Atklājumi.lv

Gulda žubītes mātītes neapzināti spēj mainīt gaidāmo putnēnu dzimumu

Gulda žubītes (Erythrura gouldiae) mātīte ļoti savdabīgā veidā spēj nodrošināt savu pēcnācēju izdzīvošanas izredzes: pārojoties ar ģenētiski īsti nesaderīgu tēviņu, viņa palielina tēviņu proporciju gaidāmajā perējumā. Zinātnieki saka, ka tas ir bezprecedenta gadījums, kad putns var kontrolēt pēcnācēju dzimumu. 

Divus gadus ilgušā pētījuma rezultāti publicēti žurnala "Science" jaunākajā numurā. Retajam, apdraudēto sugu sarakstā iekļautajam, Austrālijas ziemeļdaļas savannās dzīvojošam putnam ir divi tipi - ar melnu vai sarkanu galvu. Katrs no tiem ir ģenētiski atšķirīgs, taču abi pieder vienai sugai. "Gulda žubītes savus gēnus valkā uz galvas," saka Makkerijas universitātes (Austrālija) bioloģe, pētījuma vadošā autore Sāra Prīke. "Līdz ar to mātītei ir vienkāršāk novērtēt savu un tēviņa ģenētisko saderību". Putnēni, īpaši mātītes, kas piedzimst dažādu tipu vecākiem parasti ir vārgāki un ātrāk iet bojā.

Biologi sagūstīja 100 sarkangalvas un 100 melngalvas putnus un sapāroja tos gan ar tādas pašas, gan atšķirīgas krāsas tēviņiem. Izrādījās, ka jaukto pāru perējumos bija 82,1% tēviņu, bet saderīgo pāru pēcnācējos tie bija mazākumā - tikai 45,9%.

Tad pētnieki veica eksperimentu, lai noteiktu vai mātītes no jauktiem pāriem ar nolūku rada vairāk dēlus. Viņi nokrāsoja sarkangalvas tēviņu spalvas melnas un tad sapāroja ar ģenētiski saderīgām mātītēm. Izrādījās, ka, neskatoties uz saderību, perējumos tik un tā saglabājās ļoti liels tēviņu īpatsvars - 72%. Interesanti, ka sapārojot pseido-melngalvas tēviņus ar melngalvas mātītēm dzimumu līdzsvars bija gandrīz vienāds (tēviņi - 55%).

Putniem olas dzimums ir noteikts vēl pirms tēviņš to apaugļo. Tapēc doma, ka mātītei ir tik lielas iespējas kontrolēt fizioloģijas pamatus ir ļoti saistoša, spriež Prīke. Precīzs mehānisms, ar kura palīdzību mātītes nosaka dzimumu ir "liela mistērija", viņa atzīst, taču viena no iespējām ir tāda, ka redzot tēviņu ar atšķirīgu cekula krāsu, mātītei pieag stresa līmenis, kas rada normālus apaugļošanās apstākļus izmainošus hormonus.

Atklājums, pēc pētnieces teiktā, ļauj izvirzīt jautājumu par to, cik lielā mērā arī citi dzīvnieki vai pat cilvēki var ietekmēt pēcnācēju dzimumu. Dr. Prīke atsaucās uz pētījumiem, kuros atklāts, ka zēni biežāk dzimst optimistiskām sievietēm, bet tām mātēm, kas dzīvo skarbos apstākļos daudz lielākas iespējas sagaidīt meiteni.

Avots:

http://www.smh.com.au