Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Čārlzs Darvins un mūsdienu zinātne

Č.Dārvina jubileju pasaule svinēja pirms diviem gadiem. Tomēr problēmas, saistītas ar viņa teoriju un mūsdienu zinātni, ir aktuālas joprojām. Ļoti bieži var dzirdēt, ka „ir taču pierādīts, ka Dārvina teorija ir apgāzta."

Zinātniskās diskusijas un pēdējo gadu pētījumi pierādīja, ka Č.Dārvina dabiskās atlases teorija ir savienojama ar tādiem sugu veidošanās mehānismiem, kā hibridizācija, regulatoru gēnu mutācijas, gēnu dreifs, perifēro populāciju ātras izmaiņas u.c. Molekulāro struktūru evolūcija notiek visos dzīvo organismu līmeņos vienlaicīgi ar ar jauninājumu aprobāciju biocenožu mijiedarbības ietvaros.

Arī antropoģenēzes problēmu izstrādē, sakarā ar jaunatklāto atradumu daudzumu un genomikas sasniegumiem, iestājās jauns etaps, kas palīdz rekonstruēt homo migrāciju ceļus no Āfrikas pirmdzimtenes.

Pēdējo gadu zinātnes sasniegumi veicināja Sintētiskās evolūcijas teorijas attīstību, noņemot iebildumus pret Č.Dārvina teoriju un apvienojot dažādu nozaru evolūcijas pierādījumus.

2009. g. 21.-23. septembrī Sankt-Pēterburgā notika starptautiskā zinātniskā konference „Čārlzs Darvins un mūsdienu bioloģija", ko organizēja Krievijas Zinātņu akadēmija un S. Vavilova Dabas zinātņu un tehnikas institūta Sankt-Pēterburgas filiāle. Beidzot Konferences materiāli ir publicēti un kopš š. g. janvāra pieejami krievu un angļu valodā internetā www.evolbiol.ru/large_files/darwin_sbornik_2010.pdf.

Konferencē tika apspriestas dažādas ar vispārējo un cilvēka evolūciju saistītas problēmas. Piemēram, N. Jankovska un S. Borinskas referāts „Cilvēka genofondu evolūcija: specifiskie procesi populācijas un lokusa mērogā".

Daudz bija runāts par sugu veidošanās problēmām, gan Č.Dārvina skatījumā, gan atbilstoši mūsdienu ģenētikas un genomikas pētījumiem. Zinātnieki uzsvēra domu, ka dzīvības un biosfēras rašanās ir vienots process. Ir daudz jauna informācija par daudzšūnu dzīvnieku augstāko taksonu veidošanās īpatnībām pēc paleontoloģijas datiem.

Viena no svarīgākajām evolūcijas problēmām saistīta ar smadzenēm. Vairākās pasaules valstīs ir smadzeņu pētniecības institūti, bet lielas skaidrības, kā attīstījās smadzenes un kāpēc cilvēkam ir vajadzīgs tik spēcīgs orgāns, nav joprojām. Konferencē smadzeņu problēmai bija veltīti vairāki referāti, piemēram, S.Saveļjeva referāts „Sauszemes dzīvnieku smadzeņu rašanās".

Mūsdienu sabiedrībā nav daudz informācijas par to, kāds stāvoklis ir evolūcijas problēmu pētīšanā. Skolotājiem nav laika apgūt jaunu informāciju, skolēniem šīs problēmas liekas sarežģītas un garlaicīgas. Tāpēc daži referāti bija veltīti Č.Dārvina teorijas nozīmei mūsdienu bioloģijas izglītībā (Jusufovs A., Magomedova M. Č. Darvina evolūcijas mācības nozīme mūsdienu bioloģijas izglītībā; Sandstrom G. Evolūcijas problēma: dabas vai humanitārā zinātne?). Tika atzīmētas dažādas pasniegšanas pieejas Eiropā un ASV un musulmaņu valstīs.

Latvijas skolu programmā evolūcijas jautājumi tiek atspoguļoti ļoti īsi, bieži skolēnu priekšstats par evolūciju ir visai miglains, nav saprotams vai tā notiek arī mūsdienās un ja notiek, kas ietekmē evolūcijas gaitu.

Lai veicināt sabiedrības interesi par šim problēmām, Latvijas Dabas muzejā ir organizēts lekciju cikls „Par cilvēkiem un ne tikai...". Šosvētdien, 23. janvāri plkst. 13.00 tā ietvaros notiks lekcija „Ko mēs zinām par evolūciju?".

Etiķetes:{tortags,585,1}{/groups}