgenbergas Venēra un Dolni Vestoņices Venēra - ir 30,000 gadus vecas.

Hablins norāda, ka ir liela atšķirība starp klintī iegravētam līnijām, kuru radīšana būtībā ir pa spēkam pat trīsgadīgam bērnam un Veneras skulptūru izgatavošanu.

Atklājums Goremas alā nebūt neslēdz diskusijas par neandertāliešu kognitīvajām spējām. Taču apzināti mākslīgi klintī radītais gravējums vēl nav pierādījums, ka neandertālieši aizrāvās ar mākslu, piebilst Hablins.

Kā izteicies Pensilvānijas universitātes arheologs Herolds Dibls (Harold Dibble), ja neandertālieši regulāri izmantojuši simbolus un ilgstoši apdzīvojot Vecās pasaules daļas, atstājuši savas mākslinieciskās darbības pēdas, tad šodien nebūtu grūti atrast skaidras liecības par neandertāliešu mākslu.

Dibls vēl piebilst, ka viņš ir pilnīgi pārliecināts, ka režģa rakstu veidojošās līnijas ir apzināti radītas, taču zinātnei vajag daudz vairāk par dažiem ieskrāpējumiem uz klints sienas, lai atzītu, ka vismaz daļai neandertāliešu bija raksturīga simboliska domāšana.

Pēc definīcijas simboli ietver nozīmes, kuras cilvēku grupa koplieto un tāpēc tie bieži atkārtojās, raksta Dibls. Pats par sevi gravējums ir vienreizējs [neandertāliešu klinšu mākslas] paraugs, taču bez jebkādas saprotamas nozīmes (..) jautājums nav par to, vai tas ir simbolisks? Bet drīzāk, vai tam bija simboliska nozīme. Lai pierādītu tā [gravējuma] lielo nozīmīgumu, būtu svarīgi atrast atkārtojošos piemērus.

Augšējais attēls: Goremas alas neandertāliešu gravējuma fragments. Publicitātes foto.

Avots:

livescience.com 

© Atklajumi.lv. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.