Bioloģija

Baktēriju kolonijas aug fraktālā rakstā

Detaļas: Publicēts Ceturtdiena, 20 Jūnijs 2013 00:00; Autors Atklajumi.lv

Kā zināms, fraktāļi jeb pašlīdzīgās struktūras ir atrodamas teju itvisur - koku lapās, mākoņos, upju līnijās... Tagad zinātnieki konstatējuši, ka arī baktēriju kolonijas, fizikālo spēku un lokālo nelīdzsvarotību ietekmē, augot veido fraktālu - asimetrisku un sazarotu - rakstu. Jauns, žurnālā "ACS Synthetic Biology" publicēts Kembridžas zinātnieku pētījums papildina biologu zināšanas par baktēriju biofilmu un daudzšūnu struktūru veidošanos.

Lasīt tālāk ...

Dzīvības izcelšanās uz Zemes: ieskats jaunākajos pētījumos

Detaļas: Publicēts Piektdiena, 24 Maijs 2013 00:00; Autors Aliens.lv

Viena no lielākajām mīklām, ko zinātne cenšas atminēt, ir dzīvības izcelšanās uz Zemes. Kā ģeoloģija pārtapa par bioloģiju? No kurienes radās pirmās organiskās vielas? Kā vienkāršās vielas apvienojās sarežģītās, izveidojot tik grandiozas makromolekulas kā piemēram katras dzīvās būtnes ģenētisko informāciju nesošo DNS? Skaidras, viennozīmīgas atbildes uz šiem jautājumiem pagaidām vēl nav, taču regulāri tiek publicēti zinātniskie pētījumi, kas ik reizi paplašina mūsu izpratni par bioģenēzi, skaidrojot, kādi dzīvības aizsākumiem svarīgi procesi un reakcijas varēja notikt gan kosmosā, gan uz Zemes. Šajā rakstā aplūkosim trīs šopavasar klajā nākušas publikācijas. Pirmās autori sniedz jaunus eksperimentālus pierādījumus šobrīd jau visai pārliecinošajai hipotēzei, ka aminoskābes uz Zemes varēja atnest kosmiskie klejotāji - komētas un meteorīti, otrajā stāsta par citu eksperimentālu atklājumu, kas demonstrē, kā no kosmisko ķermeņu atnestā materiāla varēja rasties salīdzinoši vienkāršs fosfora savienojums, kas agrīnās "ķīmiskās dzīvības" vienībām, iespējams, kalpoja par enerģijas "bateriju", bet trešajā pierāda, ka svarīgo lomu RNS - DNS "vecākās māsas" - katalītiskās aktivitātes uzturēšanā, ko šobrīd nodrošina magnijs, sākotnēji, laikā, kad Zemes atmosfērā vēl nebija skābeklis, varēja veikt dzelzs.

Lasīt tālāk ...

Izpētītas senākās dzirdes kauliņu fosīlijas: rezultāti sniedz jaunas atziņas par cilvēka evolūciju

Detaļas: Publicēts Pirmdiena, 20 Maijs 2013 00:00; Autors Atklajumi.lv

Žurnāla PNAS 13. maija numurā publicēts raksts par divu Dienvidāfrikas hominīnu - Paranthropus robustus un Australopithecus africanus dzirdes kauliņu fosīliju izpēti. Dzirdes kauliņi, kas ir cilvēka skeleta mazākie kauli, fosīlajos atradumos sastopami ārkārtīgi reti. Binghemptonas universitātes (ASV) antropologu vadībā veiktais starptautiskas zinātnieku komandas pētījums ir būtiski papildinājis mūsu zināšanas par agrīno cilvēku evolūciju.

Lasīt tālāk ...

Pirmie sauszemes dzīvnieki vēl miljoniem gadu saglabāja zivīm līdzīgus žokļus

Detaļas: Publicēts Pirmdiena, 13 Maijs 2013 00:00; Autors Atklajumi.lv

Zinātnieki, kas pētī agrīno sauszemes mugurkaulnieku evolūciju jau sen bija pārliecināti, ka dzīvniekiem pēc iznākšanas no ūdens vispirms attīstījās kājas - jaunajā dzīves vidē nepieciešams pārvietošanās līdzeklis - un tikai tad sāka mainīties organisma uztura uzņemšanas un pārstrādes sistēmas, lai piemērotos uz zemes iegūstamajai pārtikai. Tomēr, šīs secības pārliecinošiem pierādījumiem trūka materiāla - statistiski apstrādātas fosīlijas. Tagad šis trūkums ir novērsts - žurnālā "Integrative and Comparative Biology" publicēts amerikāņu un britu zinātnieku pētījums, kas, balstoties uz fosīlo žokļu mērījumiem, pierāda, ka evolucionārās attīstības gaita bijusi tieši tāda, kāda izsecināta iepriekš.

Lasīt tālāk ...

Dienvidgrieķijā atrasti neandertāliešu kauli

Detaļas: Publicēts Pirmdiena, 15 Aprīlis 2013 00:00; Autors Atklajumi.lv

Grieķu paleoantropologi, sadarbībā ar vairāku citu valstu zinātniekiem, izdevuma "Journal of Human Evolution" š.g. marta numurā publicējuši rakstu "New Neanderthal remains from Mani peninsula, Southern Greece: The Kalamakia Middle Paleolithic cave site", kurā ziņo par pirmo plašāko neandertāliešu fosīliju atradumu valstī. Kauli atrasti Kalamakijā, Mani pussalā, Dienvidgrieķijā, karsta alā, kas izveidojusies iežos jūras krasta atsegumā.

Lasīt tālāk ...

Spānijā atrastas simtiem fosīlās dinozauru olas

Detaļas: Publicēts Pirmdiena, 25 Marts 2013 00:00; Autors Atklajumi.lv

Katalonijā, ziemeļaustrumu Spānijā, pētnieki atraduši simtiem dinozauru olu fosīliju. Šobrīd tas ir lielākais šāda veida atradums reģionā. Iepriekš tur bija zināmas tikai vienas dinozauru sugas olas, tagad klāt nākušas trīs citas. Ziņojums par atklājumu publicēts žurnāla "Crataceous Research" marta numurā.

Lasīt tālāk ...

Denisa alas 11. slāņa aproce liek mainīt priekšstatus par agrā paleolīta tehnoloģijām

Detaļas: Publicēts Sestdiena, 23 Marts 2013 00:00; Autors Aili Marnica

Atradumi Denisa alā Altajā, ievedot modernā Homo sapiens senču lokā jaunu pasugu - Homo altaiensis -, kardināli izmainīja mūsu priekšstatus par cilvēka evolūciju. Turklāt izmaiņas bija jāievieš arī tehnoloģiju vēsturē - ar vēlā paleolīta sākumu (50 - 30 tūks. g. pirms mūsdienām) datētajā 11. slānī, līdz ar denisoviešu kauliem, uzgāja unikālu akmens rokassprādzi, kuras izgatavošanā pielietotās metodes, kā uzskatīja līdz šim, ieviesās tikai neolītā, aptuveni 20 000 gadu vēlāk.

Lasīt tālāk ...

Izveidota cilvēka un visu zīdītāju kopējā senča rekonstrukcija

Detaļas: Publicēts Otrdiena, 05 Marts 2013 00:00; Autors Aliens.lv

Visu, vairāk nekā 5100 mūsdienu zīdītāju sugu, izņemot somaiņus un oldējējus, kopējais sencis bijis sīks kukaiņēdājs dzīvnieciņš, kas dzīvojis laikā īsi pēc dinozauru izmiršanas pirms 65 miljoniem gadu. Pie šādiem secinājumiem, apstrādājot iepriekš nebijušu datu klāstu, nonākusi starptautiska zinātnieku grupa, kuras pētījumu rezultāti publicēti žurnāla "Science" š.g. 8. februāra numurā.

Lasīt tālāk ...

Arheju atklājējs un RNS pasaules hipotēzes autors Karls Vēse, 1928-2012

Detaļas: Publicēts Svētdiena, 24 Februāris 2013 00:00; Autors Aliens.lv

Amerikānis Karls Vēse (Carl Woese) nebija plaši pazīstams ārpus mikrobioloģijas un evolucionārās bioloģijas aprindām. Tomēr viņa devums organismu sistemātikā kā arī vispārējo priekšstatu par dzīvības evolūciju attīstībā ļauj pagājušā gada 30. decembrī 84 gadu vecumā mirušo Vēsi ierindot 20. gs. izcilāko zinātnieku pulkā.

Lasīt tālāk ...

Gingivītu izraisošās baktērijas manipulē ar cilvēka imūnsistēmu

Detaļas: Publicēts Piektdiena, 11 Janvāris 2013 00:00; Autors Atklajumi.lv

Gingivīts ir smaganu iekaisums, kas bieži skar par 40-50 gadiem vecākus cilvēkus un neārstēts izraisa smagākas saslimšanas - periodontītu, sistēmiskus iekaisumus, u.c. Jauns, izdevumā Journal of Leukocyte Biology publicēts pētījums atklāj, ka šo smaganu saslimšanu izraisošās baktērijas - Porphyromonas gingivalis - izdala vielas, kas novērš atbilstošu cilvēka imūnsistēmas reakciju, kura parasti ātri tiktu galā ar šāda veida infekciju.

Lasīt tālāk ...