Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Suņi un zirgi spēj „nolasīt” emocijas mūsu sejās

Suņi un zirgi ir tie dzīvnieki, ar kuriem cilvēkiem veidojas visdziļākās emocionālās saiknes. Reizēm šķiet, ka šie dzīvnieki spēj saprast cilvēku pat bez vārdiem. Izrādās, šai sajūtai ir arī zinātnisks pamatojums – zinātnieki atklājuši, ka zirgi un suņi tiešām ir spējīgi „nolasīt” un saprast mūsu sejas izteiksmes. 

Helsinku universitātes (Somija) pētnieki nesen noskaidrojuši, ka mājas suņiem, līdzīgi kā cilvēkiem, piemīt sociālās vērošanas uzvedība (social gazing behavior): suņi sistemātiski aplūko sejas izteiksmes , īpašu uzmanību pievēršot acīm. Turklāt novērotā izteiksme ievērojami maina suņa turpmākos skatienus un uzvedību, īpaši – ja tā atspoguļo draudus. Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā „Plos One”.

Zinātnieki pētīja suņu reakciju gan uz citu suņu, gan cilvēku mīmikām.

Aplūkojot sejas izteiksmi, suns vispirms uzmanību vērš uz acu reģionu. Tā izpētei tiek veltīts ilgāks laiks, nekā deguna un mutes apvidum. Tomēr gala vērtējumu par redzēto izteiksmi, suņi gūst no sejas kopainas.

Zinātnieki novēroja, ka īpaši dzīvnieku uzmanību piesaistīja izteiksmes, kas raksturīgas suņveidīgo sugām, piemēram, draudoši atņirgti zobi.

Kopumā daudz lielāku uzmanību suņi pievērsa briesmas vēstošajām izteiksmēm. Tas, pētniekuprāt, ir saistīts ar evolūcijas adaptācijas mehānismiem. Spēja laikus pamanīt draudus un no tiem izvairīties, ir viens no galvenajiem izdzīvošanas priekšnoteikumiem. Draudošie signāli suņu smadzenēs visticamāk tiek apstrādāti citos neirokognitīvajos ceļos, nekā tie signāli, ko tie nolasījuši no sejas izteiksmes.

Interesanti, ka draudošās izteiksmes gadījumā suņu skatiena īpatnības bija atkarīgas no tā, vai tika aplūkota cilvēka vai cita suņa seja. Draudoša izteiksme suņa sejā radīja ilgāku skatienu, bet draudoša cilvēka sejas izteiksme – izteiktu izvairīšanās reakciju.

Pētījuma dalībnieks Sanni Somppi no Helsinku universitātes novēroto īpatnību skaidro šādi: „Rezultātus daļēji varētu izskaidrot suņu tolerantā uzvedība pret cilvēkiem. Suņu pieradināšanas rezultātā, mūsdienu mājas mīluļi, iespējams, ir iemācījušies labi uztvert cilvēka sūtītos draudu signālus un atbildēt uz tiem ar izteikti nomierinošiem, pielabinošiem signāliem.”

Kopumā pētījumā piedalījās 31 suns no 13 dažādām šķirnēm. Suņi bija apmācīti mierīgi sēdēt monitora priekšā, izmantojot pozitīvo apmācību pieeju (nekādu komandu un sodu). Šī iemesla dēļ mājas mīluļi bija labi motivēti veikt uzdevumu, padarot pētījumu iespējamu. Suņiem monitorā tika demonstrēti attēli, kuros bija redzamas gan cilvēku, gan citu suņu emociju izpausmes sejā. Kamēr suns attēlu aplūkoja, pētnieki fiksēja dzīvnieka skatiena gaitu un īpatnības.

Helsinku universitātes zinātnieku veiktais pētījums bija pirmais, kurā izdevies novērot emocijās balstītus skatienu modeļus ārpus primātu kārtas.

Neatkarīgi no somu pētniekiem, līdzīgu pētījumu veica arī Saseksas universitātes (Lielbritānija) zinātnieki, kas pievērsās zirgu spējai „nolasīt” cilvēku sejas izteiksmes.

Saseksas universitātes psihologi pētīja zirgu reakciju uz fotogrāfijām, kurās redzamas gan priecīgas, gan dusmīgas cilvēku sejas izteiksmes. Kā vēsta žurnālā „Biology Letters” publicētie pētījuma rezultāti, zirgu, līdzīgi kā suņu, reakcija mainījās, atkarībā no fotogrāfijās redzamā cilvēka sejas izteiksmes.

Britu pētnieki fokusējās uz spontānām dzīvnieku emocijām, tādēļ tie netika nekādi īpaši apmācīti. Cilvēkus, kas bija redzami fotogrāfijās, zirgi nepazina. Kopumā tika pētītas 28 zirgu reakcijas.

Pētījuma rezultātā tika novērots, ka, lūkojoties uz negatīvām cilvēku emocijām, zirgi fotogrāfiju vairāk aplūkoja ar kreiso aci. Tā ir uzvedība, kas tipiski tiek saistīta ar negatīviem stimuliem, jo kreisā acs piegādā informāciju labajai smadzeņu puslodei, kas ir atbildīga par draudus vēstošu signālu apstrādi. Tāpat, aplūkojot dusmīgas sejas izteiksmes, pieauga zirgu sirdsdarbība, kā arī tika novērotas citas, stresa situācijām raksturīgas uzvedības īpatnības.

Vēl viena līdzība starp zirgu un suņu reakcijām, bija tā, ka zirgi, tāpat kā suņi, spēcīgāk reaģēja uz negatīvajām sejas izteiksmēm, ko arī britu pētnieki skaidro ar pašsaglabāšanās instinktu – lai izdzīvotu, dzīvniekiem ir jāmāk identificēt potenciālos draudus.

Tiesa, pētnieki vēl nav droši, vai spēja „nolasīt” cilvēka sejas izteiksmes radusies evolūcijas gaitā, cilvēku un zirgu ciešās līdzāspastāvēšanas rezultātā vai arī konkrētie zirgi šo spēju apguvuši paši savas dzīves laikā.

Somu un britu pētnieku iegūtie rezultāti ir atbilstoši Darvina uzskatiem par dzīvnieku emocijām.

Jau pirms 150 gadiem Čārlzs Darvins izteica domu, ka līdzības cilvēku un dzīvnieku emocionālajās izpausmēs varētu liecināt par kopējām šo maņu evolucionārajām saknēm. Darvina hipotēze līdz pat šodienai nav līdz galam pierādīta, jo trūkst korekti iegūtu, zinātnisku pierādījumu. Abi jaunie atklājumi dod būtisku atbalsta punktu, ceļā uz iespējamo hipotēzes pierādīšanu.

Avoti:

alphagalileo.org
sciencedaily.com

Brīvpieejas materiāls. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.