Dodo bijuši daudz inteliģentāki putni, nekā domāts iepriekš

Jauna pētījuma rezultāti liecina, ka dodo, izmirušie putni, kuri populārajā kultūrā ieguvuši sava veida „stulbuma simbola” slavu, patiesībā bijuši daudz gudrāki, nekā esam domājuši līdz šim. Dodo smadzeņu izmēra attiecība pret ķermeņa svaru bijusi līdzīga kā to tuvākajiem dzīvajiem radiniekiem, baložiem, kuri tiek uzskatīti par vidējas intelektuālās attīstības putniem. Turklāt dodo bijusi neparasti laba oža.

Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā „Zoological Journal of the Linnean Society”. 

Lasīt tālāk ...

Lielo zālēdāju skaita samazināšanās apraud augu valsti vairāk nekā domāts iepriekš

Dabā pastāv dažādi augu sēklu izplatīšanās veidi. Daži augu valsts pārstāvji savas sēklas spēj izplatīt paši, taču daudzu sugu sēklu izplatībā galveno lomu spēlē svešie „aģenti”, galvenokārt dažādi zālēdāji.

Līdz šim valdīja uzskats, ka lielākie dzīvnieki ir atbildīgi par izmēros lielāko, savukārt mazie dzīvnieki – par nelielo sēklu izplatīšanu. Tagad noskaidrots, ka šī saistība nav gluži tik vienkārša. Jaunās Dienvidvelsas universitātes (Austrālija) zinātnieki veikuši pirmo globāla mēroga pētījumu par dzīvniekiem un sēklām, ko tie lieto uzturā. Pētījuma rezultātā ticis apgāzsts uzskats par ciešo saistību starp dzīvnieka ķermeņa izmēru un uzturā lietoto sēklu lielumu. Izrādās, ja no ekosistēmām izzustu lielie zālēdāji, apdraudētas būtu ne tikai sugas ar lielajām sēklām.

Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā „Global Ecology and Biogeography”.  

Lasīt tālāk ...

Zinātnieki par soli pietuvojušies mamutu klonēšanai

Izmirušo dzīvnieku klonēšana vairs nav zinātniskā fantastika. Jau 2003.gadā zinātniekiem izdevās klonēt Pireneju kalnu kazu, kas izmedīšanas dēļ izzuda īsi pirms 21.gadsimta sākuma. Lai gan pēc dzimšanas kazlēns nodzīvoja vien 10 minūtes, šis šķietami neveiksmīgais eksperiments pagaidām uzskatāms pa veiksmīgāko mēģinājumu atgriezt dzīvē izmirušu dzīvnieku sugu.

Tagad Hārvardas universitātes zinātnieki pietuvojušies soli tuvāk iespējai atgriezt dzīvē vēl kādu izmirušu dzīvnieku – mataino mamutu Mammuthus primigenius. Pētnieki ziņo, ka ir izveidotas gēnu kopijas no sasalušajām mamutu atliekām (sk.: Sibīrijas zinātnieki strauji tuvojas iespējai klonēt mamutus, atklajumi.lv, 19.03.2014.) un tās izdevies veiksmīgi pārnest uz Āzijas ziloņa genomu.

Lasīt tālāk ...

Ebolas vīruss iznīcinājis trešo daļu gorillu un šimpanzu populācijas

2014.gadā pasaules uzmanības lokā nonāca Ebolas vīrusa uzliesmojums Rietumāfrikā. Laika periodā no epidēmijas aizsākuma 2013.gada decembrī līdz 2015.gada februārim pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Ebolas vīrusa izraisītā vīrusslimība kopumā prasījusi vairāk nekā 9000 cilvēku dzīvības.

Vēl apjomīgāku krīzi Ebolas vīruss ir radījis dzīvnieku pasaulē. Šī problēma saņēmusi ievērojami mazāku preses uzmanību, nekā vīrusa uzliesmojums cilvēku vidū, tomēr statistikas dati ir satraucoši – pašreizējie aprēķini liecina, ka kopš 1990.gada aptuveni trešā daļa pasaulē mītošo gorillu un šimpanzu ir mirušas Ebolas vīrusslimības dēļ. Ebolas vīruss šobrīd tiek uzskatīts par bīstamāko draudu cilvēkpērtiķu populācijas pastāvēšanai nākotnē. 

Lasīt tālāk ...

Gada putns 2015 – dzeltenais tārtiņš

Latvijas Ornitoloģijas biedrība Gada putna 2015 titulu piešķīrusi dzeltenajam tārtiņam Pluvialis apricaria. 

Lasīt tālāk ...

Latvijas entomoloģijas biedrība par 2015.g. kukaini izvēlējusies lielo mārsilu zilenīti

Latvijas Entomoloģijas biedrība (LEB) par Gada kukaini 2015 ir izvēlējusies lielo mārsilu zilenīti Phengaris arion. Zilenītis ir Eiropā aizsargājama dienas tauriņu suga, kuras populācijas lielums turpina sarukt. Zilenītis apdzīvo tādus aizsargājamus biotopus kā pelēkās kāpas, smiltāju zālājus, virsājus ar mārsiliem. Pieaugušie tauriņi ir apputeksnētāji, kāpuri sākumā barojas ar mārsilu, vēlāk tie ir plēsonīgi skudru ligzdās. 

Lasīt tālāk ...

Piešķirta Latvijas Botāniķu biedrības balva par Eiropas mērogā nozīmīgiem atradumiem Sivera ezerā

Jau vienpadsmito gadu pēc kārtas Latvijas Botāniķu biedrība pasniegusi ceļojošo balvu „Gada atradums”. 2014. gadā tā piešķirta botāniķim Uvim Suško par smalkās najādas Najas tenuissima un lokanās najādas Najas flexilis atradumiem Sivera ezerā Latgalē. Abas najādas ir ļoti reti sastopamas ūdensaugu sugas, kas aug tikai tīros dzidrūdens ezeros, kādu mūsdienās kļūst arvien mazāk.

Lasīt tālāk ...

Atrasta Latvijai jauna piepju suga, kas reta visā Eiropā

Veicot dabas vērtību inventarizāciju Pārgaujas novada Raiskuma pagastā, mežu biotopu aizsardzības eksperts Ivars Leimanis novembrī atradis Latvijai jaunu piepju sugu Pycnoporellus alboluteus. Šis ir unikāls atradums ne tikai mūsu valsts, bet arī Eiropas mērogā. Šai piepju sugai, kurai vēl nav nosaukuma latviešu valodā, līdz šim bija zināmas nepilnas 20 atradnes piecās Eiropas valstīs, galvenokārt Skandināvijā.

Lasīt tālāk ...

Sibīrijā atrasts ļoti labi saglabājies 9300 gadus vecs, mumificējies bizona ķermenis

Daudzi lielie zīdītāji izmira pirms aptuveni 11 tūkstošiem gadu pēdējā ledus perioda beigu posmā. Pleistocēna beigu izmiršanas rezultātā izzuda arī stepes bizoni Bison priscus. Par stepes bizonu sugu un tās likteni ir daudz neskaidrību, piemēram, joprojām nav zināms to izmiršanas iemesls. Taču tagad zinātniekiem ilggadīgā sasaluma zonā izdevies atrast labi saglabājušos bizona ķermeni, kas varētu palīdzēt rast atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem.

Lasīt tālāk ...

Populācija briesmās: ziloņkaula dēļ divu gadu laikā Āfrikā nogalināti 100 tūkstoši ziloņu

Kolorādo Universitātes (ASV) zinātnieki jaunā pētījumā noskaidrojuši, ka laika posmā no 2010. līdz 2012. gadam Āfrikā ilkņu dēļ nogalināti aptuveni 100 tūkstoši ziloņu, un šī slaktiņa rezultātā to populācija tiek iznīcināta ievērojami straujāk, nekā ir spējīga atjaunoties.

Lasīt tālāk ...