Atklājumi.lv

Laba audzināšana var novērst ar nabadzību saistītus smadzeņu attīstības traucējumus bērniem

Nabadzībai, kā noskaidrojuši neirologi, uz cilvēka attīstību ir daudz plašāks un dziļāks iespaids, nekā uzskatīts iepriekš. Ja nabadzīgo bērnu nereti sliktākās sekmes skolā un panākumu trūkumu vēlākajā dzīvē agrāk skaidroja tikai ar vājo un nepietiekamo izglītību, iedzimtību vai sociālo vidi, kurā tie auguši, tad tagad noskaidrots, ka šīs nelabvēlīgās tendences var arī izrietēt no fizioloģiski funkcionālām problēmām, kas saistītas ar anatomiskām izmaiņām smadzeņu audos. Īpaši uztraucoši tas ir Latvijas kontekstā, kur, atbilstoši "Eirostat" 2013.g. sākumā publicētam pārskatam, nabadzības riskam šobrīd pakļauti ap 43,6% bērnu. Labā ziņa trūcīgo bērnu vecākiem ir tāda, ka viņi šīs izmaiņas pilnībā vai vismaz daļēji var novērst, rūpīgāk pievēršoties savu bērnu audzināšanai.

Regulāri izpētot nabadzībā dzīvojošu bērnu smadzenes, Vašingtonas universitātes Sentluisas Medicīnas skolas pētniekiem izdevies konstatēt izmaiņas, kas var izraisīt tādas, visas dzīves garumā turpinājošās problēmas kā depresiju, mācīšanās grūtības un ierobežojumus, kā arī nespēju tikt galā ar stresu. Īpašu pētnieku uzmanību piesaistīja apstāklis, ka šo izmaiņu apjoms statistiski korelējās ar to, cik lielu vērību vecāki pievērsa bērnu audzināšanai. Raksts par pētījumu publicēts žurnāla "JAMA pediatrics" 2013.g. 28. oktobra numurā.

Izmantojot magnētiskās rezonanses attēlatveidi, zinātnieki, strādājot profesores, bērnu psihiatres Džoannas Lubijas (Joan L. Luby) vadībā, atklāja, ka bērniem no nabadzīgām ģimenēm, kuru audzināšanai tiek pievērsta maza uzmanība, ir lielākas iespējas ciest no smadzeņu garozas pelēkās un baltās vielas samazināšanās. Pelēkā viela (neironu šūnu ķermeņi), kā zināms, ir saistīta ar inteliģenci, kamēr baltā viela (neironu šūnu izaugumi) nodrošina signālu pārvadi starp dažādām smadzeņu struktūrām un šūnām.

Magnētiskā rezonanse atklāja atšķirības arī divu atsevišķu, svarīgu smadzeņu struktūru izmēros: bērniem, kas dzīvoja nabadzībā, salīdzinot ar pārtikušu ģimeņu atvasēm, bija mazāka amigdala (mandeļveida nervu šķiedru sakopojums - saistība ar atmiņu, emocionālo veselību) un hipokamps (jūraszirdziņa formas smadzeņu garozas daļa - atmiņa, iemācīšanās, orientēšanās telpā).

Pavisam smadzeņu stāvoklis tika izpētīts 145 bērniem, kuri jau no pirmsskolas vecuma bija iesaistīti Lubijas veiktā ilgtermiņa pētījumā par depresiju. Bērni bija dažādi - daži depresīvi, citi nē, daļai bija diagnosticēts uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms un citi psihiatriski traucējumi. Pētot šos bērnus, Lubija stāsta, kļuva skaidrs, ka nabadzība un stresa pilni dzīves notikumi, kas nereti iet roku rokā, ietekmē smadzeņu attīstību.

"Pētījuma jaunatklājums," Lubija saka, "ir tāds, ka nabadzības [fizioloģisko] ietekmi uz smadzenēm un jo īpaši uz hipokampu, spēcīgi iespaido vecāku rūpes un saņemtais dzīves stress". Bērnu hipokampa izmēri nebija tik ļoti atkarīgi no naudas daudzuma ģimenē, cik no tā, kādā mērā vecāki spēj veikt audzināšanu.

Nabadzības līmenis bērniem, kuri piedalījas pētījumā tika noteikts, izmantojot ģimenes gada ienākumu un katra tās locekļa vajadzību attiecību. Šobrīd ASV valdības noteiktais nabadzības slieksnis ir 23,550$ gadā uz četru cilvēku ģimeni.

Savukārt audzināšanas nosacīto apjomu un vienlaikus arī tās kvalitāti noteica, izmantojot tādu speciālistu izdarītus novērojumus, kas neko nezināja ne par bērna vecāku ienākumu līmeni, ne par tam uzstādītajām medicīniskajām diagnozēm. Piemēram, kādā no klīnikas apmeklējuma reizēm pētnieki veica testu pārbaudot gan bērna paša pacietību, gan vecāku pacietību, esot kopā ar bērnu. Testa ietvaros bērnam, kas kopā ar kādu no vecākiem vai aprūpētāju gaidīja uz pieņemšanu pie ārsta, iedeva dāvanu papīrā ietītu paciņu, bet vecākam tajā laikā bija jāaizpilda kāda anketa. Bērnam eksperimenta veicēji teica, ka viņš/viņa nevar šo paciņu atvērt līdz kamēr vecāks nav pabeidzis pildīt anketu, kam bija nepieciešamas apmēram 10 minūtes.

Testa rezultāti rādīja, ka nabadzībā dzīvojoši vecāki kopumā bija nemierīgāki un uzrādīja vājākas spējas tikt galā ar saviem bērniem. Taču tajos gadījumos, kad nabadzīgs vecāks tika novērtēts kā labs audzinātājs, bērniem retāk novēroja tādas anatomiskas smadzeņu izmaiņas, kādas bija bērniem, kuru vecākiem audzināšana nepadevās.

"Vecāki var būt emocionāli neatsaucīgāki dažādu iemeslu dēļ," stāsta dr. Lubija. "Viņi, iespējams, strādā divos darbos vai tiem regulāri trūkst naudas ēdienam. Iespējams, ģimene dzīvo nedrošā vidē." Stresu var radīt daudzi apstākļi un daļai no šiem vecākiem, salīdzinot ar tiem, kuri nedzīvo mūžīgā "bēdu ielejā" var pietrūkt spēka, lai būtu atsaucīgi un ieinteresēti attiecībās ar saviem bērniem.

Tāpat pētnieki atzīmējuši faktiski jau izsenis zināmo patiesību, ka nabadzīgajiem bērniem dzīvē jāsastopas ar daudz vairāk stresu izraisošiem notikumiem - dzīvokļa, skolas maiņa, ģimene, kur vardarbība ir ikdienišķa parādība - tas viss var nelabvēlīgi ietekmēt smadzeņu attīstību.

Dž.Lubija domā, ka šis pētījums var būt noderīgs bērnu aizsardzības un sociālās politikas plānotājiem, sniedzot vismaz daļēju atbildi par to, kāda ilgtermiņa ietekme uz bērna psihofizioloģisko attīstību ir nabadzībai. Psihiatre uzskata, ka valstij būtu svarīgi izstrādāt īpašas sociālās aizsardzības un rehabitalācijas programmas, kas palīdzētu celt nabadzības riskam pakļauto bērnu vecāku audzināšanas prasmes. Šādu ieguldījumu atdevi, ņemot vērā to iespējamo devumu nabadzības seku preventīvā novēršanā, būtu grūti pārvērtēt.

Turpinot pētījumus, zinātnieki centīsies noskaidrot vai ir kādi konkrēti bērna smadzeņu attīstības posmi, kad vecāku atbalsts un sapratne vai gluži pretēji - to trūkums - atstāj vislielāko iespaidu. Taču jau tagad ir skaidrs, saka Lubija, ka pēc iespējas agrāka pievēršanās vecāku audzināšanas spēju uzlabošanai, dos nepārvērtējamus ieguvumus.

Attēlā: Kubiešu ģimene ap 1910.g. Foto no ASV Kongresa bibliotēkas kolekcijas.

Avots:

Luby J, Belden A, Botteron K, Marrus N, Harms MP, Babb C, Nishino T, Barch D. The Effects of Poverty on Childhood Brain Development. JAMA Pediatrics, 2013; DOI: 10.1001/jamapediatrics.2013.3139

Etiķetes:{tortags,908,1}

Brīvpieejas materiāls. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.