Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Bioloģija

Austrālijā atrasta senākā zināmā sauszemes mugurkaulnieka fosilija

Jauns paleontologu atklājums Austrālijā liecina, ka pirmie mugurkaulnieki uz sauszemes parādījušies agrāk, nekā domāts iepriekš. 

Lasīt tālāk ...

Jaunākie atklājumi ļauj ieskatīties dzīvības pirmsākumos

Dzīvības izcelšanās un evolūcija ir viens no sarežģītākajiem procesiem dabā, kura pētniecībai savu dzīvi veltījuši daudzi izcili zinātnieki. Tomēr pat pēc neskaitāmiem pētījumiem dzīvības pirmsākumi un tās tālākā attīstība līdz pat mūsdienām ir palikusi viena no lielākajām zinātnes pasaules mīklām.

Nesen veikti jauni, nozīmīgi atklājumi, kas ļāvuši dziļāk ieskatīties dzīvības izcelšanās un evolūcijas pirmsākumos. Upsalas universitātes zinātnieki (Zviedrija) atklājuši jaunu mikroorganismu grupu, kas aizpilda „robu” dzīvības evolūcijā, savukārt Londonas universitātes koledžas (Lielbritānija) zinātniekiem izdevies ielūkoties norisēs, kas, iespējams, likušas pamatus dzīvo organismu dzimšanai. 

Lasīt tālāk ...

Vai neandertāliešu izmiršanas iemesls bija cilvēku-suņu sadarbība?

Izdzirdot vārdu salikumu „invazīvās sugas”, prātā nāk visdažādākie augi un dzīvnieki, sākot ar Latviju apsēdušajiem latvāņiem, beidzot ar kartupeļu lapgrauzi jeb Kolorādo vaboli, Ķīnas krabi un jenotsuni. Antropoloģe Pata Šipmena (Pat Shipman) uzskata, ka šai sarakstā iekļaujams arī mūsdienu cilvēks. Savā jaunajā grāmatā „The Invaders: How Humans and Their Dogs Drove Neanderthals to Extinction” viņa norādījusi, ka mūsdienu cilvēks ir visinvazīvākā suga, kas jelkad dzīvojusi uz Zemes virsmas un ka tieši mēs varētu būt vainojami pie neandertāliešu izzušanas.

Lasīt tālāk ...

Itālijā iegūts senākais neandertālieša DNS paraugs

Ģenētiski izpētot un radiometriski datējot nomaļā Dienviditālijas alā 20.gs. 90.gadu sākumā uzietu, par Altamuras cilvēku dēvētu paleoantropa skeletu, kura taksonomiskā piederība atbilstošam mūsdienu cilvēka priekšteču atzaram līdz šim tikusi dažādi traktēta, vairākumam paleoantropologu to klasificējot kā "agrīno neandertālieti", Romas "La Sapienza" universitātes zinātnieki tagad noteikuši, ka šis indivīds patiešām bijis neandertālietis un dzīvojis pirms apmēram 150,000 gadu. Tādējādi no tā kauliem iegūtais DNS ir vecākais šobrīd sekvenētais neandertālieša ģenētiskais materiāls. Raksts par pētījumu 2015.g. 21.martā publicēts izdevumā "Journal of Human Evolution".

Lasīt tālāk ...

Etiopijā atrasta senākā zināmā Homo dzimtas fosilija

2013.gada janvārī Arizonas Valsts universitātes (ASV) students Čalačevs Sejoms (Chalachew Seyoum) kā antropoloģes Dr. Kejas Rīdas (Kaye Reed) ekspedīcijas dalībnieks apsekoja Ledi-Geraru fosiliju atradni, kas atrodas nomaļā, tuksnešainā zinātnieka dzimtās Etiopijas nostūrī Afāras reģionā. Vairāk nekā desmit gadus veicot meklējumus šajā izžuvušajā, Mēness ainavai līdzīgajā, bet dažādām fosilijām bagātajā apvidū, paleontologiem tomēr nebija izdevies atrast cilvēku priekšteču pēdas. Pēkšņi, uzkāpis nelielā plato, Sejoms smiltīs ieraudzīja, kādu neparastu objektu, kas vēlāk izrādījās zinātnei ārkārtīgi svarīgs atradums – vecākā līdz šim zināmā Homo ģints fosilija. Raksts par atradumu šā gada martā publicēts žurnālā „Science”.

Lasīt tālāk ...

Zinātnieki par soli pietuvojušies mamutu klonēšanai

Izmirušo dzīvnieku klonēšana vairs nav zinātniskā fantastika. Jau 2003.gadā zinātniekiem izdevās klonēt Pireneju kalnu kazu, kas izmedīšanas dēļ izzuda īsi pirms 21.gadsimta sākuma. Lai gan pēc dzimšanas kazlēns nodzīvoja vien 10 minūtes, šis šķietami neveiksmīgais eksperiments pagaidām uzskatāms pa veiksmīgāko mēģinājumu atgriezt dzīvē izmirušu dzīvnieku sugu.

Tagad Hārvardas universitātes zinātnieki pietuvojušies soli tuvāk iespējai atgriezt dzīvē vēl kādu izmirušu dzīvnieku – mataino mamutu Mammuthus primigenius. Pētnieki ziņo, ka ir izveidotas gēnu kopijas no sasalušajām mamutu atliekām (sk.: Sibīrijas zinātnieki strauji tuvojas iespējai klonēt mamutus, atklajumi.lv, 19.03.2014.) un tās izdevies veiksmīgi pārnest uz Āzijas ziloņa genomu.

Lasīt tālāk ...

Noteiktas senākās zināmās čūsku fosilijas

Čūskas ir vieni no noslēpumainākajiem rāpuļiem, kas cilvēku interesi saistījuši jau kopš seniem laikiem. Tās ir bijušas ne vien nozīmīgi dzīvnieku simboli teju visu tautu mitoloģijā, bet arī populāri pētījumu objekti zinātnieku vidū. Tomēr uz vairākiem jautājumiem par čūskām atbildes joprojām nav izdevies atrast. Piemēram, ilgi nebija skaidrs, kādēļ pirms 100 miljoniem gadu čūskas pēkšņi parādījās uz Zemes. Tagad atbilde uz šo jautājumu beidzot ir atrasta – izrādās, šķietami pēkšņā parādīšanās patiesībā bijusi tikai ievērojams zināšanu robs.

Starptautiska zinātnieku komanda noteikusi četru, zinātnes pasaulei iepriekš nezināmu čūsku fosilijas, kuru vecums būtiski maina līdzšinējos uzskatus par šo rāpuļu evolūciju - jaunatklāto fosiliju vecums ir starp 140 un 167 miljoniem gadu, kas, tātad, atvirza čūsku evolūciju par gandrīz 70 miljoniem gadu tālākā pagātnē. Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā „Nature Communications”. 

Lasīt tālāk ...

Ebolas vīruss iznīcinājis trešo daļu gorillu un šimpanzu populācijas

2014.gadā pasaules uzmanības lokā nonāca Ebolas vīrusa uzliesmojums Rietumāfrikā. Laika periodā no epidēmijas aizsākuma 2013.gada decembrī līdz 2015.gada februārim pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Ebolas vīrusa izraisītā vīrusslimība kopumā prasījusi vairāk nekā 9000 cilvēku dzīvības.

Vēl apjomīgāku krīzi Ebolas vīruss ir radījis dzīvnieku pasaulē. Šī problēma saņēmusi ievērojami mazāku preses uzmanību, nekā vīrusa uzliesmojums cilvēku vidū, tomēr statistikas dati ir satraucoši – pašreizējie aprēķini liecina, ka kopš 1990.gada aptuveni trešā daļa pasaulē mītošo gorillu un šimpanzu ir mirušas Ebolas vīrusslimības dēļ. Ebolas vīruss šobrīd tiek uzskatīts par bīstamāko draudu cilvēkpērtiķu populācijas pastāvēšanai nākotnē. 

Lasīt tālāk ...

Atklāts organisms, kas nav evolucionējis vairāk nekā 2 miljardus gadu

Ar evolūcijas teoriju, kā dzīvo būtņu attīstības galveno dzinuli norādot dabīgo atlasi, 1859.gadā savā grāmatā „Sugu izcelšanās” pirmo reizi plašākā izklāstā klajā nāca angļu dabas pētnieks Čārlzs Darvins. Toreiz Darvins pārsteidza pasauli, izvirzot teoriju, ka visas sugas cēlušās no kopīga senča un cilvēki ir radniecīgi cilvēkpērtiķiem. Mūsdienās fakts, ka sugas laika gaitā mainās un pielāgojas apkārtējās vides apstākļiem ir pieņemts par vispārzināmu patiesību, tomēr daba turpina sagādāt pārsteigumus. Starptautiskai zinātnieku komandai izdevies atklāt organismu, kas saglabājies nemainīgs visilgāko zināmo laika posmu – vairāk nekā 2 miljardus gadu (salīdzinājumam – kopējais Zemes vecums ir ap 4,54 miljardiem gadu). Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā „Proceedings of the National Academy of Sciences”. 

Lasīt tālāk ...

Pētot pirms 50 gadiem atrastas fosilijas, Skotijā identificēts jauns Juras perioda jūras reptilis

Paleontologi identificējuši kāda vēl iepriekš nezināma Juras perioda jūras reptiļa fosilijas, kas atrastas Skajas salā, Skotijā (Lielbritānija). Vizuāli dzīvnieks atgādinājis vairāk nekā 4 metrus garu delfīnu. Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā „Scottish Journal of Geology”.

Lasīt tālāk ...