Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Dzīvnieku izturēšanās

Kā dzīvnieki uztver pagātni un tagadni?

Stāstot par seno cilvēku prasmi gatavot darba rīkus, es bieži dzirdu jautājumu, kāpēc mūsdienu primāti, sevišķi cilvēkpērtiķi, negatavo darba rīkus. Tas tiešām ir interesants jautājums. Primātu manipulāciju prasme tika pētīta 20. gs. sākumā Jorkas primatoloģijas centrā ASV un Krievijā (N. Ladiginas-Kotsas pētījumi), līdzīgi pētījumi ļoti aktīvi tika veikti arī vēlāk, tai skaitā pētījumi ar primātiem, kas dzīvojuši dabas apstākļos Pleskavas ezera salās (Firsova pētījumi) u.c.

Lasīt tālāk ...

Talanti dzīvnieku pasaulē

Parasti runājot par mākslu, cilvēki neiedomājas, ka tas var būt saistīts ar dzīvniekiem. Vairākums pat nepieļauj domu, ka dzīvnieki ir spējīgi uz kaut ko tādu. Un tomēr pasaulē ir veikti vairāki pētījumi, saistīti ar dzīvnieku abstraktu domāšanu, kas var izpausties arī mākslā.

Lasīt tālāk ...

Kā sarunājas giboni?

Giboni ir ļoti interesanta pērtiķu grupa, kuras sistemātiskais (taksonomiskais) stāvoklis vairākas reizes mainījās. Ilgu laiku tie tika uzskatīti par cilvēkpērtiķiem. Mūsdienās tos iedala hominoīdu virsdzimtā, kuras sastāvā ir augstākie šaurdeguna pērtiķi un cilvēks, atsevišķi izdalot gibonu dzimtā (skat. „Primātu kārtas sugu nosaukumi latviešu valodā"). Angļu literatūrā tos bieži sauc par maziem lielajiem pērtiķiem.

Lasīt tālāk ...

Šimpanzes nepamet bāreņus

Vācu zinātnieki 30 gadus novēroja šimpanžu grupas dabīgajā vidē. Viņi noskaidroja, ka dabā šimpanzes nereti pieņem audzināšanā māti zaudējušus mazuļus - bāreņus. Šāda rīcība ir saistīta ar pamatīgiem personīgiem pūliņiem un riskiem, kas nedod audžuvecākiem nekādu redzamu ieguvumu. Tā ir īsta altruisma izpausme, kādu nebrīves apstākļos zinātniekiem fiksēt neizdevās. Altruistiskā uzvedība šimpanzēm, tāpat kā cilvēku sabiedrībās, veidojas spēcīga ārējā ienaidnieka klātbūtnē un starpgrupu konfliktu ietekmē.

Lasīt tālāk ...

Krupji spēj paredzēt zemestrīces tuvošanos

Par dzīvnieku savādo izturēšanos, tuvojoties zemestrīcēm, jau izsenis zināmi dažādi nostāsti, tomēr joprojām biologu rīcībā galvenokārt ir tikai post factum pierakstītie aculiecinieku vērojumi, bet pieejamie atsevišķo zinātnisko novērojumu dati nereti ir savstarpēji pretrunīgi.

Lasīt tālāk ...

Skudras no nelaimes glābj tikai sava pūžņa biedrus

Franču un amerikāņu etologi eksperimentāli parādījuši, ka tuksneša skrējējskudras Cataglyphis cursor mērķtiecīgi glābj savus lamatās iekļuvušos sugas brāļus, turklāt demonstrējot diezgan lielu atjautību. Skudras ne tikai atrok savu smiltīm apbērto biedru un cenšas izvilkt to aiz kājām, bet arī atrod smiltīs neilona pavedienu, ar kuru tas piesiets, un to pārkož. Tik sarežģītas "glābšanas operācijas" starp bezmugurkaulniekiem ir reģistrētas pirmoreiz.

Lasīt tālāk ...

Kāpēc zivis izvairās no atšķirīgiem partneriem

Daudzām dzīvnieku sugām lieli īpatņi pārojas pārsvarā ar lieliem partneriem, mazi - ar maziem. Ar Āfrikas monogāmo zivju pelvicachromis taeniatus piemēru izdevās parādīt, ka līdzīgs izvēlīgums var tikt novērots pat tad, ja "gaumes" visiem īpatņiem ir vienādas (visi izvēlās lielus partnerus), bet tieša konkurence par pievilcīgākajiem partneriem nepastāv. Iemesls acīmredzot ir tajā, ka zivis saprātīgi novērtē pašas savu pievilcīgumu, un, jo tas zemāks, jo zivs piekāpīgāka.

Lasīt tālāk ...

Gulda žubītes mātītes neapzināti spēj mainīt gaidāmo putnēnu dzimumu

Gulda žubītes (Erythrura gouldiae) mātīte ļoti savdabīgā veidā spēj nodrošināt savu pēcnācēju izdzīvošanas izredzes: pārojoties ar ģenētiski īsti nesaderīgu tēviņu, viņa palielina tēviņu proporciju gaidāmajā perējumā. Zinātnieki saka, ka tas ir bezprecedenta gadījums, kad putns var kontrolēt pēcnācēju dzimumu. 

Lasīt tālāk ...

Novērojumi liecina: šimpanzes spēj kalt nākotnes plānus

Novērojot kāda šimpanžu tēviņa izdarības apmētājot cilvēkus Furuvikas zooloģiskajā dārzā Zviedrijā, izdevies iegūt pierādījumus, ka pērtiķi, tāpat kā cilvēki, spēj iepriekš izplānot dažādas vēlāk veicamas darbības. Nejaukā dzīvnieka rīcība šokēja zoodārza darbiniekus un apmeklētājus, taču sajūsmināja zinātniekus, kuru pētījuma rezultātu pārskats publicēts jaunākajā Current Biology numurā.

Lasīt tālāk ...

Pērtiķiem piemīt iedzimta morāle

Vairāki jauni pētījumi pierāda, ka mērkaķiem un cilvēkveidīgajiem pērtiķiem piemīt rudimentāras morāles aizmetņi un viņi spēj atšķirt labo no sliktā.
Virknē eksperimentu zinātnieki noskaidroja, ka augstākie primāti spēj izvērtēt kādas darbības godīgumu, izrādīt empātiju un piedāvāt altruistisku palīdzību nelaimē nonākušam vai saslimušam biedram.

Lasīt tālāk ...