Bioloģija
Kā sarunājas giboni?
- Detaļas
- Publicēts Piektdiena, 11 Februāris 2011 00:00
- Autors Aili Marnica
Giboni ir ļoti interesanta pērtiķu grupa, kuras sistemātiskais (taksonomiskais) stāvoklis vairākas reizes mainījās. Ilgu laiku tie tika uzskatīti par cilvēkpērtiķiem. Mūsdienās tos iedala hominoīdu virsdzimtā, kuras sastāvā ir augstākie šaurdeguna pērtiķi un cilvēks, atsevišķi izdalot gibonu dzimtā (skat. „Primātu kārtas sugu nosaukumi latviešu valodā"). Angļu literatūrā tos bieži sauc par maziem lielajiem pērtiķiem.
Dienvidu ceļš no Āfrikas: modernā tipa cilvēku migrācijas caur Arābiju
- Detaļas
- Publicēts Pirmdiena, 07 Februāris 2011 00:00
- Autors Aili Marnica
Ģenētikas dati liecina ka modernā tipa cilvēks izcēlies Āfrikā. Bet kad cilvēki devās tālāk, kolonizējot Āziju, Eiropu un citas pasaules daļas?
Deņisovieši - paleolīta cilvēku trešais zars
- Detaļas
- Publicēts Ceturtdiena, 03 Februāris 2011 00:00
- Autors Aili Marnica
Pirms dažiem gadiem zinātnieku vairākums uzskatīja, ka neandertālieši nav cilvēka senči, bet eksistēja ar tiem vienā laikā. Vairākums paleoantropologu bija pārliecināti, ka šīs divas sugas savstarpēji nejaucās. Tomēr 2010.g. ģenētiķu pētījumi atklāja, ka, neandertālieši, visticamāk tomēr krustojās ar Homo sapiens un mūsdienu cilvēkos saglabājušies vismaz 4% neandertāliešu gēnu.
Senie homo sapiens nedzīvoja ilgi
- Detaļas
- Publicēts Svētdiena, 30 Janvāris 2011 00:00
- Autors Aili Marnica
Vairāki antropologi pieļauj, ka vēlā paleolīta sākumā, apmēram pirms 50-30 tūkst. gadu, bet, iespējams, vēl agrāk, homo sapiens populācijas piedzīvoja demogrāfisku pieaugumu. Nav izslēgts, ka tieši demogrāfiskie faktori ietekmēja neandertāliešu un citu arhaisku cilvēku izspiešanu un Homo sapiens izplatīšanos. Demogrāfiskā pieauguma iemesli nav zināmi, bet domājams, ka viens no iemesliem varēja būt dzīves ilguma pieaugums un mirstības samazināšanās. Neandertāliešu zobos un kaulos ir atklāts daudz vairāk slimību, traumu un stresu pazīmju, nekā agrīno homo sapiens kaulos un zobos.
Jauna fosīlija sapurina dinozauru ciltskoku
- Detaļas
- Publicēts Svētdiena, 30 Janvāris 2011 00:00
- Autors Aliens.lv
Žurnāls "Science" ziņo, ka starptautiska paleontologu grupa Argentīnā atradusi agrīna, pirms aptuveni 230 miljoniem gadu dzīvojuša neliela izmēra dinozaura skeletu. Jaunatklātais dinozaurs, kas nosaukts par Eodromaeus murphi bijis tikai nepilnu metru augsts un, iespējams, ir attāls Tyrannosaurus rex priekštecis.
Speciālisti apšauba paziņojumu par cilvēka evolūcijas "trūkstošā posma" atrašanu
- Detaļas
- Publicēts Svētdiena, 30 Janvāris 2011 00:00
- Autors Atklajumi.lv
Paleontologi sākuši šaubīties, vai pirms 2 dienām publikai parādītās par Darwinius masillae nosauktā pērtiķa fosīlijas patiešām ir cilvēka evolūcijas iztrūkstošais posms, raksta portāls Science NOW. Pērtiķa, kurš saņēma vārdu Ida, atliekas tika atklātas Vācijā vēl 1983. gadā. Tās tika sadalītas divās daļās un pārdotas muzejam un privātai kolekcijai. Daļas atkal tika apvienotas 2007.gadā. Atliekas, kuru vecumu ir 47 miljoni gadu, brīnišķīgi saglabājušās: uz tām labi redzamas miesas un vilnas pēdas un pat Idas kuņģa saturs.
Evolūcijas grimases jeb kā izskatīsies mūsu pēcteči?
- Detaļas
- Publicēts Pirmdiena, 24 Janvāris 2011 00:00
- Autors Aili Marnica
Krievijas žurnāls „Химия и жизнь" un D. Zimina fonds „Dinastija" organizēja „Zinātnieku kafejnīcu", kurā antropologi stāstīja par cilvēka evolūciju. Pēdējie ar cilvēku saistīti atklājumi liecina par to, ka civilizācijas vecums ir ap 400 tūkstošiem gadu.
Vai cilvēka evolūcija turpināsies?
- Detaļas
- Publicēts Piektdiena, 21 Janvāris 2011 00:00
- Autors Aili Marnica
Žurnāla Scientific American 2010. gada oktobra numurā publicēts Čikāgas universitātes biologa Džonatana Pričarda raksts par cilvēka evolūciju un tās ātrumu.
Čārlzs Darvins un mūsdienu zinātne
- Detaļas
- Publicēts Otrdiena, 18 Janvāris 2011 00:00
- Autors Aili Marnica
Č.Dārvina jubileju pasaule svinēja pirms diviem gadiem. Tomēr problēmas, saistītas ar viņa teoriju un mūsdienu zinātni, ir aktuālas joprojām. Ļoti bieži var dzirdēt, ka „ir taču pierādīts, ka Dārvina teorija ir apgāzta."
Neandertālieši dzīvoja nelielās grupās un bija kanibāli
- Detaļas
- Publicēts Ceturtdiena, 13 Janvāris 2011 00:00
- Autors Aili Marnica
Sidronas alā Spānijā atrastas 12, domājams, vienai grupai piederīgu neandertāliešu atliekas. Kaulu un alas izpēte devusi pārliecinošus pierādījumus, ka citi neandertālieši pirms aptuveni 49 000 gadu viņus nogalināja un apēda. Savukārt ģenētiskās analīzes parādīja, ka vīrieši visu laiku dzīvoja ģimenē, bet sievas ņēma no citām grupām.
Jaunākie komentāri
Pārsteidzošā atmiņa - cilvēki spēj atpazīt pirms 10 gadiem redzētus at...
Pesticīds DDT var radīt nopietnas vielmaiņas problēmas sievietēm
Dr.biol. Jēkabs Raipulis. Cilvēka dzimums no bio-psiho-sociālā aspekta...