Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Dodo bijuši daudz inteliģentāki putni, nekā domāts iepriekš

Jauna pētījuma rezultāti liecina, ka dodo, izmirušie putni, kuri populārajā kultūrā ieguvuši sava veida „stulbuma simbola” slavu, patiesībā bijuši daudz gudrāki, nekā esam domājuši līdz šim. Dodo smadzeņu izmēra attiecība pret ķermeņa svaru bijusi līdzīga kā to tuvākajiem dzīvajiem radiniekiem, baložiem, kuri tiek uzskatīti par vidējas intelektuālās attīstības putniem. Turklāt dodo bijusi neparasti laba oža.

Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā „Zoological Journal of the Linnean Society”. 

Maurīcijas salā, Indijas okeānā gadu tūkstošiem ilgi mitinājās lieli, nelidojoši drontu dzimtas putni – dodo. Tiem bija raksturīga neparasta ķermeņa uzbūve – lielas kājas, īss kakls un spārni, liels, spēcīgs knābis. Pieauguši indivīdi sasniedza apmēram 1 m garumu, un svaru līdz 20 kg.

Pagaidām paleontologi uzskata, ka dodo spēju lidot bija zaudējuši tādēļ, ka tiem uz salas nebija dabīgo ienaidnieku.

Atšķirībā no citiem nelidojošajiem putniem, lielā svara dēļ dodo nebija veikli skrējēji. Turklāt dabīgo ienaidnieku trūkuma dēļ neparastie putni visticamāk no citām sugām, to skaitā cilvēka, nebaidījās.

Šo apstākļu kopums padarīja lielos putnus par vieglu medījumu cilvēkiem. Dodo medīja gan pirmie Maurīcijas salas iemītnieki, gan jūrnieki, kas tos turēja uz kuģiem kā dzīvo gaļas rezervi. Dodo izmiršanā lielu lomu spēlēja arī sugas, kas salā nonāca līdz ar cilvēkiem, piemēram, kaķi un suņi, jo arī šie dzīvnieki uzbruka neveiklajiem putniem.

Suga pilnībā izzuda mazāk nekā 100 gadus pēc tam, kad Maurīcijas salā ieradās pirmie cilvēki. Pēdējais sugas indivīds redzēts 1662.gadā.
Dodo ir viena no visplašāk pazīstamajām izmirušo putnu sugām. Diemžēl tos biežāk piemin, nevis kā cilvēku nepārdomātās rīcības upuri, bet gan kā dzīvnieku, kas „izmira sava stulbuma dēļ”.

Interesanti, ka lai gan dodo kā tēls populārajā kultūrā ir izmantots ne reizi vien (piemēram, animācijas filmā „Ice Age”), patiesībā par to bioloģiju ir zināms ļoti maz.
Jaunā pētījumā ASV Nacionālā dabas vēstures muzeja zinātnieki mēģina gāzt stereotipu par dodo intelektuālo neapdāvinātību.

Lai to izdarītu, pētnieki izraudzījās labi saglabājušos putna galvaskausu no Londonas Dabas vēstures muzeja. Pēc tam galvaskausu noskenēja, izmantojot augstas izšķirtspējas datortomogrāfijas metodi.

Nākamajā izpētes solī šīs pašas darbības tika atkārtotas ar 7 dažādu baložu sugu galvaskausiem.

Pēc tam no iegūtajiem datiem zinātnieki izmantoja virtuālus smadzeņu modeļus, kas vizualizēja smadzeņu kopējo izmēru un to atsevišķu struktūru uzbūvi un izmēru.

Analizējot rezultātus, atklājās, ka izmirušā putna smadzenes nebūt neliecina, ka tas ir bijis „stulbs”. Tā ķermeņa-smadzeņu attiecība bijusi līdzīga kā baložiem - putniem ar viduvēju intelekta līmeni.

„Dodo smadzenes nav bijušas ne pārsteidzoši mazas, ne pārsteidzoši lielas. Tās bijušas proporcionālas ķermeņa izmēram. Pieņemot smadzeņu izmēru kā intelekta mēru, izskatās, ka dodo bijuši līdzīgā intelekta attīstības līmenī kā baloži. Protams, intelektu nenosaka tikai smadzeņu izmērs, bet tas ir svarīgs pamatmērījums,” paskaidrojusi pētījuma vadītāja Jevgēnija Golda (Eugenia Gold).

Turklāt tas nebija vienīgais interesantais fakts, ko par sugu atklāja izveidotie smadzeņu modeļi.

Izrādās, dodo smadzeņu struktūra liecina, ka tiem bijusi labi attīstīta oža. Pētnieki sliecas domāt, ka tā spēlēja galveno lomu barības meklēšanā. Putnu pasaulē tas ir neparasti, jo lielākajai daļai putnu sugu redze ir daudz attīstītāka, nekā oža.

„Apbrīnojami, cik daudz jaunās tehnoloģijas var atklāt par senām muzeju sugām!” par atklājuma rezultātiem priecājies pētījuma līdzautors Marks Norels (Mark Norell), ASV Nacionālā dabas vēstures muzeja Paleontoloģijas nodaļas vadītājs.

Attēlā: Dodo rekonstrukcija Britu muzejā. Viļņa Stroda foto.

Avots:

amnh.org

Brīvpieejas materiāls. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.