Atklājumi.lv

Katalonijā atrastas simtiem fosīlās dinozauru olas

Katalonijā pētnieki atraduši simtiem dinozauru olu fosīliju. Šobrīd tas ir lielākais šāda veida atradums reģionā. Iepriekš tur bija zināmas tikai vienas dinozauru sugas olas, tagad klāt nākušas trīs citas. Ziņojums par atklājumu publicēts žurnāla "Crataceous Research" marta numurā.

Skatīt Fosīliju atradumu vietas Eiropā lielākā kartē

"Mēs atradām tik daudz olu čaumalas, olas un ligzdas kā nekad iepriekš," - stāsta pētījuma vadītājs, Mikela Krūzfonta Katalonijas Paleontoloģijas institūta vadītājs Alberts Garsija Selless. Olas, kas atrodas Trempas ģeoloģiskās formācijas slāņos, pieder vismaz četrām sugām: Cairanoolithus roussetensis, Megaloolithus aureliensis, Megaloolithus siruguei un Megaloolithus baghensis. Tie visi ir zauropodi - vieni no lielākajiem dinozauriem, kuriem raksturīgs garš kakls, proporcionāli ķermenim maza galva un četras milzīgas, stabveidīgas kājas. Viens no zināmākajiem, populārajā literatūrā senāk bieži pieminētajiem zauropodiem ir brontozaurs, ko tagad sauc arī par apatozauru.

Olas un ligzdas atrada aptuveni 8 km uz rietumiem no Koldenargas (Coll de Nargo) pilsētiņas. Šajā vietā, teikts institūta preses relīzē, atsedzas dažādas ģeoloģiskās formācijas, tai skaitā Areniscas de Arén un Trempas formācijas, kas devušas daudz dinozauru fosīliju viscaur Pirenejos.

Būtiska paleontologu problēma, ar kuru tiem jāsastopas, atrodot kādas fosīlijas ir atbilstošo iegulu vecuma noteikšana. Parasti to palīdz izdarīt tā sauktās "ceļvežfosīlijas", kuru netrūkst jūras nosēdumos. Slāņos, kas veidojušies uz sauszemes, kā tas ir Koldenargā, tādu ir krietni mazāk. Zinātnieki tomēr varēja noteikt, ka dinozauri šo vietu izmantojuši olu dēšanai, laika posmā no 71 līdz 67 miljoniem gadu pirms mūsdienām. Faktiski šajā apvidū tie ir dzīvojuši līdz pat lielajam izmiršanas notikumam pirms aptuveni 66 miljoniem gadu. Vadoties pēc Cairanoolithus fosīlo olu atradumiem gan Francijā, gan tagad arī Spānijā, paleontologi spriež, ka ap 70 miljoniem gadu atpakaļ, kad Pireneji vēl tikai veidojās, šie dzīvnieki, iespējams, veidoja vienotu populāciju.

Viens no interesantākajiem jaunā atklājuma aspektiem, stāsta Selless, ir fakts, ka vienā stratigrāfiskajā slānī (pavisam to bija 25) atrastas vairāku sugu dinozauru olas. Tas nozīmē, ka viņi dalījušies ar bērnu radīšanas vietu, izveidojot kaut ko līdzīgu sabiedriskam dzemdību namam.

Augšējais attēls: zauropodi dēj olas mākslinieka skatījumā. Publicitātes attēls: J.A. Peñas - SINC

Avots:
http://www.fecyt.es/fecyt/home.do