Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Lielo kaķu atgriešanās: zinātnieki plāno Centrālāzijā reintroducēt izmirušajiem Kaspijas tīģeriem analogu sugu

Kaspijas tīģeri bija viena no lielākajām lielo kaķu sugām, kas jelkad dzīvojusi uz Zemes, un arī viena no sugām, kas nepārdomātas cilvēku darbības dēļ izmira vien pagājušā gadsimtā. Pakāpenisks sugas noriets sākās 19.gadsimta beigās, kad Krievija kolonizēja Turkestānas reģionu*, un par izmirušu suga tika pasludināta 20.gadsimta 60.gadu vidū. Šobrīd zinātnieki apspriež iespēju savvaļā reintroducēt Kaspijas tīģeriem ģenētiski praktiski identisku sugu, tā pakāpeniski atjaunojot Centrālāzijas tīģeru populāciju. Pētījums par potenciālo sugas reintrodukciju publicēts žurnālā “Biological Conservation”.

Kas bija Kaspijas tīģeri un kādēļ tie izmira?

Kaspijas tīģeri (Panthera tigris virgata) mitinājās Centrālāzijā.

Līdz 20.gadsimta 60.gadiem tīģeri mitinājās teritorijā, kas stiepās no mūsdienu Turcijas, cauri Centrālāzijai, ieskaitot Irāku un Irānu, līdz pat Ķīnas ziemeļrietumu daļai.

Kaspijas tīģeri bija milzīgi. Pieaudzis sugas pārstāvis svēra vairāk nekā 135 kg, un to garums sasniedza 3 m.

Kaspijas tīģeru izmiršanu 20.gadsimtā izraisīja vairāki faktori:

  • Pirmkārt, tie bija ļoti iekārojama trofeja mednieku vidū.
  • Otrkārt, tika iznīcināti Kaspijas tīģeru apdzīvotie biotopi. Lauksaimniecības intensitātes pieauguma dēļ pakāpeniski tika izcirsti retā apauguma meži, kuros suga mitinājās. Mežus, kuros tīģeri iepriekš valdīja, par sugas eksistencei nederīgām vietām padarīja arī vērienīgie meliorācijas projekti.
  • Treškārt, laika posmā no 19.gadsimta vidus līdz 20.gadsimta 30.gadiem savvaļā pārmedīšanas un dažādu slimību izplatīšanās rezultātā krietni samazinājās mežacūku daudzums, kas bija galvenais Kaspijas tīģeru medījums. Lielajiem plēsējiem bija aizvien grūtāk atrast barību.
  • Ceturtkārt, līdz pat 20.gadsimta krievu armija nodarbojās ar mežu un apdzīvoto vietu apkārtnes “attīrīšanu” no plēsējiem, tai skaitā arī no tīģeriem. Līdz 1.pasaules karam Amudarjas un Pandžas upju apkārtnes mežos vien ik gadu tika nogalināti aptuveni 100 Kaspijas tīģeri.

Vai laiks Kaspijas tīģerus “celt no mirušajiem”?

Zinātnieki uzskata, ka cilvēku pieļauto kļūdu ir iespējams labot, un lielos plēsējus “atgriezt dzīvē” to dabīgajā vidē Centrālāzijā, izmantojot ģenētiski praktiski identisku tīģeru pasugu.

Plānots, ka projektu varētu uzsākt Kazahstānā, un ka 50 gadu laikā tīģeru populācija savvaļā varētu sasniegt 100 indivīdus. Šāds tīģeru skaits neradītu būtisku atšķirību reģiona ekosistēmās, tomēr tas būtu būtisks pirmais solis.

“Reiz Kaspijas tīģeri apdzīvoja ļoti plašas teritorijas. Kad tie izmira, valstu skaits, kurās mitinās kāda tīģeru suga, samazinājās divreiz,” kādreizējo tīģeru plašo izplatību vizualizējis profesors Džeimss Gibs (James Gibbs) no Roosevelt Wild Life Station at the College of Environmental Science and Forestry Sirakūzā, Ņujorkā (ASV).

Līdzšinējie pētījumi liecina, ka Kaspijas tīģeru apdzīvotā teritorija kopumā bija 800-900 tūkstoši km2 (salīdzinājumam – visas Latvijas platība tikai nedaudz pārsniedz 64,5 tūkstošus km2). Tie mitinājās izolētās ekosistēmās, lielākoties – mežos gar upēm. 2-3 indivīdi parasti apdzīvoja aptuveni 100 km2 lielu teritoriju.

Pasuga, kuru zinātnieki plāno izmantot Kaspijas tīģera reintrodukcijai, ir Krievijas tālajos austrumos mītošie Amūras tīģeri. Zinātnieku aprindās par šo ideju tiek diskutēts jau gandrīz 10 gadus. Pirmo reizi reālu atbalstu reintrodukcijas ideja guva 2010.gadā, kad Kazahstānas valdība piekrita projektu atbalstīt Globālā Tīģeru Foruma ietvaros, kas norisinājās Sanktpēterburgā, Krievijā.

Līdz reintrodukcijai darāmā vēl ir daudz

Pirms jebkuras sugas reintrodukcijas pasākumu uzsākšanas jāveic plaša zinātniskā izpēte par to, kur varētu atrasties potenciālās sugas dzīvotnes un jāmodelē reintrodukcijas ietekmes scenāriji. Ja šis solis netiek veikts pilnvērtīgi, pastāv risks, ka suga savvaļā neizdzīvos un pat risks izjaukt dabisko ekosistēmu balansu.

Šobrīd zinātnieki kā potenciālāku reintrodukcijas pilotteritoriju izraudzījušies Ili-Balhaša reģionu Kazahstānas rietumu daļā, jo tur pēc PSRS sabrukuma atjaunojušies Kaspijas tīģeriem nepieciešamie biotopi un upju piekrastēs, kas ir ļoti svarīgas sugas eksistencei, vairs nenotiek intensīva lauksaimnieciska darbība. Tālizpētes dati liecina, ka Ili upes delta un Balhaša ezera dienvidu krasts šobrīd ir labākās vietas, kur mitināties Kaspijas tīģeru mūsdienu pēctečiem.

Lai sagatavotu teritoriju tīģeru atgriešanās brīdim, zinātniekiem jāpaveic vēl vairākas lietas.

Pirmkārt, jāaptur nekontrolētā upmalu dedzināšana, kas kaitē gan florai, gan faunai.

Otrkārt, jāatjauno pārnadžu populācijas, lai tīģerus nodrošinātu ar medījumu.

Jau šie divi pasākumi vien zinātniekiem varētu aizņemt aptuveni 15 gadus.

Papildus tam vēl arī jāpadomā par cilvēku drošību, pasākuma socioekonomisko ietekmi uz apkārtnes dzīvi, kā arī jānoregulē ūdens patēriņa jautājums Ili upē gan Ķīnā, gan Kazahstānā, lai Balhaša ezerā saglabātos pietiekams ūdens līmenis tīģeriem nepieciešamo dzīvotņu uzturēšanai.

Kad šos jautājumus izdosies sakārtot, zinātnieki plāno no Krievija austrumiem uz izraudzīto teritoriju Kazahstānā pārvietot vairākus Amūras tīģerus, kas, veiksmīgi iedzīvojoties jaunajā teritorijā, pakāpeniski atjaunotu savvaļas tīģeru populāciju teritorijā, kur mitinājās gandrīz ģenētiski identiskie Kaspijas tīģeri.

Avoti:

newswise.com
dailymail.co.uk
en.wikipedia.org/wiki/Caspian_tiger 

© Atklajumi.lv. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.