Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Bioloģija

Vai koki naktīs guļ?

Izmantojot lāzerskenēšanas datus, zinātnieki no Austrijas, Somijas un Ungārijas ir izpētījuši koku ārēji redzamos diennakts ritmus. Izrādās, arī koki dodas pie miera. 

Lasīt tālāk ...

"Daudzgalvainās gļotas" pierāda: vienšūņiem piemīt īstermiņa atmiņa

Spēja dzīves laikā mācīties, iemācīto saglabāt atmiņā un uzvedības adaptācija atbilstoši gūtajai pieredzei ir neaizstājamas īpašības dzīvnieku izdzīvošanai mainīgos un potenciāli bīstamos apstākļos. Parasti šo spēju kopumu uzskata par augsti attīstīto organismu priekšrocību, to organismu, kam ir attīstītas gan smadzenes, gan nervu sistēma.

Tomēr arī vienšūņiem nākas pielāgoties vides pārmaiņām. Vai viņiem ir novērota spēja mācīties? Jaunāko pētījumu rezultāti liecina, ka atbilde ir apstiprinoša. 

Lasīt tālāk ...

Panamas kanāla paplašināšanas laikā atrod pirmās Ziemeļamerikas pērtiķu fosilijas

Panamas kanāla paplašināšanas darbu laikā atrastas septiņas pērtiķu zobu fosilijas. Tās sniedz pirmo informāciju par pērtiķu eksistenci Ziemeļamerikas kontinentā vēl pirms Panamas zemesšaurums pirms 3,5 miljoniem gadu to savienoja ar Dienvidameriku. Fosilizēto zobu vecums liecina, ka pērtiķi sasnieguši Ziemeļamerikas kontinentu miljoniem gadu agrāk, nekā domāts iepriekš. 

Lasīt tālāk ...

Neandertāliešu izmiršanu, iespējams, izraisīja mūsdienu cilvēku izplatītās slimības

Pateicoties paleoantropoloģiskajiem un arheoloģiskajiem pētījumiem, jau ilgāku laiku ir zināms, ka bijis laika posms, kad Eirāzijā vienlaicīgi mituši gan mūsdienu cilvēki Homo sapiens, gan neandertālieši Homo neanderthalensis. Turklāt, kā liecina mūsdienu cilvēka un paleoģenētiskā materiāla izpēte, starp abām sugām notikusi pat krustošanās. Taču jautājums, uz kuru zinātniekiem joprojām nav pārliecinošas atbildes, ir - kādēļ neandertālieši izmira, bet Homo sapiens izdzīvoja?

Lasīt tālāk ...

Pilsētu putni ir gudrāki, nekā lauku putni

Pilsētu putni ir gudrāki nekā lauku putni, jaunā pētījumā noskaidrojuši Kanādas zinātnieki.

Kādēļ tā? Dzīve pilsētā maina gan putnu izziņas spējas, gan uzvedību un psiholoģiju, padarot tos apķērīgākus, nekā putnus laukos. Urbānā vidē putni iemācas efektīvāk izmantot jaunus resursus, nekā to lauku radinieki, biežāk saskaras ar jaunām, nepiedzīvotām situācijām.

Atšķirības starp pilsētas un lauku putniem pētījuši Makgila universitātes (Kanāda) zinātnieki, un tā rezultāti publicēti žurnālā „Behavioral Ecology”. Šis ir pirmais pētījums, kurā atrastas skaidras kognitīvās atšķirības starp pilsētās un lauku teritorijās mītošajiem putniem. 

Lasīt tālāk ...

Neandertāliešu uzturs: 80% gaļas, 20% dārzeņu

Pēdējos gados Rietumu pasaulē par modes lietu ir kļuvusi tā sauktā paleodiēta. Šajā gadījumā ar vārdu „paleodiēta” ir jāsaprot ideja par atgriešanos pie uztura, ko lietoja mūsdienu cilvēka priekšteči, kas dzīvoja paleolītā pirms neolīta revolūcijas, kad aizsākās zemkopības apguve – ēdienkarte, ko sastāda gaļa, zivis, svaigi augļi un dārzeņi, no uztura izslēdzot piena produktus, graudaugus un moderni apstrādātos pārtikas produktus.

Tas, cik šāds uztura plāns piemērots mūsdienu cilvēkam, lai paliek katra paša ziņā, taču viens ir skaidrs – homo ģints uzturs evolūcijas gaitā ir mainījies pamatīgi.

Ko ēda mūsu senči – mednieki-vācēji? To jaunā pētījumā pievēršoties neandertāliešu ēdienkartei, noskaidrojuši zinātnieki no Tībingenas universitātes (Vācija) izpētes institūta „Senckenberg Center for Human Evolution and Palaeoenvironment”. Pētījuma rezultāti publicēti žurnālos „Journal of Human Evolution” un „Quaternary International”.  

Lasīt tālāk ...

Suņu pirmsākumi, iespējams, meklējami Centrālāzijā

Suņu pieradināšana bija nozīmīgs notikums visas cilvēces attīstības vēsturē. Zināms, ka sākotnēji mājas suņi attīstījušies no Eirāzijas pelēkajiem vilkiem, taču līdz pat šim brīdim zinātnieku aprindās turpinās karstas diskusijas par to, kur un kad notikusi pirmā pieradināšana.

Jauns, līdz šim viens no plašākajiem ģenētiskajiem pētījumiem liecina, ka mūsdienu suņu pirmsākumi varētu būt meklējami Vidusāzijā - pirmos mūsdienu suņu priekštečus varētu būt izdevies pieradināt medniekiem netālu no Nepālas un Mongolijas. Pēc tam suņi pakāpeniski izplatījušies Austrumāzijā un citviet pasaulē.

Pētījumu veikuši Kornela universitātes (ASV) zinātnieki, un tā rezultāti publicēti žurnālā „Proceedings of the National Academy of Sciences”. 

Lasīt tālāk ...

Dodo bijuši daudz inteliģentāki putni, nekā domāts iepriekš

Jauna pētījuma rezultāti liecina, ka dodo, izmirušie putni, kuri populārajā kultūrā ieguvuši sava veida „stulbuma simbola” slavu, patiesībā bijuši daudz gudrāki, nekā esam domājuši līdz šim. Dodo smadzeņu izmēra attiecība pret ķermeņa svaru bijusi līdzīga kā to tuvākajiem dzīvajiem radiniekiem, baložiem, kuri tiek uzskatīti par vidējas intelektuālās attīstības putniem. Turklāt dodo bijusi neparasti laba oža.

Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā „Zoological Journal of the Linnean Society”. 

Lasīt tālāk ...

Suņi un zirgi spēj „nolasīt” emocijas mūsu sejās

Suņi un zirgi ir tie dzīvnieki, ar kuriem cilvēkiem veidojas visdziļākās emocionālās saiknes. Reizēm šķiet, ka šie dzīvnieki spēj saprast cilvēku pat bez vārdiem. Izrādās, šai sajūtai ir arī zinātnisks pamatojums – zinātnieki atklājuši, ka zirgi un suņi tiešām ir spējīgi „nolasīt” un saprast mūsu sejas izteiksmes. 

Lasīt tālāk ...

Zinātnieki gūst ieskatu redzes evolūcijā – rekonstruēta 160 miljonus gadu vecas acs uzbūve

Redze, kuras attīstību neapšaubāmi var dēvēt par vienu no dzīvnieku evolūcijas galvenajiem dzinējspēkiem, reiz radīja revolucionāras pārmaiņas tajā, kā dzīvnieki uztver apkārtējo vidi un mijiedarbojās savā starpā. Diemžēl noskaidrot, kā tieši senie dzīvnieki redzējuši apkārtējo pasauli, ir neiedomājami grūti. To nosaka apstāklis, ka acs iekšējā struktūra fosilijās tikpat kā nekad nesaglabājas. Tomēr zinātniekiem beidzot ir izdevies paveikt to, kas ilgi tika uzskatīts par neiespējamu – rekonstruēt 160 miljonus gadu vecas acs uzbūvi.

Jauno atklājumu veikusi zoologu un paleontologu komanda no Lionas universitātes (Francija) un Ķelnes universitātes (Vācija). Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā „Nature Communications”.  

Lasīt tālāk ...