Bioloģija
Kāpēc kukaiņi dzer krokodilu asaras?
- Detaļas
- Publicēts Svētdiena, 11 Maijs 2014 00:00
- Autors Agnese Reķe
Dzīvnieku izdoma un pielāgošanās spējas apkārtējiem apstākļiem mēdz būt cilvēku prātam neaptveramas. Šoreiz par to pārliecināties izdevies Centrālamerikā, Kostarikā, kur pētnieki kļuva par lieciniekiem kādam neparastam skatam – brīdim, kad tauriņš un bite dzēra upē mītošā aligatoru dzimtas pārstāvja krokodilkaimana (Caiman crocodilus) asaras. Novērotais tauriņš bija Centrālamerikā izplatītais Dryas iulia (bieži saukts arī par ugunstauriņu vai Julia Heliconian tauriņu), savukārt bite – Ziemeļamerikas dienvidu tropisko klimata joslu apdzīvojošā vientuļniekbite Centris sp.
Kādēļ zebras ir svītrainas – gadsimtiem senā mīkla beidzot atrisināta
- Detaļas
- Publicēts Pirmdiena, 14 Aprīlis 2014 00:00
- Autors Agnese Reķe
Jautājums, kādēļ zebras ir svītrainas, nodarbinājis cilvēku prātus jau gadsimtiem ilgi. Par neparasto parādību diskutējuši daudzi izcili zinātnieki un dabas pētnieki, to skaitā evolūcijas teorijas autori Čārlzs Darvins un Alfrēds Rasels Volless, taču pat viņiem neizdevās atrisināt dabas veidoto mīklu. Tagad tas beidzot ir izdevies amerikāņu zinātniekiem.
Pēc 164 gadiem atrasta milzu bruņurupuča fosilijas trūkstošā daļa
- Detaļas
- Publicēts Trešdiena, 02 Aprīlis 2014 00:00
- Autors Agnese Reķe
2014.gada martā paleontoloģijas pasauli pārsteidzis negaidīts atklājums – amerikāņu pētnieki publicēja zinātnisku rakstu, kurā pierāda, ka 2012.gadā izdevies uziet trūkstošo fragmentu milzu bruņurupuča kaulam, kura pirmā daļa tika atrasta pirms vairāk nekā 160 gadiem.
No klimata pārmaiņām ir arī ieguvēji - paredz garastīšu populācijas pieaugumu
- Detaļas
- Publicēts Piektdiena, 28 Marts 2014 00:00
- Autors Agnese Reķe
Globālā sasilšana teju vienmēr tiek minēta kā liels drauds sugu pastāvēšanai. Tomēr šis apgalvojums ne visos gadījumos uzlūkojams par patiesu, – ir arī sugas, kam klimata pārmaiņas nāk pat par labu. Viena no šādām sugām ir garastītes – nelieli putni, kas sastopami arī Latvijas teritorijā.
Atklāts krīta periodā Aļaskā dzīvojis pigmejtiranozaurs
- Detaļas
- Publicēts Otrdiena, 25 Marts 2014 00:00
- Autors Agnese Reķe
Dinozauri ir vieni no vispētītākajiem senās faunas pārstāvjiem, kas jelkad apdzīvojuši Zemi, tomēr, neskatoties uz ievērojamo pētījumu skaitu, paleontologiem izdodas veikt aizvien jaunus, ar dinozauru pasauli saistītus atklājumus.
Sibīrijas zinātnieki strauji tuvojas iespējai klonēt mamutus
- Detaļas
- Publicēts Trešdiena, 19 Marts 2014 00:00
- Autors Agnese Reķe
2013.gadā Sibīrijas zinātniekiem izdevās atrast īpaši labi saglabājušās mamuta atliekas – gandrīz pusi dzīvnieka ķermeņa, kas daudzus tūkstošus gadu bija gulējis iesalis ledājos. Atradums zinātnes pasaulē izraisīja lielu sensāciju. Atliekas bija saglabājušās tik labi, ka no tām bija iegūstami gan asiņu, gan muskuļaudu paraugi – aizvēsturisko dzīvnieku substances, par kuru atrašanu, ņemot vērā teorētiskās iespējas klonēt izmirušos spalvainos ziloņu radiniekus, jau sen sapņoja paleontologi.
Sugas pārdzīvojušas leduslaikmetus pateicoties vulkāniem
- Detaļas
- Publicēts Trešdiena, 12 Marts 2014 00:00
- Autors Agnese Reķe
Pētniekus jau ilgstoši nodarbinājis jautājums, kā vietās, kur leduslaikmetu periodos zemi klāja bieza ledus sega, sugām izdevies izdzīvot un pat turpināt savu attīstību. Beidzot uz šo jautājumu izdevies atrast atbildi.
Starptautiska zinātnieku komanda, kā vēstī izdevumā „Proceedings of the National Academy of Sciences" š.g. 19.februārī publicēta pētījuma rezultāti, ilgstoši vācot un apkopojot informāciju par vairākiem simtiem tūkstošu zināmo Antarktikas sugu, atklājusi, ka, laikā, kad Zemi klāja plaši ledāji, liela nozīme dzīvnieku spējā ne tikai izdzīvot, bet pat evolucionēt, bijusi vulkānu darbībai.
Atklāts, ka okeāna krēslas zonā mīt 95% no visām zivīm
- Detaļas
- Publicēts Piektdiena, 07 Marts 2014 00:00
- Autors Agnese Reķe
Pasaules okeāns aizņem vairāk nekā 70% Zemes platības un satur aptuveni 97% kopējo pasaules ūdens krājumu. Pēc ASV zinātniskās aģentūras „National Oceanic and Atmospheric Administration" datiem, cilvēki pagaidām pamatīgi izpētījuši vien aptuveni 5% Pasaules okeāna kopplatības, tādēļ joprojām ir ļoti daudz neatbildētu jautājumu – īpaši par dzīvību okeāna dziļākajos slāņos, kuru izpēte ir sarežģīta augstā ūdens spiediena un tumsas dēļ.
Jaunā pētījumā, ko veikusi internacionāla marīno jeb jūras biologu komanda Rietumaustrālijas universitātes profesora Karlosa Dvartes (Carlos Duarte) vadībā, pierādīts, ka okeāna mezopelaģiskajā slānī, ko mēdz dēvēt par krēslas zonu mīt aptuveni 95% pasaules zivju biomasas. Iepriekš tika uzskatīts, ka krēslas zonā mīt 10 līdz pat 30 reižu mazāk zivju. Pētījuma rezultāti publicēti zinātniskajā izdevumā „Nature Communications".
Kanādā atrod neticami bagātīgu kembrija fosiliju atradni
- Detaļas
- Publicēts Otrdiena, 25 Februāris 2014 00:00
- Autors Agnese Reķe
Kanādiešu paleontologi Klinšu kalnos uzgājuši vietu, kas sevī slēpj pārsteidzoši daudz pagātnes liecību par kembrija periodā mītošajiem organismiem – tā vēsta zinātniskajā žurnālā „Nature Communications" š.g. 14. februārī publicēts raksts.
Noskaidrots, kādēļ orangutāni aizvien biežāk pārvietojas pa zemi
- Detaļas
- Publicēts Pirmdiena, 24 Februāris 2014 00:00
- Autors Agnese Reķe
Dabas pētnieki novērojuši, ka pēdējo gadu laikā orangutāni aizvien biežāk redzami, pārvietojoties pa zemi, nevis kā ierasts – lēkājot pa koku zariem.
Leičesteras universitātes (Lielbritānija) zinātnieki, sadarbojoties ar kolēģiem no citām valstīm, veikuši 7 gadus ilgu orangutānu uzvedības pētījumu Borneo salā, lai labāk izprastu pērtiķu dzīvesveidu un tā izmaiņas. Pētījuma nolūkos tika novērota Borneo orangutānu ikdiena, to darbības fiksējot ar vairāk nekā 1000 nomaskētām kamerām.
Jaunākie komentāri
Pārsteidzošā atmiņa - cilvēki spēj atpazīt pirms 10 gadiem redzētus at...
Pesticīds DDT var radīt nopietnas vielmaiņas problēmas sievietēm
Dr.biol. Jēkabs Raipulis. Cilvēka dzimums no bio-psiho-sociālā aspekta...