Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Zinātnieki satraukti – vai nākotnē visi jūras bruņurupuči Lielajā Barjerrifā būs mātītes?

Zinātnieki jaunā pētījumā ieguvuši satraucošus rezultātus, kas liecina, ka augošo temperatūru dēļ vienā no pasaules lielākajām jūras bruņurupuču kolonijām drīzumā varētu būt tikai sieviešu dzimuma bruņurupuči. Šāda situācija radītu nopietnus draudus zaļo jūras bruņurupuču populācijas pastāvēšanai nākotnē.

Tas, kāda dzimuma bruņurupucis izšķilsies, ir atkarīgs no smilšu temperatūras olu inkubācijas laikā. Siltākā temperatūrā olās veidojas mātītes, bet vēsākās – tēviņi. Kādreiz starp silto un vēso smilšu periodiem bija līdzsvars. Divu pēdējo desmitgažu laikā Austrālijas Lielā Barjerrifa ziemeļu daļas salās, kur mitinās lielas zaļo jūras bruņurupuču Chelonia mydas populācijas, temperatūra sasniegusi līmeni, kad tikai retumis no olām izšķiļas kāds tēviņš.

Pētījums rada bažas par to, kādu ietekmi uz zaļo jūras bruņurupuču populāciju varētu atstāt klimata pārmaiņas nākotnē. Izpēti veikuši “NOAA Fisheries” zinātnieki no ASV sadarbībā ar Austrālijas zinātniekiem no Kvīnslendas Vides un kultūras mantojuma aizsardzības departamenta (Queensland Department of Environment and Heritage Protection). Rezultāti publicēti žurnālā “Current Biology”.

Jūras bruņurupuču mazuļu dzimuma saistību ar smilšu temperatūru olu inkubācijas laikā zinātnieki atklāja jau pirms vairākām desmitgadēm, taču šis ir pirmais pētījums, kurā izdevies dokumentēt viendzimuma populācijas veidošanās tendenci savvaļā.

Pētījumā noskaidrots, ka zaļo jūras bruņurupuču mazuļi, kas izšķiļas vēsākajās Lielā barjerrifa dienvidu pludmalēs, 65–69% gadījuma ir sieviešu dzimuma īpatņi. Savukārt siltākajās ziemeļu daļas pludmalēs 99,1% bruņurupuči mazuļu ir mātītes. Starp pieaugušajiem bruņurupučiem 86,8% ir mātītes.

Šobrīd, apzinoties problēmas nopietnību, atbildīgās institūcijas apsver domu sākt meklēt iespējas samazināt inkubācijas temperatūras vietās, kas nozīmīgas jūras bruņurupučiem. Šāda iejaukšanās nākotnē var būt vienīgais glābiņš jūras bruņurupuču populācijām salās, kam raksturīga augstāka temperatūra.

Zaļie jūras bruņurupuči jau šobrīd ir iekļauti starptautiskos apdraudēto sugu sarakstos. Lielajā barjerrifā pie Austrālijas mitinās nozīmīgas sugas populācijas. Barjerrifa ziemeļu pludmalēs ligzdo aptuveni 200 tūkstoši zaļo jūras bruņurupuču mātītes.

“Mūsu pētījums pievieno vēl vienu dimensiju stāstam par to, kā pieaugošās temperatūras ietekmē Lielā Barjerrifa ekosistēmas,” raksta pētījuma autori.

“Ātrums, kādā temperatūras izmaiņas ietekmē jūras bruņurupuču populācijas ir tāds, kādu šī suga vēl nekad nav piedzīvojusi. Dzīvnieki spēj pielāgoties klimata pārmaiņām, taču tam nepieciešams laiks. Un šai gadījumā tas viņiem var netikt dots,” savas bažas atklāj zinātnieki.

Zaļie jūras bruņurupuči Chelonia mydas mitinās tropu un subtropu ūdeņos Atlantijas, Klusajā un Indijas okeānā. Tos dēvē par zaļajiem jūras bruņurupučiem neparsto zaļās krāsas tauku dēļ, kas slēpti zem bruņurupuču cietajām kaula bruņām.

Zaļie jūras bruņurupuči, līdzīgi kā citas jūras bruņurupuču sugas, dzīves laikā veic milzīgus attālumus. Reizēm barošanās un olu dēšanas vietas šķir vairāk nekā 2600 kilometri. Kad pienācis laiks radīt pēcnācējus, pieaugušie bruņurupuči atgriežas pludmalēs, kurās dzimuši paši – tā bruņurupuči jūtas droši, ka pēcnācēji tiks nodrošināti ar vajadzīgajiem apstākļiem. Diemžēl, kā pierādījuši zinātnieki, daudzās zaļo jūras bruņurupuču iecienītās olu dēšanas vietās, apstākļi vairs nav labvēlīgi pilnvērtīgai jaunās paaudzes attīstībai.

Avots:

sciencedaily.com

© Atklajumi.lv. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.