Atklājumi.lv

Piena Ceļā gandrīz katrai zvaigznei ir vismaz viena planēta

Vairumam zvaigžņu Piena ceļa galaktikā ir planētas, daudzas no kurām ir piemērotas dzīvības pastāvēšanai un attīstībai, teikts Hertfordšīras universitātes zinātnieku pētījumā, kas publicēts š.g. 3.martā iznākušajā Lielbritānijas Karaliskās astronomijas biedrības (Royal astronomical Society) ikmēneša pārskatā.

Astronomi, izmantojot datus, kas iegūti ar divu Eiropas Dienvidu Observatorijas (Čīlē) instrumentu palīdzību- HARPS (the High Accuracy Radial velocity Planet Searcher) un UVES (the Ultraviolet and Visual Echelle Spectograph) -, atklāja astoņas citplanētu kandidātes, kas riņķo apkārt sarkanām pundurzvaigznēm, kuras sastāda 75% no mūsu galaktikas 100 miljardiem zvaigžņu.

HARPS un UVES atrod eksoplanētas, reģistrējot niecīgas svārstības, kuras zvaigznes kustībā rada tās planētas, kustoties Zemes virzienā vai prom no tās.
Mēs analizējām datus tikai no UVES un ievērojām dažas novirzes, ko nevar izskaidrot kā nejaušu troksni, sacīja pētījuma vadošais autors Miko Tuomi. Šos datus pēc tam salīdzinot ar HARPS savākto informāciju, mēs spējām konstatēt šo planētu pievilkšanas spēka ietekmi, turpināja astronoms.

Trīs no jaunatklātajām citplanētām ir nedaudz lielākas par Zemi un to orbītas izvietojušās "apdzīvojamības zonā" - attālumā no centrālā spīdekļa, kas pieļauj šķidra ūdens eksistenci uz planētas virsmas.

Atklātās eksoplanētas riņķo apkārt zvaigznēm, kas no Zemes atrodas 15-80 gaismas gadu attālumā. Tālo pasauļu orbītas atrodas tāda attālumā no savām saulēm, kas ir 0,05 līdz 4 reizes lielāks par Zemes attālumu līdz Saulei, saka britu pētnieki.

Nesenie atklājumi arī pierāda, ka gandrīz visām sarkano punduru klases Piena Ceļa zvaigznēm ir planētas un vismaz 25% šādu zvaigžņu sistēmu "apdzīvojamības zonā" atrodas kāda "Superzeme".

Ar pašreiz pieejamo tehnoloģiju palīdzību mēs varam atrast daudz nelielas masas citplanētu un ne visai tālā nākotnē bez grūtībām būs iespējams atklāt vēl vairāk - pat tās, kas atrodas tuvu savām zvaigznēm, sacīja Tuomi.

Jaunatklājumus apstiprina arī NASA orbitālās observatorijas "Kepler" novērojumi. Šis teleskops, kas tika būvēts tieši citplanētu meklējumiem, savu darbu sāka 2009.gadā.

"Ņemot vērā, ka ar Keplera teleskopu iepriekš iegūtās ziņas par tālajiem sarkanajiem punduriem liecina, ka ap tiem ir daudz maza radiusa planētas, mūsu pētījuma rezultāti bija sagaidāmi," teica tā līdzautors, arī Hertfordšīras universitātes speciālists, Hags Džons. "Tomēr ir patīkami, ka to apstiprina dati no zvaigznēm, kas ir vienas no spožākajām savā klasē."

Domājams, nav tālu diena, kad astronomi savos teleskopos kosmosa dzīlēs saskatīs Zemes līdzinieci. Tas būs satraucošs un saviļņojošs atklājums, jo daudzi miljoni cilvēku visā pasaulē tic, ka Visumā bez Zemes ir vēl tūkstošiem vai pat miljoniem pasauļu, uz kurām dzīvo cilvēka saprāta brāļi. Vai mēs piedzīvosim dienu, kad centieni nodibināt kontaktus ar ārpuszemes civilizāciju beidzot vainagosies ar panākumiem?

Attēls: NASA/JPL-Caltech

Avots:

space.com

Brīvpieejas materiāls. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.