Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Gaismas piesārņojuma karte parāda, ka 1/3 cilvēces, iespējams, nekad nav redzējusi Piena ceļu

Piena ceļš, krāšņā zvaigžņu josla, kas cilvēku acis priecējusi jau kopš neatminamiem laikiem, pakāpeniski sāk izzust no mūsdienu cilvēku atmiņām. Tas notiek pavisam vienkārša iemesla dēļ – gaismas piesārņojuma rezultātā Piena ceļu vairs nevar saskatīt. Zinātnieku aprēķini liecina, ka Piena ceļš ikdienā slēpts paliek aptuveni 1/3 planētas iedzīvotāju.

Piena ceļa galaktika (saukta arī vienkārši par Piena ceļu) ir spirālveida galaktika, kas skaidrās naktīs no Zemes redzama kā gaišāka josla debesīs. Galaktikas gaišo krāsu veido zvaigžņu blāvā gaisma. Tieši tās izskats ir iedvesmojis cilvēkus to nodēvēt par Piena ceļu.

Piena ceļa galaktikā ietilpst 200–400 miljardi zvaigžņu, un tiek uzskatīts, ka tajā varētu būt vismaz 100 miljardi planētu. Līdz pat 20.gadsimta 20.gadiem astronomi uzskatīja, ka visas visuma zvaigznes ietilpst Piena ceļa galaktikā, taču vēlāk, pēc karstām debatēm starp slavenajiem astronomiem Harlovu Šeipliju (Harlow Shapley) un Herberu Kurtisu (Herber Curtis) un Edvina Habla (Edwin Hubble) novērojumiem, astronomi nonāca pie secinājuma, ka Piena ceļš ir tikai viena no daudzām galaktikām (šobrīd zinātnieki lēš, ka to skaits varētu sasniegt 200 miljardus).

Piena ceļa galaktikas diametrs ir ap 100,000 – 120,000 gaismas gadu (dažviet minēts arī 150,000 –180,000 gaismas gadu diametrs).

No Zemes Piena ceļš vislabāk novērojams jūnijā un jūlijā. Tomēr šobrīd daudzi Zemes iedzīvotāji Piena ceļu dabā nav redzējuši ne reizi mūžā. Jaunākā gaismas piesārņojuma karte, ko izstrādājuši itāļu un amerikāņu zinātnieki parāda, ka Piena ceļu vairs nevar novērot trešdaļa cilvēces. ASV to cilvēku īpatsvars, kuru acīm Piena ceļš paliek slēpts, sasniedz pat 80%.

Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā “Science Advances”.

Gaismas piesārņojums ir viens no spēcīgākajiem mūsdienu vides piesārņojumiem, pie kura esam pieraduši tik ļoti, ka ikdienā bieži vien par to pat neaizdomājamies un neuztveram to kā problēmu.

Vairumā pasaules attīstītāko valstu mākslīgās gaismas radītais gaismas miglas mākonis ir pat tik spēcīgs, ka lielo pilsētu naksnīgajās debesīs nav iespējams saskatīt nevienu zvaigzni, nemaz nerunājot par Piena ceļu.

“ASV jau šobrīd ir vairākas paaudzes, kas nekad nav redzējušas Piena ceļu. Piena ceļš vienmēr ir veidojis lielu daļu no mūsu saiknes ar kosmosu, un nu tas ir zudis,” izteicies Kriss Elvidžs (Chris Elvidge), zinātnieks no “National Oceanic and Atmospheric Administration” (ASV).

Jaunākās gaismas piesārņojuma kartes izveidē zinātnieki izmantojuši augstākās kvalitātes satelītdatus un precīzus debesu spilgtuma (gaišuma) mērījumus, kas veikti no zemes.

“Es ceru, ka šī karte beidzot pievērsīs cilvēku uzmanību gaismas piesārņojumam,” nepieciešamību aktualizēt gaismas piesārņojuma problēmu uzsvēris Fabio Falči (Fabio Falchi) no “Light Pollution Science and Technology Institute” Itālijā.

Vislielākais gaismas piesārņojums novērots tādās valstīs kā Singapūra, Itālija un Dienvidkoreja. Viens no mazākajiem tas bijis Kanādā un Austrālijā. Rietumeiropā gaismas piesārņojums naksnīgās debesis saglabājis relatīvi neskartas tikai dažās valstīs (piemēram, Zviedrijā, Norvēģijā un Skotijā).

Ļoti spēcīgs gaismas piesārņojums novērots arī ASV, kur, neskatoties uz to, ka valsts rietumu daļā ir daudz no apbūves brīvas telpas, spēcīgs gaismas piesārņojums vērojams aptuveni pusē teritorijas. No gaismas piesārņojuma ASV izdevies pasargāties tikai nacionālajiem parkiem, kas tagad kļuvuši ne tikai par mežonīgās dabas, bet arī par naksnīgo debesu patvērumu.

Runājot par gaismas piesārņojumu, jāatceras, ka tas turklāt traucē ne tikai cilvēku labsajūtai, bet arī dzīvniekiem, piemēram, kukaiņiem, putniem un jūras bruņurupučiem. Dzīvniekiem gaismas piesārņojums reizēm beidzas pat ar letālam sekām, jo tā rezultātā dzīvnieki apjūk, apmaldās, tiek notriekti u.tml.

Lai cīnītos ar gaismas piesārņojuma problēmu, pilsētās būtu vairāk jādomā par gaismu maksimālā spožuma kontroles noteikumiem un jācīnās ar nevajadzīgu gaismas objektu lietojumu diennakts tumšajā laikā.

Avots:

en.wikipedia.org 

Brīvpieejas materiāls. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.