Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Kosmoss

'Rosetta' misijas dati liecina: Zemes ūdens, iespējams, nav nācis no komētām

2014.gada 13.novembrī uz komētas 67P/Čurjumovs-Gerasimenko nolaidās kosmosa kuģa „Rosetta” kosmiskā zonde „Philae”, kļūstot par pirmo cilvēku radīto ierīci, kam izdevies nolaisties uz komētas (sk.: "Pirmā nolaišanās uz komētas – 'Rosseta/Philae' misijas apskats un nākotnes prognozes", atklajumi.lv, 21.11.2014.). 

Lasīt tālāk ...

Pirmā nolaišanās uz komētas – 'Rosseta/Philae' misijas apskats un nākotnes prognozes

2014.gada 13.novembris iegājis astronomijas vēsturē kā kosmosa izpētē īpaši nozīmīga diena – šai dienā notika pirmā kosmiskās zondes nolaišanās uz komētas zinātnes vēsturē. Presē notikums jau izpelnījies salīdzinājumu ar pirmo cilvēku ceļošanu kosmosā, pirmo nolaišanos uz Mēness un citiem nozīmīgiem kosmosa izpētes notikumiem.

Lasīt tālāk ...

2014.gada 19.oktobris – lielā diena astronomijā jeb Siding Spring komētas pārlidojums Marsam

Tuvojas astronomijas pasaulei nozīmīga diena – jau šā gada 19.oktobrī 139,500 km attālumā no Marsa (salīdzinājumam – divreiz mazāks attālums, nekā starp Zemi un Mēnesi) garām lidos komēta C/2013 A1, kas pazīstama arī ar nosaukumu Siding Spring. Komēta Sarkanajai planētai atradīsies vairāk nekā 10 reizes tuvāk par attālumu, kādā līdz šim novērota kāda komēta Zemes tuvumā.

Lasīt tālāk ...

Jauna tehnika ļauj noteikt Saules līdzinieču vecumu

Noteikt, kuras zvaigznes ir Saules „dvīņu māsas”, ir tikpat grūti, kā to, vai kādu citplanētu var uzskatīt par Zemes līdzinieci. Saules „dvīņu māsai” jābūt tai līdzīgai virsmas temperatūrai, masai un spektrālajam tipam. Arī vecumam jābūt aptuveni 4,6 miljardiem gadu.

Līdz pat šim brīdim lielas grūtības Saules līdzinieču atpazīšanā zinātniekiem sagādāja zvaigžņu vecuma noteikšana, tādēļ bieži vien, meklējot Saules „dvīņu māsas” vecuma faktors netika ņemts vērā, kas, protams, pētījumus apgrūtināja. Tagad zinātniekiem problēmu izdevies atrisināt, izstrādājot jaunu zvaigžņu vecuma noteikšanas tehniku. 

Lasīt tālāk ...

Astronomi atraduši Saules 'dvīņu māsu'

2014.gada pavasaris astronomijas pasaulē bijis ievērojamiem notikumiem bagāts. Vēl pavisam nesen zinātniekiem izdevās atklāt pirmo Zemei līdzīgo eksoplanētu, kas atrodas savas zvaigznes planetārās sistēmas „apdzīvojamības zonā” (Sk. "Zvaigznes apdzīvojamības zonā atklāj Zemei līdzīgu planētu", atklajumi.lv, 22.04.2014.). Tagad astronomiem izdevies veikt vēl kādu ilgi gaidītu atklājumu – atrast Saules „dvīņu māsu”.

Lasīt tālāk ...

Zvaigznes apdzīvojamības zonā atklāj Zemei līdzīgu planētu

Izmantojot NASA orbitālo observatoriju Kepler, astronomiem izdevies atklāt pirmo Zemes izmēra eksoplanētu, kas riņķo ap zvaigzni „apdzīvojamības zonā” – attālumā, kurā ūdens uz planētas var uzkrāties šķidrā formā. Jaunatklātā planēta nodēvēta par Kepler-186f. 

Lasīt tālāk ...

Piena Ceļā gandrīz katrai zvaigznei ir vismaz viena planēta

alienworld

Vairumam zvaigžņu Piena ceļa galaktikā ir planētas, daudzas no kurām ir piemērotas dzīvības pastāvēšanai un attīstībai, teikts Hertfordšīras universitātes zinātnieku pētījumā, kas publicēts š.g. 3.martā iznākušajā Lielbritānijas Karaliskās astronomijas biedrības (Royal astronomical Society) ikmēneša pārskatā.

Lasīt tālāk ...

Astronomiem pirmo reizi izdodas ielūkoties pārnovas kodolā

cas a x rays

Astronomiem izdevies paveikt ko tādu, ko pasaule vēl nebija pieredzējusi – ieskatīties eksplodējušas zvaigznes iekšienē tās pēdējo pastāvēšanas minūšu laikā.

Lasīt tālāk ...

Pirms 55 gadiem cilvēku palaists kosmiskais aparāts pirmo reizi aplido apkārt Saulei

1959.g. 2. janvārī, Mēness izpētes programmas ietvaros, PSRS no Baikonūras kosmodroma palaida kosmosā "Luna-1" - pirmo kosmisko aparātu, kas palidoja garām mūsu planētas pavadonim un ieņēma heliocentrisku orbītu.

Lasīt tālāk ...

Visuma izplešanās atklājējam Edvīnam Hablam - 124

20. novembrī apritēja 124 gadi kopš ievērojamā matemātiķa un astronoma, kosmosa izplešanās atklājēja Edvīna Habla dzimšanas.

Edvīns Pauels Habls, kura vārdā nosaukts atklajumi.lv ne vienu reizi vien dažādu astronomijas jaunumu sakarā pieminētais Habla kosmiskais teleskops, nāca pasaulē 1889. gadā Māršfīldā, Misūrī štatā ASV. 1910.g. Habls Čikāgas universitātē ieguva bakalaura, bet 1917.g. - doktora grādu. Īsu brīdi Pirmā pasaules kara izskaņā pavadījis karadienestā, Habls 1919. gadā uzsāka savu astronoma karjeru, iestājoties darbā Vilsona kalna observatorijā Kalifornijā, kur tieši tobrīd tika uzstādīts tajā brīdī pasaulē lielākais - Hūkera teleskops. Tas bija laiks, kad astronomijas zinātne stāvēja daudzu jaunu, satriecošu atklājumu priekšā. Tikai pirms dažiem gadiem Einšteins bija publicējis savu Vispārējās relativitātes teoriju un, ņemot vērā jauno paradigmu (1), vadošo astronomu prātos sāka noformēties virkne revolucionāru ideju. 

Lasīt tālāk ...