Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Bioloģija

Pētījums: Homo erectus Javas salā tomēr nedzīvoja vienlaikus ar mūsdienu tipa cilvēkiem

Atsevišķi Javas salas Homo erectus soloensis fosīliju datējumi ļāva izvirzīt pieņēmumu, ka, atšķirībā no pārējās pasaules, šie senie hominīdi šeit dzīvojuši vēl laikā, kad pirms apm. 60 - 40 tūkst. gadu Indonēzijā ieradās mūsdienu tipa cilvēks. Līdz ar to tika pieļauta kultūras un gēnu apmaiņa starp populācijām. Jauns, PLoS ONE publicēts pētījums šādu iespēju noliedz, uzrādot Javas H. erectus daudz lielāku vecumu.

Lasīt tālāk ...

Briologu semināra laikā Latvijā atklāj četras jaunas sūnu sugas

No 31. jūlija līdz 7. augustam Slīteres nacionālajā parkā pirmo reizi notika starptautisks brioloģijas* seminārs, kas tika veltīts sūnu sistemātikas un ekoloģijas jautājumiem. Semināru organizēja Latvijas Universitātes (LU) Bioloģijas fakultātes Botānikas un ekoloģijas katedras pētnieki jaunās brioloģes Annas Mežakas vadībā sadarbībā ar Britu Brioloģijas biedrību (British Bryological Society).

Lasīt tālāk ...

Katrs 10 pasaules iedzīvotājs - neandertāliešu pēctecis

Nesen rakstījām par neandertāliešu un mūsdienu tipa cilvēku sajaukšanās iespējām. Šim jautājumam pieskārāmies arī rakstā par Deņisovas alas cilvēkiem. Toreiz zinātnieki secināja, ka cilvēku populācijās ārpus Āfrikas ir konstatējami līdz 4% neandertāliešu gēnu. Jauns, izdevumā Molecular Biology and Evolution publicēts pētījums šo domu apstiprina, taču piejaukuma apjomu palielina līdz 9%.

Lasīt tālāk ...

Stroncija izotopi atklāj agrīno hominīnu uzvedības modeļus

Zinātnieku grupa Leipcigas (Vācija) Maksa Planka Antropoloģijas institūta pētnieces Sendijas Koplendas (Sandi R. Copeland) vadībā mēģināja rekonstruēt agrīno hominīnu uzvedības formas, dzīves apstākļus un ainavas, kādās šīs būtnes dzīvojušas. Rekonstrukciju veica, izmantojot dažādus datus – gan par ķermeņa uzbūvi, gan par akmens priekšmetu izmantošanu. Rezultātā tika izveidoti uzvedības un filoģenētiskie modeļi. Protams, ļoti precīzi to nevarēja panākt, bet tomēr zināms priekšstats varēja izveidoties gan par ekoloģiju un bioloģiju, gan par evolūciju, gan par sociālo struktūru agrīno hominīnu grupās.

Lasīt tālāk ...

Iegūts jauns, precizēts Gruzijas arhantropu Homo georgicus datējums

Žurnāla PNAS š.g. 6. jūnija numurā starptautiskā zinātnieku grupa publicēja rakstu par Dmanisi atrasto mūsdienu cilvēka iespējamā priekšteča Homo georgicus jaunajiem datējumiem. Tagad ticams datējums ir 1,77 milj. gadu, kas noteikti, izmantojot argona-argona metodi (pēc 40Ar/39Ar izotopiem), paleontoloģijas datus un paleomagnētisko metodi.

Lasīt tālāk ...

Atklāta jauna, sēnēm radniecīga organismu forma

Agrāk sēnes tika uzskatītas kā 1 no 3 daudzšūnu eikariotu (1) valstīm kopā ar dzīvniekiem un augiem. Laikā gaitā eikariotu sistemātika kļuva daudz sarežģītāka ar iespēju salīdzināt ne tikai morfoloģiskās un bioķīmiskās pazīmes, bet arī DNS nukleotīdu secību, pēc kā var restaurēt evolūcijas gaitu un radnieciskās saites starp dzīvo organismu grupām. Izrādījās, ka sēnes kopā ar tādiem dzīvniekiem kā apkakles viciņnesējiem un vairākiem citiem sīkiem vienšūnas organismiem veido īpašu eikariotu zaru - opistokontus (Opisthoconta), t.i. tādus, kuru viciņas atrodas kustības virzienam pretējā ķermeņa galā.

Lasīt tālāk ...

Arhantropa žoklis no alas Mala Balanica Serbijā

Arhantropi ir senāko cilvēku grupa, kurā ietilpst vairākas sugas. Senākie pārstāvji — Āfrikā, nedaudz jaunākie — Āzijā, tai skaitā — Homo erectus variācijas. Parādījušies pirms 2,5 milj. gadu un dažādos reģionos pastāvējuši, līdz izplatījās mūsdienu tipa cilvēki.

Lasīt tālāk ...

Neandertāliešu apdzīvotais areāls, iespējams, paplašinās līdz Ziemeļurāliem

Žurnālā Science publicēts raksts par kopēju Krievijas, Francijas un Norvēģijas zinātnieku pētījumu apmetnē Bizovaja (Бызовая) Ziemeļurālos. Krievu zinātnieki no Krievijas Humanitārā zinātniskā fonda veikuši izrakumus, Norvēģijas zinātnieki pētījuši pieminekļa ģeoloģiju, lai precizētu datējumu, bet Francijas grupa – faunu, kā arī veica trasoloģijas un akmens priekšmetu izgatavošanā izmantoto tehnoloģiju pētījumus.

Lasīt tālāk ...

Ko var atklāt paleopatoloģiskās rekonstrukcijas?

Cilvēka, tāpat kā citu dzīvnieku skelets zinātniekiem var pavēstīt daudz interesantu lietu, tai skaitā par reaģēšanu uz nelabvēlīgiem vides apstākļiem, slimībām un pārtikas sastāvu. Kaulos var redzēt arī dažādu ievainojumu un traumu pēdas, kas arī palīdz rekonstruēt šī cilvēka dzīves veidu vai nāves iemeslu. Tātad, skeletā var saskatīt dažādas patoloģijas – iedzimtas vai dzīves laikā iegūtas attīstības anomālijas.

Lasīt tālāk ...

Ožas nozīme pirmo zīdītāju smadzeņu attīstībā

Kopš skolas laikiem mēs atceramies, ka cilvēkam absolūtā izteiksmē ir lielākas smadzenes, neskaitot vaļus un ziloņus, un lielākas smadzenes no visiem dzīvniekiem proporcionāli ķermeņa svaram. Ir daudz pētījumu par cilvēka smadzeņu lielumu, par primātu smadzeņu attīstību dziļā senatnē u.t.t. Bet kādas smadzenes ir neprimātiem? Latvijas Dabas muzejā antropoloģijas ekspozīcijā var salīdzināt laša smadzenes ar dažādu zīdītāju (cūkas, govs, zirga, cilvēka) smadzenēm. Kā un kāpēc smadzenes attīstījās tieši tā? Kas veicināja smadzeņu attīstību pašā sākumā, pirms vairākiem miljoniem gadu, kad zīdītāju vēl nebija?

Lasīt tālāk ...