Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Plastmasas okeāni: līdz 2050.gadam okeānos plastmasas atkritumu varētu būt vairāk, nekā zivju

Ja nemainīsies cilvēku patēriņa paradumi, ražotāju pieeja un atkritumu apsaimniekošanas politika, jau mazāk nekā pēc 30 gadiem, 2050.gadā, plastmasas atkritumi Pasaules okeānā svara ziņā varētu pārspēt zivis, brīdina jauna pētījuma rezultāti. 

Okeānu piesārņojums ir viena no lielākajām vides problēmām, ko radījusi mūsdienu cilvēce – to apstiprina jau neskaitāmi zinātnieku pētījumi (Sk.: “Piesārņojuma trauksme Eiropas ūdeņos – atkritumi nonāk pat cilvēku neapgūtajās dziļūdens zonās.”, atklajumi.lv, 07.05.2014.) Lielāko piesārņojuma daļu okeānos veido dažādas izcelsmes plastmasas atkritumi. To dēļ bojā ik gadu iet neskaitāmi jūras putni un ūdeņu iemītnieki, mazinās ūdens kvalitāte un tiek nopietni traucētas veselas ekosistēmas. Tas apdraud ne tikai okeānu un citu sugu „veselību”, bet arī mūs pašus. Diemžēl, lai gan problēmas nopietnība apzināta jau sen, piesārņojuma apjoms joprojām turpina augt (sk.: “Zinātnieki norūpējušies par mikroskopiskā piesārņojuma draudiem Pasaules okeānā”, atklajumi.lv, 20.07.2014.).

Jaunais pētījums par „plastmasas okeāniem”, kas mūs sagaida nākotnē, prezentēts Pasaules Ekonomikas forumā (World Economic forum) Šveicē. To veicis „ Ellen MacArthur Foundation” fonds, ar mērķi pievērst uzmanību tam, ka ir pēdējais laiks pārdomāt savus ikdienas paradumus un sākt darbu pie cirkulārās ekonomikas (ekonomika, kuras mērķis ir līdz minimumam samazināt radīto atkritumu daudzumu un piesārņojumu, balstoties uz videi draudzīgiem materiāliem, otrreizējo izmantošanu, atkritumu pārstrādi) ieviešanas dzīvē.

Ik gadu atkritumos nonāk aptuveni 95% no saražotajiem plastmasas iepakojumiem, kuru vērtība naudas izteiksmē tiek vērtēta no 73-110 miljardiem eiro.
Pētnieki lēš, ka no šiem atkritumiem ik gadu okeānos nonāk vismaz 8 miljoni tonnu plastmasas. Pārrēķinot, tā būtu viena kravas mašīna ar atkritumiem ik minūti. Paredzams, ka gadījumā, ja nemainīsies cilvēku paradumi, līdz 2030.gadam ātrums, ar kādu plastmasas atkritumi ieplūst okeānos, palielināsies līdz 2 atkritumu mašīnām minūtē, bet līdz 2050.gadam – pat līdz 4 atkritumu mašīnām minūtē.

Iepriekš veiktu pētījumu rezultāti liecina, ka jau šobrīd Pasaules okeānā atrodas 150 miljoni tonnu plastmasas. Lielāko daļu no milzīgā apjoma sastāda dažādi plastmasas iepakojumi.

Lai gūtu vēl uzskatāmāku priekšstatu par draudīgo nākotnes vīziju, pētījuma autori plastmasas apjomu okeānos salīdzinājuši ar zivju resursiem.

Izrādās, jau pēc mazāk nekā 10 gadiem, 2025.gadā, pie nemainīgiem mēslošanas apmēriem, uz katrām trim zivju tonnām okeānā būs viena tonna plastmasas atkritumu. Ilgākā laika griezumā situācija diemžēl neizskatās labāk: ap 2050.gadu plastmasas okeānos varētu būt pat vairāk, nekā zivis.

„Šis statistikas apkopojums par reālo situāciju parāda to, cik svarīgi ir steidzami veikt revolūciju plastmasas rūpniecībā,” norādījis Dominiks Vaugrejs (Dominic Waughray), vides iniciatīvu vadītājs Pasaules Ekonomikas forumā, „skaidrs, ka virzību no ieskata problēmā uz reālām plaša mēroga rīcībām, nevarēs panākt tikai viena iesaistītā puse. Ja vēlamies uzsākt jaunu, cirkulāru plastmasas ekonomiku, jāmobilizē gan publiskais, gan privātais sektors un sabiedrība kopumā.”

Kā jau norādījis Vaugrejs, globāla mēroga problēmu efektīvas risināšanas atslēga ir cieša sadarbība globālā mērogā. Jāsadarbojas preču ražotājiem, valdībām, atkritumu apsaimniekotājiem, nevalstiskajām organizācijām utt. – visām iesaistītajām pusēm gan šaurākos, gan plašākos mērogos.

Šobrīd plastmasa ir viens no nozīmīgākajiem mūsdienu ekonomikas izejmateriāliem. Ekonomiskā izdevīguma ziņā to pārspēt ir grūti – tā ir lēta, universāli pielietojama. Plastmasas milzīgā ēnas puse ir tās dzīves cikls – materiāls dabiski sadalās ļoti lēni, turklāt lielākā daļa saražoto preču ir tikai vienreiz lietojamas (piemēram, produktu iepakojumi). Ziņojuma autori norādījuši, ka, viņuprāt, nākotne pieder atkārtoti izmatojamai plastmasai – materiālam, kas iekļautos uz atkritumu pārstrādes balstītā cirkulārajā ekonomikā.

Attēls: No jūras izskalotu plastmasas atkritumu piesārņota pludmale Tanzānijā. Foto: wikimedia.org

Avoti:

dailymail.co.uk
phys.org

Brīvpieejas materiāls. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.