Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Kā gāja bojā pasaulē slavenākais dodo?

Iespaidīgie putni dodo neapšaubāmi ir vieni no slavenākajiem izmirušajiem dzīvniekiem. Eiropieši tos atklāja 16.gadsimta beigās un jau gadsimtu vēlāk mira pēdējais sugas pārstāvis. Par sugas galveno izmiršanas iemeslu tiek uzskatīta cilvēka tiešā un netieša darbība. 

Jaunā pētījumā zinātnieki noskaidrojuši to, kā bojā gājis, iespējams, zināmākais sugas pārstāvis, tā dēvētais Oksfordas dodo, kura mumificētās atliekas glabājas Oksfordas Dabas vēstures muzejā (Lielbritānija).

Dodo bija nelidojošs liela izmēra putns, kas dabā mitinājās tikai Indijas okeāna salā Maurīcijā. Eiropieši dodo atklāja un pirmo reizi aprakstīja 1598.gadā. Dodo augstums sasniedza aptuveni 1 metru, bet svars – 20 kilogramus. Dodo bija piederīgi baložu dzimtai – tie bija radinieki mūsdienu ūbelēm un baložiem.

Putni nelidoja, jo tiem uz salas nebija dabīgo ienaidnieku. Diemžēl dabīgo ienaidnieku trūkuma dēļ dzīvniekiem nebija raksturīgas bailes un tie nevairījās arī no cilvēkiem, tā padarot sevi par vieglu medījumu.

Dodo medīti gaļai (lai gan saglabājušies daudzi apraksti par to, ka to gaļa nav bijusi garšīga), tomēr visvairāk – izklaidei. Daļa savvaļā dzīvojošo dodo tika izķerti arī, lai tos nogādātu kolekcionāriem Eiropā un citās pasaules vietās. Paralēli medībām Maurīcijas salā notika arī mežu izciršana, kuros dzīvoja neparastie putni un iebraucēji salā ieveda cūkas, suņus, kaķus un žurkas, kas kļuva par dodo ienaidniekiem, tos medot un postot ligzdas, ko dodo būvēja uz zemes.

Šo apstākļu kopuma dēļ pilnīgi nepamatoti bija radies uzskats, ka dodo izmiruši nevis cilvēka darbības, bet “sava stulbuma dēļ”(Sk.: “Dodo bijuši daudz inteliģentāki putni, nekā domāts iepriekš.”, atklajumi.lv, 03.03.2016.)

Tā nu cilvēka tiešo un netiešo darbību ietekmē nepilna gadsimta laikā, kopš eiropieši sugu atklāja, tā izmira. Pēdējie dzīvie dodo eksemplāri redzēti 1662.gadā. Dodo skumjais stāsts bieži tiek izmantots kā piemērs cilvēku iztaisītai sugas izmiršanai.

Jauns pētījums atklājis vēl skumju detaļu dodo stāstā - izmantojot jaunākās tiesu ekspertīzēs lietotās skenēšanas metodes, zinātnieki no Oksfordas Dabas vēstures muzeja un Varvikas universitātes (Lielbritānija) atklājuši, ka slavenais Oksfordas dodo gājis bojā pēc tam, kad tas sašauts kaklā un galvas aizmugurē – tātad, visticamāk gājis bojā medībās. Atklājums liek apšaubīt līdz šim populāro versiju par to, ka dzīves laikā dodo turēts nebrīvē kādā Londonas savrupmājā.

Oksfordas dodo vardarbīgo nāvi zinātnieki atklāja nejauši – mumificētās dodo atliekas tika skenētas ar mērķi pētīt putna anatomiju, taču skenēšanas laikā zinātnieki uzdūrās neparastām daļiņām. Veicot tuvāku daļiņu izpēti, noskaidrojās, ka tās nākušas no svinu saturošām lodēm, kas 17.gadsimtā bija populāras mednieku vidū. Tas bija neapgāžams pierādījums tam, ka dodo dzīvi beidzis no lodes šāviņa, nevis dabīgā ceļā.
Oksfordas dodo slavens ar to, ka tā mumificētās atliekas ir pilnīgākās, kas līdz mūsdienām saglabājušās. Oksfordas Dabas vēstures muzejā glabājas putna mumificētā galva un kājas – vienīgie dodo mīkstie audi, kas pieejami zinātniekiem.

Interesanti, ka, neskatoties uz to, ka dodo izmira salīdzinoši nesen, nevienam nav īsti skaidrs tas, kā putns kopumā izskatījies – nav saglabājies neviens pilnīgs putna skelets, un tā vizuālais veidols modelēts, savienojot kopā atsevišķus atrastus kaulus no dažādiem sugas eksemplāriem. Vēl idejas par to, kā izskatījušies dodo, zinātnieki smēlušies putnu laikabiedru mākslas darbos, taču nav skaidrs, cik reālistisks ir tajos redzamais putnu attēlojums.

Avots:

warwick.ac.uk

© Atklajumi.lv. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.