Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

PVO pētījums: 92% pasaules iedzīvotāju skar gaisa piesārņojuma problēma

Jaunais Pasaules veselības organizācijas (PVO) izstrādātais gaisa kvalitātes modelis parāda, ka 92% pasaules cilvēku populācijas mitinās vietās, kur gaisa kvalitāte nav atbilstoša PVO uzstādītajiem veselīga gaisa kritērijiem.

PVO modelis uzskatāmi parāda, kurās valstīs un reģionos gaisa piesārņojums ir visbīstamākais, kā arī sniedz vērtīgus, plašus datus piesārņojuma mazināšanas centienu monitoringam.

Modelī uzmanība pievērsta tikai ārtelpu gaisa kvalitātei.

Tīrs gaiss, kā zināms, ir viens no cilvēka veselības galvenajiem priekšnosacījumiem.

Līdzšinējie pētījumi liecina, ka veselības problēmu dēļ, kas saistītas ar ārtelpu gaisa piesārņojumu, mirst aptuveni 3 miljoni cilvēku. Aptuveni tikpat daudz dzīvības prasa iekštelpu gaisa piesārņojums.

Zinātnieku aplēses liecina, ka, piemēram, 2012.gadā ārtelpu un iekštelpu gaisa piesārņojuma dēļ miruši 6,5 miljoni cilvēku (11,6% no gada nāvju kopskaita).
Gandrīz 90% gaisa piesārņojuma izraisīto nāves gadījumu ir zemu un vidēju ienākumu valstīs. 2 no 3 nāvēm iestājas Dienvidaustrumāzijā un Klusā okeāna rietumu reģionā.

94% gadījumu nāvi izraisa ne-infekcijas un nepārnēsājamas slimības. Īpaši izplatītas ir dažādas kardiovaskulārās slimības, plaušu slimības, trieka un plaušu vēzis. Gaisa piesārņojums palielina arī akūto elpceļu infekciju risku. Pēdējo gadu laikā šo slimību izplatība pasaulē ir krietni pieauusi.

Dati liecina, ka gaisa piesārņojums visbīstamākais ir sievietēm, bērniem un gados vecākiem cilvēkiem.

“Lai cilvēki būtu veseli, viņiem jāelpo tīrs gaiss no pirmā elpas vilciena līdz pēdējam,” paziņojis doktors Flāvija Bustero (Flavia Bustero) no PVO.

Jaunajā PVO modelī ir apkopota informācija par gaisa piesārņojuma veselībai radīto risku gandrīz visās pasaules valstīs. Modelis ir balstīts uz datiem, kas saņemti no satelītu mērījumiem un zemes monitoringa staciju mērījumiem, kas iegūti no vairāk nekā 3000 vietām gan pilsētu, gan lauku teritorijās.

Galvenie gaisa piesārņojuma avoti ir novecojušu transportlīdzekļu radītie izmeši, kurināmais no mājsaimniecībām, neefektīva atkritumu dedzināšana, rūpnīcas, kurās joprojām tiek lietotas akmeņogles un citas industriālās aktivitātes.

Lai gan lielākā daļa gaisa piesārņojuma ir radusies cilvēka darbību rezultātā, pastāv arī dabīgi gaisa piesārņojuma avoti. Piemēram, reģionos, kas atrodas tuksnešu tuvumā, gaisa kvalitāti ievērojami pasliktina putekļu vētras.

Jaunajā piesārņojuma modelī gaisa piesārņojums visā pasaulē analizēts 10x10 km lielā tīklā. Analizēts piesārņojums ar sulfātiem, nitrātiem un tā dēvēto melno oglekli (“tīrs” ogleklis, kas sastāv no sīkām daļiņām, kas radušās, dedzinot fosilo kurināmo, biodegvielu un biomasu), kura sīkās daļiņas var iekļūt ļoti dziļi cilvēka plaušās un kardiovaskulārajā sistēmā, radot vislielāko risku veselībai.

PVO gaisa piesārņojuma modelis ir ievērojami precīzāks par modeļiem, kas veidoti iepriekš, jo aizvien vairāk valstis sāk monitorēt gaisa piesārņojumu (īpaši – pilsētās, kur šī problēma visaktuālākā), satelīta dati kļūst aizvien precīzāki un plašāki, kā arī zinātnieki spēj datus analizēt aizvien precīzāk.
Gaisa piesārņojuma modeli interaktīvās kartes veidā PVO mājaslapā var apskatīt jebkurš interesents: http://maps.who.int/airpollution/

Kartē iekļauta arī Latvija. Tajā pieejami detāli gaisa piesārņojuma dati par dažām no Latvijas lielākajām pilsētām – par Rīgu, Rēzekni, Liepāju un Ventspili. Tiesa, citās Eiropas valstīs, piemēram, Itālijā, Polijā un Vācijā datu pārklājums ir krietni labāks, jo gaisa kvalitātes monitorings notiek plašāk.

“Darbības gaisa piesārņojuma mazināšanai jāveic nekavējoties. Risinājumus piedāvā gan ilgtspējīgs privātais un sabiedriskais transports pilsētās, gan “zaļā” enerģija mājsaimniecībās, gan rūpnieciskās ražošanas emisiju mazināšana,” norādījusi doktore Marija Neira (Maria Neira) no PVO.

Šī gada rudenī PVO uzsāks globālo kampaņu “BreatheLife”, kuras mērķis būs pievērst pēc iespējas plašākas sabiedrības uzmanību gaisa piesārņojumam kā veselības un klimata draudam. Uzmanība kampaņā tiks pievērta tādām tēmām kā mājokļu uzlabošana, transports, atkritumu apsaimniekošana un videi draudzīgās enerģijas veidi.

Avots:

who.int

Brīvpieejas materiāls. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.