Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Klimata pārmaiņu dēļ ziemeļbriežiem ziemās klājas aizvien grūtāk

Ziemeļbrieži, kas velk Ziemassvētku vecīša jeb Salatēta kamanas, mūsdienās ir viens no ikoniskākajiem Ziemassvētku simboliem. Ekologi “British Ecological Society” ikgadējā sanāksmē Liverpūlē (Lielbritānija) atklājuši, ka patiesībā gan mūsdienās ziemeļbriežiem ziemas vairs nav tas vieglākais laiks dzīvē. Izrādās, ziemeļbrieži ir viena no sugām, kuru jau šobrīd nopietni skar klimata pārmaiņu radītās sekas. Klimata pārmaiņu dēļ briežiem Arktikā sāk trūkt ēdiens un dzīvnieki kļūst izmēros mazāki. 

Ekologi no Džeimsa Hutona institūta (Lielbritānija), Norvēģijas Dabas pētniecības institūta (Norvēģija) un Norvēģijas Dzīvības zinātņu universitātes (Norvēģija) Arktikas apgabalā, ko dēvē par Augsto Arktiku (High Arctic), darbojas jau kopš 90.gadiem. Augstās un Zemās (Low Arctic) Arktikas aptuvenā robeža ir tundras līnija. Zemās Arktikas apgabaliem ir raksturīga tundras veģetācija, savukārt Augstajai Arktikai – krietni nabadzīgāka un skrajāka veģetācija.

Vairāk nekā 10 gadus ilgās izpētes laikā zinātnieki regulāri nodarbojās ar ziemeļbriežu izmēra un svara fiksēšanu. Katru ziemu viņi nomērīja, nosvēra un iezīmēja 10 mēnešus vecus ziemeļbriežu mazuļus, un pēc tam ik gadu atgriezās, lai iezīmēto ziemeļbriežu ķermeņa parametrus noteiktu atkārtoti.

Mērījumi parādīja, ka pēdējo 16 gadu laikā pieauguša ziemeļbrieža svars krities vidēji par 12%. 1994.gadā dzimušo pieaugušo briežu svars bija 55 kg, bet 2010.gadā – vairs tikai 48 kg. Arī mazuļi ir kļuvuši sīkāki un vārgāki.

Pētnieki uzskata, ka pie ziemeļbriežu “sarukšanas” vainojamas klimata pārmaiņas.

Pēdējo 20 gadu laikā Arktikas ziemas un vasaras ir kļuvušas krietni siltākas. Lai gan šķiet, ka šādas pārmaiņas varētu novest tikai pie barības daudzuma pieauguma, patiesībā situācija nav tik vienkārša.

Svalbārā sniega sega zemi klāj 8 mēnešus gadā. Vasarā zāles augšanu tradicionāli aizkavēja zemās gaisa temperatūras, bet šobrīd, kad vasaras temperatūra pieaugusi par 1,5 grādiem pēc Celsija, ganības ir kļuvušas krietni auglīgākas, kā rezultātā ziemeļbriežu mātītes rudenī var sasniegt lielāku svaru un līdz ar to – dzemdēt vairāk pēcnācējus.

Pēdējo 20 gadu laikā ziemeļbriežu skaits ir dubultojies, un līdz ar to ievērojami augusi arī konkurence pēc barības ziemā, kad skarbajos arktiskajos reģionos tās pieejamība ir krietni ierobežota. Tas nozīmē, ka katram briedim ziemā pieejams mazāks barības daudzums, nekā kādreiz, kas varētu izskaidrot pieaugušo ziemeļbriežu vērā ņemamo svara sarukumu.
Tiesa, arī ziemas ir kļuvušas siltākas. Taču ziemas temperatūras pieaugums, pretēji vasaras gadījumam, ir saistāms ar apgrūtinātu barības pieejamību. Siltākas ziemas nozīmē biežāku lietu. Lietus lāsēm piezemējoties uz sniega, tās sasalst un izveido ledus kārtiņu, kas liedz briežiem piekļuvi ēdienam zem sniega. Tā rezultāta daudzi ziemeļbrieži ziemas laikā nesaņem pietiekamu uzturu, un vēlāk organismam nepietiek resursu normālai mazuļu iznēsāšanai – mazuļi dzimst krietni vieglāki. Turklāt barības trūkuma dēļ ziemeļbrieži mazuļus reizēm pamet pavisam.

Pētnieki uztraucas, ka ilgtermiņā pārmaiņām Arktikas gadalaikos uz ikonisko Ziemassvētku sugu varētu būt katastrofiskas sekas – šobrīd pārmaiņas nozīmē mazākus ziemeļbriežus Arktikā, bet vēlāk, pastiprinoties ziemas lietum un barības problēmai ziemā, pārmaiņas varētu novest pie masveidīgas dzīvnieku izmiršanas.

Jāatzīmē gan, ka ziemeļbriežu gadījums nav pirmais, kad klimata pārmaiņām ir bijusi vērā ņemama ietekme uz sugu saglabāšanos. Kā hronoloģiski nesenāku un ģeogrāfiski atbilstošu piemēru šeit var minēt mamutus un to likteni holocēnā. Lai gan šobrīd plašāk atzīta ir hipotēze, kas apgalvo, ka mamuti izmira pārlieku intensīvās izmedīšanas dēļ, cita hipotēze vēsta, ka milzīga ietekme bijusi arī pārmaiņām klimatā.

Pēdējā apledojuma beigās, pieaugot gaisa temperatūrām, zālājus un citus atklātos biotopus Ziemeļu puslodē pakāpeniski nomainīja meži, kas nebija piemēroti mamutu un citu megafaunas pārstāvju dzīvei. Mazinājās mamutiem pieejamās barības daudzums, platības dzīvošanai un pieauga sugas iekšējā konkurence, kas ar laiku varēja novest pie sugas izmiršanas. Pat gadījumā, ja lielu lomu mamutu izmiršanā ir spēlējusi cilvēku darbība, dabīgās klimata pārmaiņas noteikti ir darbojušās kā nelabvēlīgs ietekmējošais faktors.

Avoti:

britannica.com
alphagalileo.org
en.wikipedia.org/wiki/Mammoth

© Atklajumi.lv. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.