Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Prasme rezultatīvi sekot skatienam primātu vidū kopīga cilvēkiem un lemuriem

Cilvēku paradums sekot līdzi citas personas skatienam ir prāta prasme, kura izveidojusies ļoti senā primātu attīstības fāzē, secinājuši Sv. Andreja universitātes (Skotija) zinātnieki.

Pētnieki uzskata, ka viņiem beidzot izdevies atrisināt evolūcijas paradoksa mīklu - noskaidrot, kāpēc, piemēram suņi spēj rezultatīvi sekot līdzi saimnieka skatienam, bet mūsu tuvākie radinieki, cilvēkpērtiķi, acīmredzami - nē.

Viens no pētījuma vadītājiem, profesors Bīrns (Byrne) teica, "cilvēkam šķiet gandrīz neiespējami nepaskatīties augšup, ja viņš ierauga kādu citu vērojam debesis, pat tajos gadījumos, kad pirmajai personai varētu būt zināms, ka tā ir izjokošana. Cilvēki, protams, nav vienīgie, kas tā dara. Varam novērot, ka skatienam seko arī citi augstākie primāti, pērtiķi un mērkaķi. Taču, kā pierādījies eksperimentos, vairumā gadījumos viņi ar šo darbību nespēj iegūt noderīgu informāciju (piemēram, par pārtikas atrašanās vietu)."

Bīrna teikto papildina dr. Gomess: "Sociāliem dzīvniekiem spēja sekot skatienam var būt ļoti noderīga. Tā var palīdzēt uztvert ziņas par barību, ko ēst, plēsoņām, no kuriem jāizvairās vai arī, par nozīmīgām sabiedriskām norisēm barā, utml." Neskatoties uz atsevišķiem, iepriekš veiktiem pētījumiem, līdz pat šim laikam cilvēkveidīgo primātu spējas atbilstoši interpretēt pamanīto vērojošo skatienu nebija īsti skaidras. Radās jautājums: kāda nozīme ir sekošanai skatienam, ja tā nesaistās ar noderīgu resursu atrašanu?

Sv. Andreja universitātes jaunā pētījuma objekts bija lemūri, dzīvnieki, kas ir tik attāli cilvēka radinieki, ka vairāk līdzinās kaķiem nekā pērtiķiem. Izrādījās, tomēr, ka šie zemākie primāti spēj saprātīgi reaģēt uz savu sugasbrāļu skatienu, pēc tā atrodot sev noderīgas lietas.

"Ņemot vērā, ka spējas rezultatīvi sekot skatienam, ko primātu vidū, kā iepriekš šķita, pietiekami efektīvi mācēja tikai cilvēki mēs tagad atklājām arī lemūriem, to rašanos tagad varam attiecināt uz kādu mūsu, pērtiķu un pat mērkaķu kopējo senci," atklājumu komentēja Eiprila Raiza.

Sv. Andreja universitātes zinātnieki, strādājot kopā ar Luija Pastēra universitātes (Strasbūra, Francija) Primatoloģijas centra speciālistiem novēroja, ka lemūrs, ja pievērsa uzmanību vietai uz kuru iepriekš bija vērsts kāda cita lemūra koncentrēts skatiens, vairumā gadījumu meklēja tur pārtiku. Pretstatā citiem primātiem, ar kuriem bija veikti līdzīgi eksperimenti, lemūri, sekojot skatienam, palielināja savas izredzes sameklēt ēdamvielas.

Pētnieki uzsver, ka viņu atklājums nekādā ziņā neļauj lemūru prāta spējas pielīdzināt cilvēkiem. Šo procesu mēs dēvējam par "skatiena piezemēšanu", paskaidroja Bīrns. Sekojot cita skatienam, dzīvnieks pievērš uzmanību noteiktai vietai un, ja tajā varētu būt pārtika, tas to visdrīzāk arī atradīs. Savukārt, ja "piezemētā" vieta izskatās pēc tādas, kas slēpj briesmas, tad reakcija būs tieši pretēja - dzīvnieks no bīstamās vietas turēsies pa gabalu.

Lai gūtu labumu no skatiena piezemēšanas, dzīvniekam nav vajadzīgs zināt, ko domā pirmais vērotājs. Arī mūsu atbilstošie psihes mehānismi darbojas pēc tā paša vienkāršā principa. Tikai mums, cilvēkiem, piemīt daudz lielākas interpretācijas spējas un atbilstošās uzvedības atbildes. "Ja jūs ejat pa kalniem un ieraugat priekšā kādu grupu, kas cieši uz kaut ko skatās, ko jūs iedomājaties? Vai viņi ieraudzījuši no zooloģiskā dārza izbēgušu pumu? Vai tikai vēro tuvojošos lietus mākoni?

Pētījums publicēts jaunākajā žurnāla Animal Cognition numurā.

Attēls: Wikimedia Commons

Avots:

http://www.st-andrews.ac.uk