Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Zeme&Vide

2010. g. Meksikas līča naftas noplūdes likvidēšanas darbos izmantotās ķimikālijas 52 reizes palielinājušas katastrofas toksisko ietekmi uz vidi

Ja 2010. g. pavasarī - vasarā notikusī aptuveni 5 miljonu barelu naftas noplūšana no korporācijas British Petrolium izstrādātā dziļūdens urbuma Meksikas līcī pie ASV piekrastes tiek atzīta par pašu lielāko ekoloģisko katastrofu visā naftas ieguves industrijas vēsturē, tad, atbilstoši Džordžijas tehnoloģiju institūta (ASV) un Aguascalientes Autonomās universitātes (Meksika) ekologu pētījumam, vēl jo sliktāku to padarīja izplūdušā "melnā zelta" savākšanas darbos izmantotie divi miljoni galonu dispersentu(1). Raksts par pētījumu publicēts žurnāla Environmental Pollution tīmekļa versijā un tiks iespiests izdevuma 2013. g. februāra numurā.

Lasīt tālāk ...

Grūtnieču un embriju asinīs atrod ģenētiski modificētas kukurūzas toksīnus un nezāļu indes atliekas

Īstermiņa peļņas gūšanas un pārtikas ražošanas monopolizācijas nolūkos ekoloģiski, bioloģiski un sociālekonomiski destruktīvas lauksaimniecības biotehnoloģijas agresīvi izplatošās korporācijas saņēmušas smagu triecienu - kanādiešu pētnieki grūtnieču un to augļu asinīs atklājuši ģenētiski modificētās kukurūzas toksīnu Cry1Ab un nezāļu indes atliekas. Atbilstoši korporāciju algoto zinātnieku un PR speciālistu līdzšinējiem izteikumiem šīs vielas tur nekādi nevarēja atrasties.

Lasīt tālāk ...

Vai 2010. gada karstā vasara atkārtosies?

Pēdējos gados ir daudz runāts par klimatiskām anomālijām. Sevišķi aktuāls šis jautājums kļuva pēc ļoti karstās 2010. gada vasaras. Portugāļu zinātnieks Deivids Bariopedro kopā ar vairāku citu valstu pētniekiem mēģināja noskaidrot, cik tad neparasts bijis šis karstums. Viņš izpētīja reģistrētos temperatūras datus, kas pierakstīti, sākot ar 1871. gadu.To vidū sevišķi daudz datu bija par periodu no 1970. līdz 1999. gadam.Pētījumā izmantoja arī datus no citiem avotiem, galvenokārt – dendrohronoloģijas, sākot ar 1500. gadu.

Lasīt tālāk ...

Pētījums: Eiropas savienībā apstiprināti ĢMO izraisa toksicitātes pazīmes aknās un nierēs

Ģenētiski modificētu organismu (ĢMO) ietekme uz dzīvnieku un cilvēku veselību, kopš Latvijā atļauta to audzēšana, kļuvusi īpaši aktuāla arī mūsu sabiedrībā. Daudzi biologi, ģenētiķi un ekologi norāda uz ĢMO iespējamo apdraudējumu videi un cilvēku veselībai, kamēr transgēno augu sēklas ražojošās korporācijas, kā arī to lobiji varas gaiteņos un pētnieciskās laboratorijās apgalvo, ka bažām nav pamata un viss, kas nonāk tirgū nerada nekādu apdraudējumu patērētājam. Kā viena, tā otra puse savu argumentāciju pamato ar zinātniskiem pētījumiem.

Lasīt tālāk ...

Zemei pirms 3,45 miljardiem gadu jau bijis spēcīgs magnētiskais lauks

Pazīstamais paleomagnētisma pētnieks, Ročesteras universitātes ģeofiziķis Džons Tarduno noskaidrojis, ka vismaz pirms 3,45 miljardiem gadu Zemei jau bijis savs, ģeodinamisma izraisīts magnētiskais lauks, lai arī aptuveni uz pusi vājāks nekā šodien.

Lasīt tālāk ...

Itāļu zinātnieki: pat īslaicīga atrašanās piesārņotā vidē var izraisīt vēzi un citas saslimšanas

Milānas universitātes ģenētiķi veikuši pētījumu, kurā noskaidrojies, ka atrašanās intensīva vides piesārņojuma apstākļos pat tik īsu laiku kā trīs dienas var izraisīt noteiktu gēnu pārprogrammēšanos, kā rezultātā ievērojami palielinās risks saslimt ar onkoloģiskām un citām saslimšanām.

Lasīt tālāk ...

Medicīnas iekārtu plastmasas daļas izdala sirds funkciju vājinošu ķīmisku vielu

Džona Hopkinsa universitātes (ASV) Medicīnas skolas pētnieki atklājuši, ka tādas, no plastmasas izgatavotas medicīnas iekārtas, kā intravenozo šķīdumu ievadīšanas maisiņi un katetri satur ķīmisku vielu, kas žurkām izraisa sirds funkcijas vājināšanos.

Lasīt tālāk ...

Eksperiments oglekļa absorbēšanai, mēslojot okeānu ar dzelzs vitriolu, beidzas ar neveiksmi

Indijas un Vācijas eksperiments LOHAFEX, mēģinot cīnīties ar globālo sasilšanu, mēslojot okeānu ar dzelzs sulfātu, izrādījies neveiksmīgs. Zinātnieki uzskatīja, ka mikroskopisko aļģu populācijas pieaugums, kuru izraisīs viņu darbības, ļaus palielināt okeāna spēju pārņemt ogļskābo gāzi, tomēr rezultāti izrādījās pavisam citādi, nekā plānoja pētnieki.

Lasīt tālāk ...

Ar klinšu rozes lapām un dateļu kauliņiem pret pesticīdiem

Spāņu - marokāņu zinātnieku komanda izstrādājusi bioloģisku veidu, kā samazināt pesticīdu radīto ūdens piesārņojumu. Izmantojot tādas augu sastāvdaļas kā olīvu un dateļu kauliņi kā arī klinšu rozes un redīsa lapas, pētniekiem izdevās panākt ievērojamu pesticīdu daudzuma absorbāciju.

Lasīt tālāk ...

Pesticīdi mijiedarbojas, vairākkārt palielinot toksisko ietekmi

Izdevuma Environmental Health Perspectives 2009. g. marta numurā publicēts raksts, kas sniedz liecības par vairāku pesticīdu maisījuma nelabvēlīgo sinerģētisko ietekmi uz lašu populāciju ASV Klusā okeāna piekrastes upēs.

Lasīt tālāk ...