Kā novecot skaisti: LZA aicina uz priekšlasījumiem par gerontoloģijas aktualitātēm Latvijas zinātnē

LZA Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas zinātņu nodaļa ceturtdien, 2017.gada 15. jūnijā plkst. 15.00 (LZA sēžu zālē, 2.stāvā) aicina uz kārtējo zinātnes popularizēšanas pasākumu. Tēma - NOVECOŠANA: AR TO SAISTĪTĀS SLIMĪBAS, PROBLĒMAS, RISINĀJUMI.

Lasīt tālāk ...

Zinātnieki atklāj jaunu plaušu funkciju: asiņu ražošana

Pētot peļu plaušas ar videomikroskopijas metodi, Kalifornijas Universitātes (ASV) zinātnieki atklājuši, ka plaušas spēlē nozīmīgu, iepriekš neapzinātu lomu asiņu ražošanā. Pētnieki atklāja, ka peļu plaušas saražo vairāk nekā pusi trombocītu – asins plātnītes, kas dzīvniekiem nodrošina asins sarecēšanu traumu gadījumos.

Lasīt tālāk ...

Visiem zilacainajiem cilvēkiem bijis viens kopīgs sencis

Vai zināji, ka pilnīgi visiem cilvēkiem ar zilu acu krāsu bijis viens kopīgs sencis? Zilacaino cilvēku kopējais priekštecis uz Zemes mitinājies pirms 7000-10,000 gadiem, kad, pēc Kopenhāgenas universitātes (Dānija) zinātnieku izpētes datiem, notikusi ģenētiskā mutācija, kuras rezultātā radās zila acu krāsa.   

Lasīt tālāk ...

Zinātnieki pēta, kādu efektu uz veselību atstāj modīgais "gluten-free" uzturs

Aizvien biežāk veikalu plauktos pamanām produktus, kas marķēti ar zīmi “Nesatur glutēnu” (kas ir interesanti – reizēm šāds uzraksts novērojams arī uz tādu produktu iepakojuma, kuros glutēna sastopamība patiešām būtu liels pārsteigums). Par to runā virtuvēs, saviesīgos pasākumos, interneta dzīlēs un sieviešu žurnālos – tā ir gluten-free jeb bezglutēna uztura “mānija”, kas savu uzvaras gājienu pasaulē sāka pirms vairākiem gadiem, sasniedzot arī Latvijas iedzīvotāju ausis un prātus. 

Lasīt tālāk ...

Kāpēc vecumdienās ievainojumi dzīst lēnāk?

Jo cilvēks vecāks, jo ievainojumi dzīst ilgāk. Tā ir sakarība, kas dokumentēta jau kopš Pirmā pasaules kara laikiem, kad mediķi novēroja, ka gados vecākajiem karavīriem ievainojumi dzīst krietni lēnāk, nekā jaunajiem kareivjiem. Tomēr jautājums, kādas izmaiņas novecojot notiek ķermeņa pašdziedināšanās spējās, līdz pat mūsdienām bija palicis neizskaidroto cilvēka ķermeņa fenomenu sarakstā.

Rokfellera universitātes (ASV) zinātnieku veiktie pētījumi par molekulārajām izmaiņām dažāda vecuma peļu ādā šajā jautājumā ieviesuši lielāku skaidrību. Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā “Cell”. 

Lasīt tālāk ...

Pētījums: mātes pienā esošs proteīns par 50% samazina intrahospitālo infekciju risku zīdaiņiem

Slimnīcā iegūtās jeb tā sauktās nozokomiālās (no grieķu “nosos” – slimība + “komeion” – saņemot aprūpi) vai intrahospitālās infekcijas un ar tām tieši saistītā patogēnu antibaktericīdā rezistence, kas rodas plašās antibiotiku lietošanas rezultātā ir viena no būtiskākajām mūsdienu veselības aprūpes problēmām. Šīs saslimšanas paildzina ārstēšanās laiku, būtiski palielina izmaksas un var izraisīt pacienta dzīves kvalitātes kritumu, radīt citus zaudējumus. Tiek lēsts, ka Eiropā 3.5% līdz 14.8% (vidēji 7.1%) hospitalizēto pacientu tiek diagnosticēta nozokomiālā infekcija (NI). Visbiežāk tiek diagnosticētas urīnceļu un elpošanas ceļu infekcijas. Visaugstākais saslimšanas risks pastāv reanimācijas, intensīvās terapijas un ķirurģijas pacientiem. Savukārt, sadalot pacientus pa vecuma grupām, vieni no apdraudētākajiem ir priekšlaicīgi dzimušie un nepietiekama svara (<1500g) zīdaiņi – neonatālās aprūpes nodaļās ar NI pasaulē saslimst līdz pat 40% bērnu. Šo saslimušo bērnu vidū ļoti augsts ir arī mirstības rādītājs – līdz pat 25% un vairāk.

Lasīt tālāk ...

Cilvēka mūža maksimālajam ilgumam ir ierobežojums – 125 gadi

Cilvēku maksimālais mūža ilgums nevar augt bezgalīgi, un tam ir konkrēti limiti, apgalvo zinātnieki.

Jaunā pētījumā Alberta Einšteina Medicīnas koledžas (ASV) zinātnieki nonākuši pie secinājuma, ka varētu eksistēt konkrēts cilvēka maksimālais mūža ilgums, kuru mēs nespēsim pārkāpt, neskatoties uz to, kādu līmeni sasniegs medicīna.

Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā “Nature”.  

Lasīt tālāk ...

Zinātnieki pierāda, ka “5 sekunžu likums” ir mīts

Teju katrs kaut reizi dzīvē ir dzirdējis par tā dēvēto “5 sekunžu likumu” – ja nokritušu ēdienu no zemes pacel 5 sekunžu laikā, to drīkst turpināt ēst, jo baktērijas vēl nav paspējušas pieķerties. Zinātnieki pierādījuši, ka tas ir mīts, un baktērijas uz ēdiena var nonākt neatkarīgi no tā, cik ātri tas tiek pacelts.

Lasīt tālāk ...

Svaigi augļi uzturā var pasargāt no kardiovaskulārajam slimībām

Cilvēkiem, kas ikdienā regulāri lieto svaigus augļus, sirdstrieku risks ir ievērojami zemāks, nekā tiem, kas augļus ēd reti, liecina Oksfordas universitātes (Lielbritānija) un Ķīnas Medicīnas zinātņu akadēmijas (Ķīna) jaunākā pētījuma rezultāti.

Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā “New England Journal of Medicine”.  

Lasīt tālāk ...

Pasaulē diabēta slimnieku skaits pēdējo 35 gadu laikā trīskāršojies, kāda ir situācija Latvijā?

Viens no globālajiem mērķiem, ko uzstādījusi Pasaules veselības organizācija, ir cukura diabēta izplatības pieauguma apturēšana līdz 2025.gadam, atgriežot to 2010.gada līmenī.

Laika posmā no 1980.gada, diabēta slimnieku skaits pieaugušo cilvēku vidū (18+ gadi) globālā mērogā ir trīskāršojies. Ja 1980.gadā pasaulē bija 108 miljoni diabēta slimnieku, 2014.gadā to skaits sasniedza jau 422 miljonus.

Jaunais pētījums sniedz līdz šim plašāko ieskatu diabēta izplatības tendencēs vispasaules mērogā. Pētījuma rezultāti liecina, ka diabēts pakāpeniski kļūst par milzu problēmu valstīs, kur iedzīvotāju vairākumam ir zemi un vidēji ienākumi.

Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā “The Lancet”. 

Lasīt tālāk ...