Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Kosmoss

Ar Šmidta teleskopu Baldones observatorijā otrais atklātais asteroīds nosaukts observatorijas dibinātāja Ikaunieka vārdā

Latvijas universitātes Astronomijas institūtam sadarbojoties ar Starptautiskās astronomijas savienības Mazo planētu centru ASV un Viļņas Teorētiskās fizikas un astronomijas institūtu, mazajai planētai, līdz šim ar pagaidu apzīmējumu 2010 GC158, piešķirts numurs 284984 un dots vārds „Ikaunieks" par godu Baldones observatorijas dibinātājam Jānim Ikauniekam (28.IV 1912. – 27.IV 1969.).

Lasīt tālāk ...

Baldones observatorijā ar Šmidta teleskopu pirmo reizi Latvijā atklāta mazā planēta, kurai dots vārds „Baldone”

Latvijas universitātes Astronomijas institūta Astrofizikas observatorijai Baldones Riekstukalnā cieši sadarbojoties ar Starptautiskās Astronomijas savienības Mazo planētu centru ASV (IAU Minor Planet CenterMPC) un Viļņas Teorētiskās fizikas un astronomijas institūtu ir izdevies ierakstīt pirmā Latvijā atklātā asteroīda vārdu „Baldone" debess velvē.

Lasīt tālāk ...

Pirmo reizi plašākai publikai demonstrēts Latvijas pirmais satelīts VENTA – 1

Šodien, 31.augustā, Irbenē notika Latvijas pirmā satelīta Venta–1 prezentācijas pasākums, kura laikā klausītāji varēja klātienē aplūkot pavadoni Venta-1, gūt plašāku priekšstatu par tā izveides procesu, kā arī iegūt jaunāko informāciju par satelīta izstrādi.

Lasīt tālāk ...

Ja citplanētieši eksistē, viņi, iespējams, vēlas mūs iznīcināt

Lielbritānijas zinātnieks Saimons Konvejs Morriss uzskata, ka pastāv tikai divas iespējas attiecībā uz citplanētiešiem. Vai nu mēs esam vieni paši, vai arī viņi eksistē un, ja mūs atradīs, iznīcinās, lai iegūtu tiesības uz resursiem.

Lasīt tālāk ...

Pirmais starpzvaigžņu ceļojums nenotiks ātrāk par 2200. gadu

Kad mēs beidzot dosimies uz zvaigznēm? Kad startēs pirmais starpzvaigžņu kuģis? Šim jautājumam ir pievērsies arī bijušais NASA Dzinēju fizikas projekta vadītājs un Tau Zero dibinātājs Marks Millis.

Lasīt tālāk ...

Oksidējoša reaģenta atklājums ļauj pārskatīt Marsa misijas "Viking" rezultātus: uz planētas tomēr varētu būt dzīvība

Viens no galvenajiem XX gs. 70.gados īstenotās ASV NASA Marsa programmas "Vikings" uzdevumiem bija dzīvības liecību meklējumi uz Sarkanās planētas.
1976.gadā uz Marsa nosēdās divas zondes, kuras, līdz ar citiem eksperimentiem veica augsnes pārbaudes, mēģinot atrast organisku, uz oglekļa bāzes veidotu vielu pēdas. Rezultāti bija negatīvi, taču tagad, 2008.g. Marsa augsnē atklātā stipri oksidējošā perhlorāta sāls kontekstā, tie ir pārskatīti un nu zinātnieki domā, ka uz planētas virsmas tomēr varētu būt atrodamas mikrobu dzīvības formas.

Lasīt tālāk ...

Pirmajam Mēness uzņēmumam - 170

1840.gada 23.martā Ņujorkas universitātes ķīmijas profesors, anglis Džons Viljams Dreipers, izmantojot 12 collu teleskopu un 20 minūšu garu ekspozīcijas laiku, uzņem pirmo Mēness attēlu, kas ir pietiekami labs, lai varētu izšķirt detaļas.

Lasīt tālāk ...

Mēness aptumsums ļāvis palūkoties uz Zemi kā eksoplanētu

Spāņu astrofiziķi no Tenerifē (Kanāriju salas) bāzētā Kanāriju Astrofizikas institūta (KAI) žurnālā Nature publicējuši interesanta eksperimenta rezultātus, kas, kā viņi apgalvo, palielina iespēju atrast citu zvaigžņu planētas ar organisku dzīvību. Zinātnieku iegūtais Zemes atmosfērai cauri izgājušais un no Mēness atstarotais Saules starojuma spektrs saturēja molekulārā skābekļa, ozona, ūdens tvaika, metāna un ogļskābās gāzes spektrālos parakstus.

Lasīt tālāk ...

Jauna definīcija ierobežo tālo sauļu planetāro sistēmu apdzīvojamības zonu robežas

Meklējot dzīvību uz citu sauļu planētām, astronomi vadās pēc to novietojuma pētāmās sistēmas apdzīvojamības zonā. Attālumam līdz planētai jābūt tādam, lai no zvaigznes saņemtais siltums būtu optimāls šķidra ūdens esamībai. Ja planēta atradīsies pārāk tālu, tā būs iekalta ledū, bet, riņķojot pārāk tuvu zvaigznei, ūdens iztvaikos un viss dzīvais ies bojā no karstuma un radiācijas. Kornela universitātes uzturētajā tīmekļa e-publikāciju vietnē arXiv.org 9. jūnijā publicēts raksts, kura autori veikuši aprēķinus, kas liks pārvērtēt līdz šim pieņemto apdzīvojamības zonu tuvāko robežu. To nosakot vajadzēs ņemt vērā arī zvaigznes gravitācijas izraisītās planētas iežu tektoniskās kustības.

Lasīt tālāk ...

Fermī paradoksa iespējamais risinājums – civilizācijām nepietiek resursu galaktiskas kolonizācijas uzsākšanai

Pensilvānijas (ASV) Valsts universitātes zinātnieki piedāvājuši jaunu skaidrojumu Fermī paradoksam, kurš norāda uz pretrunu starp saprātīgu civilizāciju eksistences augsto varbūtību un to pēdu novērojumu trūkumu. Raksts publicēts Kornela universitātes uzturētajā zinātnisko e-rakstu arhīvā arXiv.org. Slavenā paradoksa autors, fiziķis Enriko Fermī jautājumu īsumā formulēja sekojoši: „Ja ārpuszemes civilizāciju ir tik daudz, tad kur tās ir?"

Lasīt tālāk ...