Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Neandertāliešu izmiršanu, iespējams, izraisīja mūsdienu cilvēku izplatītās slimības

Pateicoties paleoantropoloģiskajiem un arheoloģiskajiem pētījumiem, jau ilgāku laiku ir zināms, ka bijis laika posms, kad Eirāzijā vienlaicīgi mituši gan mūsdienu cilvēki Homo sapiens, gan neandertālieši Homo neanderthalensis. Turklāt, kā liecina mūsdienu cilvēka un paleoģenētiskā materiāla izpēte, starp abām sugām notikusi pat krustošanās. Taču jautājums, uz kuru zinātniekiem joprojām nav pārliecinošas atbildes, ir - kādēļ neandertālieši izmira, bet Homo sapiens izdzīvoja?

Jauns Kembridžas universitātes (Lielbritānija) un Oksfordas Brūksas universitātes (Lielbritānija) zinātnieku pētījums piedāvā jaunu versiju neandertāliešu izmiršanas jautājumā. Iespējams, Eiropā mītošie neandertālieši, tika inficēti ar slimībām, ko, pārceļojot no Āfrikas uz Eiropu, sev līdzi atnesa Homo sapiens. Tā kā gan neandertālieši, gan mūsdienu cilvēki ir hominīnu sugas, iespēja, ka slimības spēja izplatīties starp abām sugām, ir ļoti ticama.

Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā "American Journal of Physical Anthropology".

Pie secinājuma, ka viens no galvenajiem faktoriem, kas varētu būt vainojams neandertāliešu liktenī, ir slimību izplatība, britu zinātniekiem palīdzēja nonākt patogēnu genomu un no fosilijām iegūto DNS paraugu pētījumi. Tie pierādīja, ka vairākas infekcijas slimības ir par vairākiem gadu tūkstošiem vecākas, nekā domāts iepriekš.

Te jāatzīmē, ka uz Eiropas neandertāliešu populācijas ilgtermiņa demogrāfiskā modeļa balstītu pētījumu, kurā tika secināts, ka ticamākais neandertāliešu izmiršanas iemesls ir moderno cilvēku atnestās epidēmijas, jau 2009.g. publicēja Roskildes (Dānija) universitātes emeritētais profesors Bents Sorensens (Sk.: "Zinātnieks: neandertālieši izmira homo sapiens atnestā epidēmijā", atklajumi.lv, 18.07.2009.).

Citu pētījumu rezultāti liecina, ka modernie cilvēki ir krustojušies ar neandertāliešiem, veicot gēnu apmaiņu, kas saistīta ar slimībām. Atrasti pierādījumi arī tam, ka vēl laikā, kad mūsu senči uzturējās tikai Āfrikā, vīrusi bija pārceļojuši no vienas hominīnu sugas pie citas. Tātad, pētniekuprāt, pastāv ļoti liela varbūtība, ka tas pats scenārijs ir atkārtojies mūsdienu cilvēku un neandertāliešu gadījumā – migrējot uz Eiropu, Homo sapiens slimības visticamāk "tālāk nodeva" neandertāliešiem.

Fiziskās antropoloģijas doktore Šarlote Houldkrofta (Charlotte Houldcroft) no Kembridžas universitātes norādījusi, ka Homo sapiens neandertāliešiem varēja nodot tādas slimības kā tuberklozi, lenteņus, kuņģa čūlas un vairāku paveidu herpes – hroniskas slimības, kas varēja būtiski novājināt neandertāliešus, padarot tos par sliktākiem medniekiem un vācējiem. Samazinātās izredzes veiksmīgiem ēdiena meklējumiem tad arī varēja pakāpeniski novest pie sugas izmiršanas.

"No Āfrikas migrējošie cilvēki bija tropisko slimību rezervuārs. Eirāzijā mītošo neandertāliešu kontaktam ar patogēniem no Āfrikas kontinenta varētu būt bijušas katastrofiskas sekas, jo suga bija adaptējusies tikai viņu apdzīvotajā teritorijā izplatītajām slimībām. Tomēr ir maz ticams, ka slimību pārnese notikusi līdzīgi kā gadījumā, kad Kolumbs ieveda slimības Amerikā, tā izpostot vietējo iedzīvotāju populāciju. Vairāk ticama ir iespēja, ka atsevišķās, mazās neandertāliešu grupās notika pašām savas, individuālas infekciju katastrofas, kas tās novājināja, samazinot izdzīvošanas izredzes," iespējamo notikumu norisi skaidrojusi Houldkrofta.

Jaunākās tehnoloģijas, kas attīstītas pēdējo pāris gadu laikā, zinātniekiem ir devušas iespēju ielūkoties senā mūsdienu slimību pagātnē, atšķetinot to ģenētisko kodu. Būtisku informāciju sniedz arī no fosilijām iegūstamie DNS paraugi, kas palīdz atklāt slimību atstātās pēdas.

Ģenētiskie dati liecina, ka daudzas infekcijas slimības ir līdzevolucionējušas ar mūsdienu cilvēkiem un citiem hominīniem gadu tūkstošiem un pat miljoniem ilgi.

Tradicionāli tiek uzskatīts, ka infekcijas slimību uzvaras gājiens sākās pirms aptuveni 8000 gadiem, kad mūsu senči pievērsās zemkopībai. Pieaugušais uz vietas mītošo cilvēku populāciju blīvums, kas mitinājās cieši līdzās mājlopiem, izveidoja perfektus apstākļus slimību izplatībai. Tomēr jaunākie atklājumi liecina, ka daudzas slimības ir ievērojami vecākas par zemkopības ēras aizsākumu. Turklāt jaunākie pierādījumi mudina domāt, ka daudzas slimības, par kurām iepriekš uzskatīts, ka tās izplatījušās no ganāmpulku dzīvniekiem uz cilvēkiem (piemēram, tuberkloze), patiesībā ir nonākušas no cilvēkiem pie dzīvniekiem, nevis otrādi.

Tiesa, visticamāk zemkopības izplatība intensificēja arī slimību izplatību, jo pirms tam mednieki-vācēji dzīvoja nelielās, relatīvi attālu viena no otras esošās grupās. Piemēram, neandertālieši dzīvoja grupās, kuru lielums variēja no 15 līdz 30 personām. Tas nozīmē, ka slimību uzliesmojumi varēja notikt sporādiski, taču tās nevarēja izplatīties ļoti tālu. Sākoties lauksaimniecības ērai, slimību izplatīšanās izredzes ievērojami pieauga, taču tās hominīnu organismā eksistēja jau ilgi pirms tam.

Pagaidām gan trūkst neapstrīdamu pierādījumu tam, ka notikusi infekcijas slimību pārnese no modernajiem cilvēkiem uz neandertāliešiem, tomēr, ņemot vērā faktu, ka abas sugas kādu laiku pastāvējušas līdzās gan laikā, gan telpā un ir konstatēta to krustošanās, antropologi uzskata, ka slimību izplatīšanās starp abām sugām ir pat ļoti ticama.

Hipotētiski kā galveno kandidāti, kas varētu būt spēlējusi lielu lomu neandertāliešu izmiršanā, pētnieki min helikobaktēriju, kas izraisa kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlu. Līdzšinējie pētījumi liecina, ka cilvēki Āfrikā pirmo reizi ar to inficējušies pirms 88-116 tūkstošiem gadu, un Eiropā baktērija nonākusi pirms 52 tūkstošiem gadu. Neandertālieši izmira drīz pēc tam, pirms 40 tūkstošiem gadu.

Cits kandidāts ir 2.tipa herpesvīruss. Tas Homo sapiens vidū Āfrikā pirmo reizi izplatījies pirms 1,6 miljoniem gadu no pagaidām vēl nezināmas hominīnu sugas, kas savukārt to bija ieguvusi no šimpanzem.

Fakts, ka herpesvīruss, kas izplatās caur siekalām vai seksuāla kontakta laikā, reiz pārceļojis no šimpanzēm pie kādas hominīnu sugas, arī apstiprina versiju, slimību pārnese starp hominīniem ir iespējama.

Par to, ka Homo sapiens sugas pārstāvji reiz ir sakrustojušies ar neandertāliešiem, neapšaubāmi liecina mūsos atrodamie 2-5% neandertāliešu DNS, tādēļ ir tikai loģiski pieņemt, ka, kopā ar ķermeņa šķidrumiem, notikusi arī slimību pārnese.

Līdz šim par neandertāliešu izmiršanu izvirzītas vairākas versijas, sākot ar pieņēmumu, ka suga izmirusi pēkšņu klimata pārmaiņu dēļ (Sk.: "Kāpēc izmira neandertālieši: izvirdumu hipotēze", atklajumi.lv, 11.02.2012.) un beidzot ar iespējamību, ka modernajam cilvēkam priekšroku attiecībā pret neandertāliešiem deva tas, ka viņam izdevās pieradināt mūsdienu suņu priekštečus (Sk.: "Vai neandertāliešu izmiršanas iemesls bija cilvēku-suņu sadarbība?", atklajumi.lv, 16.05.2015.).

Tomēr visticamākā ir versija, ka izmiršanu izraisījusi visu iepriekšminēto (un, iespējams, vēl daudzu citu) faktoru kombinācija.

Attēls: flickr.com

Avots:

cam.ac.uk

Brīvpieejas materiāls. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.