Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Bioloģija

Kāpēc kukaiņi dzer krokodilu asaras?

Dzīvnieku izdoma un pielāgošanās spējas apkārtējiem apstākļiem mēdz būt cilvēku prātam neaptveramas. Šoreiz par to pārliecināties izdevies Centrālamerikā, Kostarikā, kur pētnieki kļuva par lieciniekiem kādam neparastam skatam – brīdim, kad tauriņš un bite dzēra upē mītošā aligatoru dzimtas pārstāvja krokodilkaimana (Caiman crocodilus) asaras. Novērotais tauriņš bija Centrālamerikā izplatītais Dryas iulia (bieži saukts arī par ugunstauriņu vai Julia Heliconian tauriņu), savukārt bite – Ziemeļamerikas dienvidu tropisko klimata joslu apdzīvojošā vientuļniekbite Centris sp.

Lasīt tālāk ...

Kādēļ zebras ir svītrainas – gadsimtiem senā mīkla beidzot atrisināta

Jautājums, kādēļ zebras ir svītrainas, nodarbinājis cilvēku prātus jau gadsimtiem ilgi. Par neparasto parādību diskutējuši daudzi izcili zinātnieki un dabas pētnieki, to skaitā evolūcijas teorijas autori Čārlzs Darvins un Alfrēds Rasels Volless, taču pat viņiem neizdevās atrisināt dabas veidoto mīklu. Tagad tas beidzot ir izdevies amerikāņu zinātniekiem.

Lasīt tālāk ...

Pēc 164 gadiem atrasta milzu bruņurupuča fosilijas trūkstošā daļa

2014.gada martā paleontoloģijas pasauli pārsteidzis negaidīts atklājums – amerikāņu pētnieki publicēja zinātnisku rakstu, kurā pierāda, ka 2012.gadā izdevies uziet trūkstošo fragmentu milzu bruņurupuča kaulam, kura pirmā daļa tika atrasta pirms vairāk nekā 160 gadiem.

Lasīt tālāk ...

No klimata pārmaiņām ir arī ieguvēji - paredz garastīšu populācijas pieaugumu

Globālā sasilšana teju vienmēr tiek minēta kā liels drauds sugu pastāvēšanai. Tomēr šis apgalvojums ne visos gadījumos uzlūkojams par patiesu, – ir arī sugas, kam klimata pārmaiņas nāk pat par labu. Viena no šādām sugām ir garastītes – nelieli putni, kas sastopami arī Latvijas teritorijā.

Lasīt tālāk ...

Atklāts krīta periodā Aļaskā dzīvojis pigmejtiranozaurs

ptyr2

Dinozauri ir vieni no vispētītākajiem senās faunas pārstāvjiem, kas jelkad apdzīvojuši Zemi, tomēr, neskatoties uz ievērojamo pētījumu skaitu, paleontologiem izdodas veikt aizvien jaunus, ar dinozauru pasauli saistītus atklājumus.

Lasīt tālāk ...

Sibīrijas zinātnieki strauji tuvojas iespējai klonēt mamutus

mamuts

2013.gadā Sibīrijas zinātniekiem izdevās atrast īpaši labi saglabājušās mamuta atliekas – gandrīz pusi dzīvnieka ķermeņa, kas daudzus tūkstošus gadu bija gulējis iesalis ledājos. Atradums zinātnes pasaulē izraisīja lielu sensāciju. Atliekas bija saglabājušās tik labi, ka no tām bija iegūstami gan asiņu, gan muskuļaudu paraugi – aizvēsturisko dzīvnieku substances, par kuru atrašanu, ņemot vērā teorētiskās iespējas klonēt izmirušos spalvainos ziloņu radiniekus, jau sen sapņoja paleontologi.

Lasīt tālāk ...

Sugas pārdzīvojušas leduslaikmetus pateicoties vulkāniem

erebruss

Pētniekus jau ilgstoši nodarbinājis jautājums, kā vietās, kur leduslaikmetu periodos zemi klāja bieza ledus sega, sugām izdevies izdzīvot un pat turpināt savu attīstību. Beidzot uz šo jautājumu izdevies atrast atbildi.

Starptautiska zinātnieku komanda, kā vēstī izdevumā „Proceedings of the National Academy of Sciences" š.g. 19.februārī publicēta pētījuma rezultāti, ilgstoši vācot un apkopojot informāciju par vairākiem simtiem tūkstošu zināmo Antarktikas sugu, atklājusi, ka, laikā, kad Zemi klāja plaši ledāji, liela nozīme dzīvnieku spējā ne tikai izdzīvot, bet pat evolucionēt, bijusi vulkānu darbībai.

Lasīt tālāk ...

Atklāts, ka okeāna krēslas zonā mīt 95% no visām zivīm

mezo

Pasaules okeāns aizņem vairāk nekā 70% Zemes platības un satur aptuveni 97% kopējo pasaules ūdens krājumu. Pēc ASV zinātniskās aģentūras „National Oceanic and Atmospheric Administration" datiem, cilvēki pagaidām pamatīgi izpētījuši vien aptuveni 5% Pasaules okeāna kopplatības, tādēļ joprojām ir ļoti daudz neatbildētu jautājumu – īpaši par dzīvību okeāna dziļākajos slāņos, kuru izpēte ir sarežģīta augstā ūdens spiediena un tumsas dēļ.

Jaunā pētījumā, ko veikusi internacionāla marīno jeb jūras biologu komanda Rietumaustrālijas universitātes profesora Karlosa Dvartes (Carlos Duarte) vadībā, pierādīts, ka okeāna mezopelaģiskajā slānī, ko mēdz dēvēt par krēslas zonu mīt aptuveni 95% pasaules zivju biomasas. Iepriekš tika uzskatīts, ka krēslas zonā mīt 10 līdz pat 30 reižu mazāk zivju. Pētījuma rezultāti publicēti zinātniskajā izdevumā „Nature Communications".

Lasīt tālāk ...

Kanādā atrod neticami bagātīgu kembrija fosiliju atradni

burgess1

Kanādiešu paleontologi Klinšu kalnos uzgājuši vietu, kas sevī slēpj pārsteidzoši daudz pagātnes liecību par kembrija periodā mītošajiem organismiem – tā vēsta zinātniskajā žurnālā „Nature Communications" š.g. 14. februārī publicēts raksts.

Lasīt tālāk ...

Noskaidrots, kādēļ orangutāni aizvien biežāk pārvietojas pa zemi

orangutan1

Dabas pētnieki novērojuši, ka pēdējo gadu laikā orangutāni aizvien biežāk redzami, pārvietojoties pa zemi, nevis kā ierasts – lēkājot pa koku zariem.

Leičesteras universitātes (Lielbritānija) zinātnieki, sadarbojoties ar kolēģiem no citām valstīm, veikuši 7 gadus ilgu orangutānu uzvedības pētījumu Borneo salā, lai labāk izprastu pērtiķu dzīvesveidu un tā izmaiņas. Pētījuma nolūkos tika novērota Borneo orangutānu ikdiena, to darbības fiksējot ar vairāk nekā 1000 nomaskētām kamerām.

Lasīt tālāk ...