Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Pirmie zemkopji pārtikā izmantoja arī cieti saturošus savvaļas augus

Detaļas
Publicēts 23 Maijs 2011
Autors Aili Marnica

Science 22. aprīļa numurā publicēts raksts, kurā teikts, ka pirmo reizi savākti plaši pierādījumi, kas apstiprina, ka Levantes senākie zemkopji pārtikā izmantoja dažādus augus, kas sakņu bumbuļos satur cieti. Tas liecina, ka cilvēki varēja atļauties eksperimentēt ar graudaugu audzēšanu, nebaidoties no bada.

Graudaugu audzēšana un kultūras šķirņu veidošana pamatīgi mainīja cilvēku dzīvi, bet pārmaiņas nākušas grūti. Ir pierādījumi, ka senākās zemkopju kultūras attīstījās Tuvo Austrumu piekrastē vairāk nekā pirms 10 tūkst. gadu, t.i. agrāk, nekā Divupē un pārējās vietās, kuras dēvē par zemkopības attīstības centriem.

Kaut arī labību graudi senajās apmetnēs bija atrasti diezgan sen un to apdegušās atliekas pat identificētas, acīmredzams, vairāku citu augu atliekas līdz pēdējām laikam tika ignorētas. Hemmes apmetnē Jordānijā, kas datējama ar 8500.g.pmē., paņemtajos paraugos konstatētas mikroskopiskas cietes granulas, kas bija pielipušas pie akmeņiem, ar kādiem augus saberza miltos. Kā atzina pētījuma pirmo datu prezentētājs Sedi Vēbers (Sadie Weber) no Stenforda universitātes (Kalifornija, ASV), tas bijis gūts darbs. Savukārt Šerila Makarēviča (Cheryl Makarewicz) no Albrehta Universitātes Ķīlē Vācijā paveikto raksturoja kā makrobioloģijas rekordu.

Atradumi Hemmes nometnē ļāva precizēt seno cilvēku pārtikas sastāvu. No kultivētiem graudaugiem, pēc Š.Makarēvičas datiem, senākie bija savvaļas mieži. Pēc vairākiem selekcijas cikliem graudu izmērs un daudzums sāka attaisnot ieguldīto darbu un ar laiku cilvēki izveidoja labības kultūršķirnes. Tomēr līdzās graudaugiem atrada arī citu augu paliekas, kuros konstatēta ciete, raksturīga ūdens augiem, tādiem kā grīšļi, meldri un dzelkšņi. Šiem augiem ir garas, ar cieti bagātas saknes, kurus varēja izmantot pārtikā. Kā teica pētniece, šo augu bija daudz, un Hemmes apmetnes iedzīvotāji ar to papildināja savus pārtikas krājumus, kamēr eksperimentēja ar graudaugiem.

Dorians Fulers (Dorian Fuller) no Londonas Universitātes koledžas raksta, ka cieti saturošās saknes un cita pārtika noteikti tika izmantota senajos laikos, bet agrāk arheologu uzmanība bija piesaistīta tikai graudaugiem. Tomēr arī negraudu augu nozīme cilvēku dzīvē bija liela, ko pierādīja Š.Makarēvičas pētījumu precīzie dati, kas, domājams, ietekmēs jaunu uzskatu veidošanos par vietsēdības un domestifikācijas rašanos.

Līdzīgi pētījumi veikti arī Eiropas apmetnēs. Raksts par šiem pētījumiem bija publicēts 2010.gada oktobrī ASV Zinātņu Akadēmijas izdevumā PNAS.

Analīzes paņemtas 3 dažādās, apmēram 30 000 gadu vecās vēlā paleolīta apmetnēs – Bilančino apmetnē Sjēves upes ielejā Itālijā, Kosteņkos pie Donas upes Voroņežas apgabalā Krievijā un Pavlovā Čehijas Morāvijā. Visās apmetnēs tika atrasti akmeņi vai akmens rīki, kurus izmantoja augu smalcināšanai. Ar optisko un elektronisko mikroskopu palīdzību paraugos no šiem akmeņiem tika konstatētas cietes granulas. Izdevās arī noteikt augu sugas, no kurām tās cēlušās. Itālijā tās bija īskājes – savvaļas graudaugi Brachyopodium, kas joprojām aug apkārtējās pļavās. No tiem tika izmantotas sēklas – graudi. Cits augs – vilkvālīte (Typha), kam ir ar cieti bagātas saknes. Pēc cietes tika noteikts vēl viens augs – ežgalvītis (Spargánium), kam ir ar cieti bagātas saknes. Kostjonkos pārtikā lietoja ķekarpapardi (Botrychium), bet Čehijā - gan vilkvālīti, gan ķekarpapardi.

Ar cieti bagātās vilkvālītes saknes pēc uzturvielu bagātības tikai nedaudz atpaliek no kviešiem, tāpēc šie augi bija ļoti nozīmīgs barības avots. Lai pagatavotu no saknēm miltus, tos vajadzēja attīrīt no zemes un mizas, izžāvēt un sasmalcināt. Pēc sakņu sasmalcināšanas iegūtos miltus vajadzēja termiski apstrādāt, lai varētu kādu laiku glabāt. Pētnieki uzskata, ka vēlā paleolīta cilvēki to visu jau prata darīt, zināja, kā labāk gatavot un glabāt miltus un kā no miltiem kaut ko pagatavot – cept vai vārīt. Šīs zināšanas palīdzēja cilvēkiem iegūt lielāku neatkarību no mainīgajiem vides apstākļiem.

Avoti un literatūra:
Anna Revidin. Thirty thousand-year-old evidence of plant food processing. PNAS. Sept 2010
Michael Balter. In Archaeobotanist's Hands, Tiny Fossils Yield Big Answers//Science 2 July 2010: 28-29.
Cheryl Makarewicz. Early Farmers Went Heavy on the Starch// Science 22 April 2011: Vol. 332 no. 6028 pp. 416-417. DOI: 10.1126/science.332.6028.416-b
http://www.irlaiks.lv/health/diet/healthfood/article.php?id=7566506