Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Bioloģija

Dažādu sugu līdzās pastāvēšanu nodrošina katra atsevišķā taksona iekšējais mainīgums

Līdzās pastāvēšana starp dažādām koku sugām, kuras mežā konkurē par vieniem un tiem pašiem resursiem (gaismu, mitrumu, minerālvielām), ir pretrunā ekoloģiskai teorijai, saskaņā ar kuru sugu skaits nevar būt lielāks par to limitējošo faktoru skaitu. Cenšoties atrisināt šo pretrunu, Džeims Klārks (James S. Clark) no Djūka universitātes Bioloģijas fakultātes (Darema, Dienvidkarolīna, ASV) atklāja ļoti lielu mainīgumu vienas sugas koku reakcijās uz vides izmaiņām (piemēram, uz gadu gaitā mainīgo mitruma līmeni).

Lasīt tālāk ...

Atklāts jauns imūnsistēmas atbildes mehānisms vīrusu infekcijām

Drudzis, sāpes acīs, muskuļos un citās ķermeņa daļās ir labi zināmi vīrusu infekciju, tai skaitā gripas pavadoņi. Bija zināms, ka šos simptomus tieši (sintezējot toksīnus) vai pastarpināti (izsaucot interferona beta sekrēciju) izraisa vīrusu daļiņas (RNS dubultspirāles), kas ar asins plūsmu pārvietojas pa visu organismu, taču zinātniekiem nebija skaidrs, kādā tieši veidā tās iekļūst šūnās. Tagad noskaidrojies, ka šim nolūkam vīrusu dsRNS izmanto A klases savācējreceptorus (class A scavenger receptors).

Lasīt tālāk ...

Atklāts iepriekš nezināms apoptozes "slēdzis"

Pētnieku grupa no Kolorādo universitātes Boulderā (ASV) paziņojusi, ka tai izdevies atklāt iepriekš nezināmu programmētas šūnu nāves - apoptozes - "slēdzi". Raksts par atklājumu publicēts žurnāla "Science" 12. marta numurā.

Lasīt tālāk ...

Dzīvības koks pārtop par gredzenu

Pazīstamais mikrobu evolūcijas speciālists Džeimss Leiks no Kalifornijas universitātes žurnālā Nature publicējis rakstu, kurā izvirza spēcīgi argumentētu hipotēzi, ka visveiksmīgākā un daudzveidīgākā prokariotu grupa, kurai ir liela loma dzīvības attīstībā uz Zemes, - gramnegatīvās baktērijas - iespējams, radās, saplūstot vienotā organismā divām primitīvākām baktērijām: aktinobaktērijai un klostrīdijai. Ja šī hipotēze ir patiesa, prokariotu agrīnās evolūcijas shēma pārstāj līdzināties kokam un iegūst gredzena veidolu.

Lasīt tālāk ...

Skudras no nelaimes glābj tikai sava pūžņa biedrus

Franču un amerikāņu etologi eksperimentāli parādījuši, ka tuksneša skrējējskudras Cataglyphis cursor mērķtiecīgi glābj savus lamatās iekļuvušos sugas brāļus, turklāt demonstrējot diezgan lielu atjautību. Skudras ne tikai atrok savu smiltīm apbērto biedru un cenšas izvilkt to aiz kājām, bet arī atrod smiltīs neilona pavedienu, ar kuru tas piesiets, un to pārkož. Tik sarežģītas "glābšanas operācijas" starp bezmugurkaulniekiem ir reģistrētas pirmoreiz.

Lasīt tālāk ...

Veikts globāls zivju rezervju un to atjaunošanas iespēju novērtējums

Starptautiska zinātnieku grupa, kas strādā pasaules zivju rezervju prognozēšanas un novērtēšanas jomā, sniedza 10 pasaulē svarīgāko un labi izpētīto akvatoriju resursu analīzi. Līdzīgi pētījumi ir kļuvuši iespējami, tikai pateicoties globālo ražošanas resursu datu apvienošanai. 

Lasīt tālāk ...

Spāņu arheologi publisko senāko atrasto Rietumeiropas karti

Daudzi lasītāji noteikti atcerēsies bērnībā lasīto R. Kiplinga stāstu par to, kā Mazā neuzvedīgā meitene, kas tā vien prasās pēc pēriena uzrakstīja pasaulē pirmo vēstuli. Tā sastāvēja no piktogrāfiska vēstījuma, kura saturu ilustrēja vizuāls notikumu vietas situācijas attēlojums jeb karte. Izrādās, Kiplings vēl pirms atbilstošu senlietu atradumiem bija pareizi uzminējis paleolīta mednieku-vācēju sabiedrības nepieciešamību noteiktos apstākļos fiksēt kādas kopienai svarīgas vietas ģeogrāfiski telpisko situāciju. Tam pierādījums ir tikko žurnālā Journal of Human Evolution publicētais raksts par Spānijā atrasto 14 000 gadu seno, uz akmens plāksnītes iegrebto karti.

Lasīt tālāk ...

Attīstības destabilizācija – ceļš uz evolucionāriem jauninājumiem

Izmantojot baktēriju sporu veidošanās piemēru, izdevās parādīt, ka jaunas, noderīgas pazīmes izveidošanās evolūcijas gaitā var sākties ar mutāciju, kas ienes haosa elementu individuālās attīstības programmā. Attīstības destabilizācija izraisa vesela alternatīvo fenotipu ("kroplību") kopuma rašanos, turklāt izvēle, kuram no vairākiem iespējamajiem attīstības ceļiem sekot, sākumā ir nejauša. Ja kāds no šiem ceļiem izrādīsies veiksmīgs, dabīgā atlase turpinās mutāciju nostiprināšanu, kas paaugstina tieši šī jaunā attīstības ceļa realizācijas varbūtību. Rezultātā jaunā pazīme, kas sākumā radusies kā reta anomālija, ar laiku stabilizēsies un kļūs par normu.

Lasīt tālāk ...

Zinātnieks: neandertālieši izmira homo sapiens atnestā epidēmijā

Virknei līdzšinējo versiju par Eiropas neandertāliešu izzušanas cēloņiem pievienojusies vēl viena - saskaņā ar jauno teoriju moderno cilvēku brālēnu bojāeju pirms aptuveni 30 000 gadiem izraisījusi kāda homo sapiens atnesta infekcijas slimība.

Lasīt tālāk ...

Alpīns augs dzen sakņotni sniegā

Sniegsakņu cīrulīši (Corydalis conorhiza) ir neliels augs, kas parasti aug Ziemeļkaukāza augstkalnu pļavās un spēj iegūt tam nepieciešamo slāpekli no kūstoša sniega. Šim nolūkam tam attīstās speciālas "sniega saknes", kas aug uz augšu. Šīs agrāk nezināmās parādības izpētes rezultāti ir apkopoti kopīgā krievu un holandiešu zinātnieku rakstā, kas nesen parādījās žurnāla Ecology Letters tīmekļa vietnē.

Lasīt tālāk ...