Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Argentīnā atrasts lielākais, uz Zemes jebkad dzīvojošais dinozaurs - vai patiešām?

Argentīniešu paleontologi š.g. 16.maijā paziņoja, ka atklājuši jaunu, pagaidām vārdā vēl nenosauktu titanozauru ģints sugu, kuras pārstāvji, kā viņi šobrīd uzskata, bijuši lielākie šobrīd zināmie dzīvnieki, kādi jebkad staigājuši pa zemi. Tajā pat laikā vairāki nozares eksperti no citām valstīm par atradumu izsakās ieturētāk, norādot, ka par izmēru rekorda pārspēšanu pagaidām vēl ir pāragri runāt.

Šie, vēlajā krīta periodā, pirms 90 līdz 100 miljoniem gadu Patagonijas mežos dzīvojošie, zauropodu apakškārtā[1] ietilpstošie zālēdāji, pēc sākotnējām aplēsēm, kas izdarītas balstoties uz augšstilba kaula izmēriem, bijuši apmēram 40m gari un 20m augsti. Svars tiek vērtēts uz 77 tonnām, kas atbilst 14 Āfrikas ziloņu masai un ir par 7 (pēc citas aplēses - 3) tonnām vairāk nekā iepriekšējā rekorda īpašniekam, argentinozauram.

Milzīgos kaulus tuksnesī netālu no nelielās Sombrero (El Sombrero) pilsētiņas, Čubutas provinces centrālajā daļā, apmēram 260km uz rietumiem no Trelevas, Patagonijā 2011.g. nejauši uzgāja kāds vietējās fermas strādnieks.

Izpētot atraduma vietu, Egidio Feruglio Paleontoloģijas muzeja pētnieku komanda atsedza daļēji saglabājušos septiņu aizvēsturisko milzu dzīvnieku skeletus, pavisam kopā savācot "vairāk nekā 200" kaulu. To vidū bija daļas no kakla, astes skriemeļu lielākā daļa, kā arī priekšējo un pakaļējo kāju kaulu fosilijas. Tāpat zālēdāju dinozauru kaulu vidū atrada vairāk nekā 60 kādiem lieliem, plēsīgiem dinozauriem piederošus zobus.

Septiņu dzīvnieku atlieku atrašanās vienā vietā, kā arī apvidus raksturs ļauj visai ticami pieņemt, ka tieši šeit dinozauri arī miruši. Kā tas varēja notikt? Iespējas ir dažādas, zinātnieki stāsta. Zauropodi sausuma periodā varēja sanākt kopā ap kādu dīķi, lai padzertos, bet tas bija izžuvis un daļa no viņiem mira no atūdeņošanās vai iestiga dubļos un nespēja vairs no tiem izrāpties. Tad, vēl dzīviem esot, tiem uzbruka liela izmēra plēsoņas - tādi kā tiranotitāni, kuru fosīlijas arī atklātas Čubutas provincē. "Iespējams, plēsoņas ieradās kā maitēdāji," stāsta viens no pētnieku komandas, muzeja dinozauru speciālists Hosē Luiss Karbalido (Carballido), "taču arī tad viņiem nenācās viegli pārkost titanozauru cieto ādu un mielojoties tiem izlūza ne viens vien zobs." Tas gan šiem plēsoņām neko daudz nenozīmēja, jo zaudētie zobi tiem atauga tāpat kā haizivīm. "Toties šāds scenārijs ticami izskaidro, kāpēc šeit atrodas plēsoņu zobi, bet nav to kaulu," paleontologs skaidro.

Atraduma vieta pētniekiem izrādījās veiksmīga arī krīta perioda vietējo floru raksturojošu fosīliju iegūšanai - viņi uzgāja koku stumbru un dažādu lapu pārakmeņojumus, kas ļauj paplašināt zināšanas par Patagonijas vidi pirms 100 miljoniem gadu. Tad tā bija pavisam savādāka nekā tagad - tuksneša vai pampas vietā pletās plaši augstu koku meži ar bagātīgu ziedošo puķu klāstu uz zemsedzes.

Savukārt citi zinātnieki, tostarp Londonas Dabas muzeja dinozauru eksperts dr. Pols Berets (Paul Barrett) nenoliedzot atraduma unikalitāti un zinātnisko nozīmi, tomēr izsaka šaubas vai patiešām atrastie kauli pieder "pasaules lielākajam dinozauram".

Kā savā ASV Nacionālās ģeogrāfijas biedrības vietnē publicētā bloga ierakstā norāda zinātnes publicists Braiens Sviteks, jautājumā par izmēriem joprojām nav panākts zinātnisks konsensuss, pat runājot par virkni tādu zauropodu kā futalognkozaurs, superzaurs un seismozaurs, kuri pazīstami pēc krietni lielāka kaulu daudzuma nekā argentinozauri.

Grūtības lielo dinozauru izmēru un svara noteikšanā rada apstāklis, ka atradumi, no kuriem vadoties nepieciešams raksturot jaunatklātu sugu, nereti sastāv tikai no dažiem kauliem un dzīvnieku lielums tiek lēsts pēc dažādām, uz salīdzinājumiem ar pilnīgāk saglabājušos, mazāku dinozauru skeletiem balstītām, nereti atšķirīgus rezultātus dodošām metodēm. Tā piemēram, 1987.g. atrastā argentinozaura svars tika ekstrapolēts pēc atsevišķās vietās uzietiem, diviem indivīdiem piederējušiem 11 mugurkaula skriemeļiem, dažām ribām, apakšstilba kaula un daļēji saglabājušās augšstilba kaula. Sākotnēji argentinozaurs tika novērtēts kā 80-100 tonnas smags, tad, pēc plašākas izpētes, svaru samazināja līdz 60-88 tonnām, kā ticamāko dzīvnieka masu norādot 73 tonnas. Arī garums no sākotnējiem 30-35m vēlāk tika samazināts līdz 22-26 (daudzviet gan joprojām tiek norādīti 35m).

Saprotams, ka šādi "mērot" var ieviesties visai ievērojamas kļūdas, jo dinozauru garuma (kas sacensībā par "vislielākā" statusa iegūšanu ir viens no galvenajiem rādītājiem) noteikšanā būtiska nozīme ir astes izmēram (to nosaka pēc skriemeļu lieluma un skaita). Bet tas, kā zināms, atkarībā no sugas, var būt visai dažāds. Piemēram, superzaura gadījumā, pēc otra, pilnīgāk saglabājušās indivīda atlieku atrašanas, nācās secināt, ka daži, sākotnēji par superzauram piederošiem uzskatīti astes skriemeļi, visdrīzāk pieder kādai citai sugai.

Sviteks, protams, nenoliedz, ka jaunatklātie kauli hipotētiski patiešām varētu piederēt vislielākajam, uz Zemes jebkad dzīvojušam dinozauram, taču norāda, ka pagaidām - līdz atraduma zinātniskai publikācijai, kad kļūs zināmi precīzi atrasto fosīliju izmēri (šobrīd par izmēru var spriest tikai pēc atradēju publicitātes fotogrāfijām, kurās fosīliju pētnieki nofotografējušies kopā ar milzīgo augšstilba kaulu, - konkrētu "lielākā" kaula garumu viņi līdz materiāla pirmpublikācijai, uz kuru var nākties gaidīt pat vairākus gadus, sekojot nereti kritizētai, paleontologu un paleoantropologu vidē visai plaši izplatītai praksei, kā rādās, nolēmuši paturēt slepenībā) - to vēl nav pamata apgalvot.

Arī cita, dinozauru pētniecībai veltīta profesionāla bloga, svpow.com, autori, plašo publicitāti tīmekļa ziņu lapās guvušajam Sombrero atradumam veltītā rakstā norāda, ka, spriežot pēc augšstilba kaula aptuvenajiem izmēriem, kurus viņi centušies noteikt attēlu rediģēšanas programmā mērot argentīniešu publicētās, mērogu ilustrējošās fotogrāfijas, var izrādīties, ka atrastie dzīvnieki ir aptuveni līdzīgā izmērā ar argentinozauru. Vienīgais zināmais argentinozaura augšstilba kauls, kā iepriekš norādīts, ir saglabājies nepilnīgi (kaulam trūkst apakšējās daļas), taču tā aplēstajam sākotnējam izmēram - 2,5m - pētnieki kopumā piekrīt. No tā izejot, kā arī ņemot vērā, ka jaunatrastais, veselais milzu dinozaura kauls pēc svpow.com autoru aprēķiniem ir no 2,4 līdz 2,6m garš, jāatzīst, ka runa var būt nevis par pārliecinošu lielākā dinozaura rekorda pārspēšanu, bet par variāciju pieļaujamās kļūdas robežās.

Augšējais attēls: jaunatklātā titanozaura augšstilba kauls ar tam blakus guļošu cilvēku. Avots: Egidio Feruglio Paleontoloģijas muzeja publicitātes foto.

Piezīmes:

[1] Zauropodi (no grieķu sauro- + -pod, "ķirzaka-kājas") - viena no zauriegurņa dinozauru infrakārtām. Zauropodiem, kuru vidū ir arī lielākie dzīvnieki, kādi jebkad dzīvojuši uz Zemes, t.sk. brahiozauri, apotozauri (brontozauri) un titanozauri, raksturīgi ļoti gari kakli, garas astes, proporcionāli pret ķermeni ļoti mazas galvas un lielas, masīvas, stabiem līdzīgas kājas. Zauropodi parādījās vēlajā triasā, kļuva plaši izplatīti vēlajā juras periodā pirms apmēram 150 miljoniem gadu un izmira līdz ar pārējiem dinozauriem (izņemot putnu senčus) krīta-paleogēna izmiršanā. Zauropodu fosīlijas ir atrastas visos kontinentos, ieskaitot Antarktīdu, taču visbiežāk atradumi ir daļēji, sastāvoši no neliela kaulu skaita.

Avoti:

mef.org.ar
svpow.com
phenomena.nationalgeographic.com
en.wikipedia.org/wiki/Sauropoda 

Etiķetes:{tortags,969,1}

Brīvpieejas materiāls. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.