Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Neandertālieši, līdzīgi kā mūsdienu cilvēki, spējuši radīt mākslu

Zinātnieki guvuši pirmos pārliecinošos pierādījumus tam, ka senākos zināmos alu zīmējumus radījuši neandertālieši. Atklājums mudina domāt, ka neandertāliešiem bijusi līdzīga mākslas izjūta (līdz arī to arī attīstīta simboliskā domāšana), kā mūsdienu cilvēkam

Pētījumu, kura rezultāti publicēti žurnālā “Science”, veikuši Dienvidhemptonas universitātes (Lielbritānija) un Maksa Planka Evolucionārās antropoloģijas institūts (Vācija).

Alu zīmējumi, kuriem zinātnieki pievērsušies jaunajā pētījumā, radīti vidējā paleolīta beigās, laikā kad lielu daļu ziemeļu puslodes klāja apledojums, un tie atrodami trīs dažādās alās Spānijā. Zīmējumos attēloti dažādi dzīvnieki, ģeometriski motīvi, roku nospiedumi.

Līdz šim tika uzskatīts, ka visus alu zīmējumus radījuši Homo sapiens pārstāvji jeb kromaņjonieši, taču jaunā pētījuma autori uzskata, ka šis apgalvojums ir nepatiess un to radījusi neprecīza gleznojumu vecuma datēšana.

Britu un vācu pētnieki Spānijas alu zīmējumu vecuma noteikšanai izmantoja urāna-torija datēšanu, kas tiek uzskatīta par ļoti precīzu datēšanas metodi.

Datēšanā zinātnieki izmantoja sīkos karbonātu nogulumus, kas laika gaitā uzkrājušies uz gleznojumiem. Nogulumi satur radioaktīvos elementus urānu un toriju, kas ļauj noteikt nogulumu vecumu un līdz ar to - minimālo vecumu jebkam, kas atrodas zem nogulumiem.

Urāna-torija datēšanas rezultāti liecināja, ka zīmējumu vecums Spānijas alās ir vairāk nekā 64 tūkstoši gadu. Tas nozīmē, ka tie radīti apmēram 20 tūkstošus gadu pirms Homo sapiens ieradās Eiropā.

“Tas ir ļoti aizraujošs atklājums, kas liecina, ka neandertālieši bijuši daudz attīstītāki, nekā domājām,” izteicies doktors Kriss Standišs (Chris Standish), Dienvidhemptonas universitātes arheologs.

Mākslas radīšana ir sarežģīts process, un māksliniekam jābūt spējīgam tikt galā ar tādiem jautājumiem kā vietas izvēle, gaismas avota atrašana, krāsu pigmentu sajaukšana.

“Simboliskās materiālās kultūras rašanās iezīmē būtisku slieksni cilvēku evolūcijā. Artefaktu radīšana, kuru vērtība ir vairāk simboliska, nevis praktiska, ir viens no pilāriem, kas padara mūs par cilvēkiem,” pētījuma nozīmi uzsvēris Dirks Hofmans no Maksa Planka institūta.

Pēc pirmo neandertāliešu fosiliju atrašanas 19.gadsimtā, tos sāka raksturot kā brutālus un nekulturālus radījumus, kas nav spējīgi uz mākslas radīšanu un simbolisku uzvedību. Šie uzskati plašākā sabiedrībā saglabājušies līdz pat mūsdienām.

Lai gan līdz šim zinātnieki bija guvuši pierādījumus tam, ka neandertālieši Eiropā pirms 40-50 tūkstošiem gadu rotājuši ķermeni ar dažādiem rakstiem, tika pieņemts, ka visticamāk šo darbību viņi aizguvuši no modernajiem cilvēkiem Homo sapiens, kas šai laikā no Āfrikas jau bija pārceļojuši uz Eiropu.

2014. gadā tika publicēts pētījums, kurā tika aplūkots Gibraltāra klints Goremas alā uziets režģveida raksts, ko, spriežot pēc to pārklājušo nogulumu datējuma un tajos atrodamajiem priekšmetiem, pirms apmēram 40,000 gadiem klintī bija iecirtuši neandertālieši. (Sk. “Vai atrasts pirmais, neapšaubāmi neandertāliešu radītais klinšu mākslas darbs?”, atklajumi.lv, 27.08.2014.) Arī šajā gadījumā pastāvēja iespējamība, ka šo praksi viņi aizguvuši no Eiropā tolaik jau dzīvojošiem kromaņjoniešiem.

Taču šajā rakstā aplūkotais jaunais pētījums pierāda, ka neandertālieši tomēr visticamāk paši bija spējīgi radīt mākslu, turklāt radījuši to sistemātiski, jo visi 3 pētītie alu gleznojumi atradās dažādos Spānijas reģionos aptuveni 700 km attālumā – Maltravieso alā Spānijas rietumos, Lapasjegas alā Spānijas ziemeļaustrumos un Ardales alā dienvidrietumu Spānijā.

Turklāt iegūtie datēšanas rezultāti liecina, ka tie varētu būt pasaulē vecākie alu gleznojumi.

Pētījuma autori uzskata, ka pastāv iespēja līdzīgus gleznojumus atrast arī citās alās Rietumeiropā, kur neandertālieši dzīvojuši, taču tam nepieciešami turpmāki pētījumi.

Avots:

sciencedaily.com

© Atklajumi.lv. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.