Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Astronomi atraduši Saules 'dvīņu māsu'

2014.gada pavasaris astronomijas pasaulē bijis ievērojamiem notikumiem bagāts. Vēl pavisam nesen zinātniekiem izdevās atklāt pirmo Zemei līdzīgo eksoplanētu, kas atrodas savas zvaigznes planetārās sistēmas „apdzīvojamības zonā” (Sk. "Zvaigznes apdzīvojamības zonā atklāj Zemei līdzīgu planētu", atklajumi.lv, 22.04.2014.). Tagad astronomiem izdevies veikt vēl kādu ilgi gaidītu atklājumu – atrast Saules „dvīņu māsu”.

Saules „dvīņu māsu” izdevies atklāt starptautiskai zinātnieku komandai Teksasas universitātes (ASV) astronoma Aivena Ramiresa (Ivan Ramirez) virsvadībā. Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā „The Astrophysical Journal”.

Jaunatklātā zvaigzne HD162826 ir radusies no tā paša gāzu un putekļu mākoņa, no kura veidojusies Zemes dzīvības nodrošinātāja un Saules sistēmas centrālā zvaigzne – Saule. Abas zvaigznes šobrīd atrodas tālu viena no otras. Tas skaidrojams ar procesiem, kas risinājās pēc milzu molekulārā mākoņa sabrukuma, kā rezultātā radās arī Saules sistēma – intensīvām daļiņu sadursmēm, kuru rezultātā abas zvaigznes tika „aizsviestas” lielos attālumos.

Zvaigzne HD162826 atrodas aptuveni 110 gaismas gadu attālumā no Zemes, Herkulesa zvaigznājā un tā ir par 15 procentiem masīvāka nekā Saule. Par zvaigznes eksistenci astronomi zināja jau sen un tā pētīta arī agrāk, taču vēl nekad iepriekš pētījumos netika meklēta iespējamā zvaigznes HD162826 radniecība ar Sauli. 

Saules „dvīņu māsu” nav iespējams redzēt ar neapbruņotu aci, taču tā ir viegli saskatāma arī ar nelielas jaudas teleskopiem, lūkojoties netālu no Vega zvaigznes – spožākās zvaigznes Liras zvaigznājā.

Pētījuma pirmsākumā astronomi kā potenciālos Saules „dvīņus” izraudzījās 30 dažādas zvaigznes. 23 no tām tika pētītas Makdonalda observatorijā Teksasā (ASV), izmantojot Harlana Dž.Smita teleskopu, savukārt atlikušās 7 – Las Kampanas observatorijā Čīlē, izmantojot Kleja Magelāna teleskopu. Lai gan zvaigznes tika pētītas dažādās observatorijās, izmantotās metodes bija vienādas – astronomi analizēja izvēlēto zvaigžņu ķīmisko sastāvu ar spektroskopijas metodes palīdzību. Lai gūtu papildus pārliecību par iespējamo zvaigžņu radniecību ar Sauli, zinātnieki izpētīja arī katras zvaigznes orbītu.

Iegūtās informācijas apstrādes gaitā no 30 izraudzītajām iespējamām Saules „dvīņu māsām” izvirzījās izteikta līdere – zvaigzne HD 162826, kuras radniecības iespēja ar Sauli ir ļoti augsta.

Šobrīd zinātniekiem nav informācijas par to, vai HD 162826 tuvumā esošajās planētās ir iespējama dzīvības eksistence, taču viņi norāda, ka „lai arī maza, tomēr šāda iespēja pastāv”.

Runājot par nākotnes plāniem, pētījuma vadītājs Ramiress pavēstījis, ka, gatavojas sastādīt karti veidiem, kā identificēt Saulei radniecīgās zvaigznes, jo astronomijas pasauli drīzumā sagaida vēl kāds īpašs notikums – Eiropas Kosmosa aģentūra (EESA) šobrīd veic lielākā un precīzākā trīsdimensionālā Piena ceļa modeļa izstrādi. Paredzams, ka tas dos astronomiem vēl nebijušu informācijas krātuvi - 3D modeļa dati ļaus iegūt informāciju par attālumiem un citiem vairāku miljardu zvaigžņu parametriem. Savukārt tas visticamāk ļaus identificēt vēl vairākas Saules „radinieces”. Ramiresa plānotā kartes sastādīšana zvaigžņu atpazīšanas procesu padarītu daudz ātrāku, jo vairs nebūs nepieciešams ieguldīt tik daudz laika un darba, pētot katru zvaigznes detaļu. Atpazīšanas sistēma balstīsies uz atsevišķiem zvaigžņu ķīmiskajiem elementiem, piemēram, bāriju un itriju, pēc kuriem arī varēs noteikt to radniecību ar Sauli.

Kad astronomiem izdosies identificēt vēl vairākas Saulei radniecīgas zvaigznes, zinātnes pasaulei būs izdevies pietuvoties atbildei uz jautājumu par to, kā un kur tieši radusies Saule.

„Mēs gribam zināt, kā esam radušies. Ja izdosies atklāt, kurā galaktikas daļā veidojusies Saule, visticamāk mums izdosies arī rekonstruēt senās solārās sistēmas vidi, kas varētu palīdzēt izprast iemeslus, kas ļāva rasties dzīvībai uz Zemes,” komentējot veikto pētījumu norādījis Ramiress.

Pagaidām zinātnieki uzskata, ka Saules sistēma radusies pirms aptuveni 4,6 miljardiem gadu no auksta starpzvaigžņu gāzes un putekļu mākoņa. Mākonim saspiežoties, tā centrālajā daļā no uzkarsušās matērijas izveidojās Saule, bet no tā atlikuma – gāzes un putekļu disks. Diskā veidojās nelieli sablīvējumi, kuri savstarpējo sadursmju rezultātā auga, pakāpeniski veidojoties par planētām.

Avots:

utexas.edu

© Atklajumi.lv. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.