Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Piesārņojums

Koraļļiem garšo plastmasa, noskaidrots jaunā pētījumā

Jau ilgi zināms, ka jūras dzīvnieku organismā mēdz uzkrāties bīstams mikroplastmasas daudzums, jo dzīvnieki to sajauc ar garām peldošu laupījumu (Sk.: “90% jūras putnu cieš no plastmasas piesārņojuma okeānos”, atklajumi.lv, 07.09.2015.). Tomēr izrādās, ka, iespējams, dzīvniekus piesaista ne tikai plastmasas izskats, bet arī garša.

Djūka universitātes (ASV) zinātnieki jaunā pētījumā atklājuši, ka koraļļi plastmasu ēd nevis tāpēc, ka sajauc to ar barību (vizuāli plastmasa koraļļiem “sajaukt prātu” nevar, jo tiem nav acu), bet gan tāpēc, ka koraļļiem pavisam vienkārši patīk plastmasas garša.

Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā “Marine Pollution Bulletin”.

Lasīt tālāk ...

PVO pētījums: 92% pasaules iedzīvotāju skar gaisa piesārņojuma problēma

Jaunais Pasaules veselības organizācijas (PVO) izstrādātais gaisa kvalitātes modelis parāda, ka 92% pasaules cilvēku populācijas mitinās vietās, kur gaisa kvalitāte nav atbilstoša PVO uzstādītajiem veselīga gaisa kritērijiem.

Lasīt tālāk ...

Gaismas piesārņojuma karte parāda, ka 1/3 cilvēces, iespējams, nekad nav redzējusi Piena ceļu

Piena ceļš, krāšņā zvaigžņu josla, kas cilvēku acis priecējusi jau kopš neatminamiem laikiem, pakāpeniski sāk izzust no mūsdienu cilvēku atmiņām. Tas notiek pavisam vienkārša iemesla dēļ – gaismas piesārņojuma rezultātā Piena ceļu vairs nevar saskatīt. Zinātnieku aprēķini liecina, ka Piena ceļš ikdienā slēpts paliek aptuveni 1/3 planētas iedzīvotāju.

Lasīt tālāk ...

Zilaļģes veiksmīgi pielāgojas klimata pārmaiņām: nopietns drauds ūdens kvalitātei un videi

Zilaļģes spēj pielāgoties oglekļa dioksīda līmeņa pieaugumam vēl vieglāk nekā, domāts iepriekš, jaunā pētījumā pierādījuši Amsterdamas universitātes (Nīderlande) zinātnieki.

Daudzi zilaļģu paveidi ražo toksīnus, tādēļ to pārmērīga savairošanās ir bīstama kā videi, tā cilvēku veselībai. Zilaļģu augstās adaptācijas spējas var atstāt negatīvu ietekmi uz saldūdens ekosistēmām, dzeramā ūdens kvalitāti un peldvietu kvalitāti un drošību. Turklāt ar zilaļģu izdalītajām indīgajām vielām var saindēties arī sauszemes dzīvnieki, dzerot ūdeni.

Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā “Proceedings of the National Academy of Sciences”. 

Lasīt tālāk ...

Pašlaik izmantotie lauksaimniecības mēslojumi piesārņos ūdeņus vēl desmitgadēm ilgi

Liela daļa lauksaimnieku visā pasaulē lieto visdažādākos mēslojumus ar mērķi palielināt iegūstamās ražas. Diemžēl, daudzi no populārajiem mākslīgajiem mēslojumiem, īpaši fosforu un slāpekli saturošie savienojumi, ir kaitīgi videi.

Dēļ lauksamniecībā plaši izmantotajiem slāpekļa mēslojumiem bīstams nitrātu daudzums dzeramajā ūdenī varētu saglabāties desmitgadēm ilgi, brīdina Vaterlo universitātes (Kanāda) pētnieki.

Pētījuma rezultāti par slāpekļa piesārņojuma situāciju augsnē publicēti žurnālā „Environmental Research Letters”. 

Lasīt tālāk ...

Plastmasas okeāni: līdz 2050.gadam okeānos plastmasas atkritumu varētu būt vairāk, nekā zivju

Ja nemainīsies cilvēku patēriņa paradumi, ražotāju pieeja un atkritumu apsaimniekošanas politika, jau mazāk nekā pēc 30 gadiem, 2050.gadā, plastmasas atkritumi Pasaules okeānā svara ziņā varētu pārspēt zivis, brīdina jauna pētījuma rezultāti. 

Lasīt tālāk ...

Pasaules 'zaļākās' pilsētas

Pasaules urbanizācijas tendences ir neapturamas – pilsētās mitinās aizvien vairāk un vairāk cilvēku. Ja 1900.gadā par pilsētniekiem sevi varēja dēvēt vien 13% pasaules iedzīvotāju, 20.gs. 50.gados pilsētās mitinājās jau 29%. Kopš 2007.gada pilsētās dzīvo jau vairāk nekā 50% pasaules iedzīvotāju. Prognozē, ka līdz 2050.gadam šis rādītājs varētu sasniegt pat 70%.

Tiek lēsts, ka šobrīd pilsētas ir atbildīgas par 60-80% siltumnīcas gāzu emisiju Zemes atmosfērā, 75% patērēto dabas resursu un aptuveni 50% no kopējā saražoto atkritumu daudzuma.

Ņemot vērā urbanizācijas tempus, šobrīd ir ļoti svarīgi strādāt pie tā, lai padarītu augošās pilsētas videi draudzīgākas. Kurām pilsētām tas līdz šim ir izdevies vislabāk?
Vienprātīgas atbildes nav. Atkarībā no izvēlētajiem vērtēšanas kritērijiem, līderes dažādos sarakstos ir atšķirīgas, taču ir vairākas pilsētas, kuras teju vienmēr gozējas pasaules zaļāko pilsētu galvgalī. Šoreiz tieši par tām – pilsētām, kuras kā paraugu veiksmīgai videi draudzīgo iniciatīvu īstenošanai izraudzījies ne viens vien autors.

Lasīt tālāk ...

90% jūras putnu cieš no plastmasas piesārņojuma okeānos

Kas atrodas vēderos 90% jūras putniem? Diemžēl šoreiz pareizā atbilde ir plastmasa. Jaunā pētījumā zinātnieki no „Commonwealth Scientific and Industrial Research Organisation” (Austrālija) un Londonas impēriskās koledžas (Lielbritānija) ir apzinājuši plastmasas atkritumu radīto draudu apmēru jūras putniem.

Šis ir pirmais pētījums, kas parāda, cik liela ir plastikas piesārņojuma ietekme uz jūras sugām globālajā līmenī, un rezultāti ir nepatīkami pārsteidzoši. Secināts, ka dažādas plastmasas daļiņas gremošanas sistēmā atrodamas lielākajai daļai jūras putnu sugu.

Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā „Proceedings of the National Academy of Sciences”. 

Lasīt tālāk ...

Planktona pārmaiņas pārvērš Kanādas ezeru ūdeni želejā

Kanādas ezeri cieš no problēmām, ko radījušas ūdens ķīmiskā sastāva izmaiņas. Samazinoties kalcija līmenim ūdenī, notikusi strauja želejveida mikroorganismu savairošanās. Turklāt atsevišķus ezerus problēma skārusi tik nopietni, ka to ūdeņi sākuši atgādināt želeju. Situācijas izpētes rezultāti publicēti žurnālā „Proceedings of the Royal Society B”.  

Lasīt tālāk ...

Fukušimas kodolkatastrofas ietekme uz augu un dzīvnieku pasauli

2011. gada martā pasauli pāršalca negaidīta vēsts – Fukušimā (Japāna) notikusi eksplozija atomelektrostacijā. Lai neatkārtotu kļūdas, kas tika pieļautas pēc 1986. gada Černobiļas (Ukraina) kodolkatastrofas, kad datu vākšana tika sākta ar ievērojamu novēlošanos, bioloģiskās informācijas izpēti zinātnieki sāka jau dažus mēnešus pēc Fukušimas atomelektrostacijas avārijas. Pētījumos tika iesaistīta starptautiska zinātnieku komanda, kurā bija pārstāvji gan no ASV, gan Japānas un citām valstīm.

Plašo pētījumu rezultāti tagad apkopoti un publicēti žurnālā „Journal of Heredity”.

Lai noskaidrotu paaugstinātā radiācijas līmeņa ietekmi uz dzīvo dabu, tika pētīti visi organismi sākot no augiem un kukaiņiem, beidzot ar zīdītājiem un putniem.

Līdz brīdim, kad tika sākta Fukušimas katastrofas seku izpēte, pasaulē iepriekš bija veikti plaši pētījumi par radiācijas ietekmi uz cilvēku veselību, taču datu par jonizētā starojuma ietekmi uz apkārtējo vidi un dzīvnieku pasauli trūka. Jauno pētījumu rezultātā noskaidrojās, ka Fukušimas atomstacijas radiācijas noplūde atstājusi ietekmi gan uz augiem, gan dzīvniekiem. Visi Fukušimas katastrofas seku pētnieki, neatkarīgi no pētāmās dzīvnieku vai augu grupas nonāca pie līdzīga secinājuma – paaugstināta jonizētās radiācijas iedarbība organismā rada ģenētiskus bojājumus un palielina mutāciju iespējas gan reproduktīvajās, gan nereproduktīvajās šūnās.  

Lasīt tālāk ...