Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Veselība&Medicīna

'Lēkājošo gēnu' ietekme uz indivīdu atšķirību veidošanos

Organismu fenotipiskās variācijas jeb, vienkāršākā valodā runājot, to, kā mēs izskatamies un kā, piemēram, reaģējam uz vienu vai otru vielu, nosaka iedzimtības un vides faktoru mijiedarbība. Attiecībā tieši uz ārējo pazīmju veidošanos, izrādās, liela loma ir ne tikai gēnu rekombinācijai un replikācijas kļūdu vai DNS bojājumu izraisītām mutācijām, bet arī transpozoniem - mobīlajiem ģenētiskajiem elementiem, kas spēj pārvietoties no vienas genoma vietas uz citu un ilgu laiku tika uzskatīti par "atkritumu" (junk) DNS.

Lasīt tālāk ...

Pieaugušos organismos pirmo reizi mākslīgi izveidotas embrionālās cilmes šūnas

Cilmes šūnas, ņemot vērā to spēju ilgstoši dalīties un veidot dažādus specializētu audu tipus, ar jaunām šūnām nomainot vecās, atmirušās, tiek uzlūkotas par vienu no 21. gadsimta reģeneratīvās jeb atjaunojošās medicīnas topošajiem stūrakmeņiem. Tieši ar cilmes šūnu palīdzību daudzi ārsti cer kādreiz uzvarēt tādas saslimšanas kā Alcheimera un Parkinsona slimību vai I tipa diabētu.

Lasīt tālāk ...

Miljons dolāru par 1000 vakcīnām!

Vai vēlaties saņemt 1 miljonu dolāru? Tas ir iespējams. Jums tikai jābūt farmakoloģiskā lielbiznesa pārstāvim (ražotājam vai reklamētājam/propagandētājam) un jāļauj, lai medicīniski kontrolētos apstākļos 2 nedēļu laikā jums injicē 1000 vakcīnas. Tas patiešām nav joks. Vakcīnu biznesu kritizējošais Alekss Džons (infowars.com), atsaucoties uz ASV plašsaziņas līdzekļos bieži citētu farmakoloģiskās imunizācijas popularizētāja, infektologa, rota vīrusa vakcīnas patenta līdzīpašnieka, medicīnas doktora P. Ofita 2002.g. publikāciju žurnālā “Pediatrics”, kurā viņš apgalvoja, ka zīdainim teorētiski vienlaicīgi var droši vakcinēt vismaz 100 000 vakcīnu, izteicis šādu izaicinājumu, pirmām kārtām šo iespēju piedāvājot izmantot traģikomiskajam dr. Oza gripas vakcīnu reklamēšanas TV šova dalībniekam Pjēram Morganam, kurš 2013.g. janvārī, dažas dienas pēc "pilnīgi drošās, inaktivētās" potes saņemšanas, smagi saslima tieši ar to slimību, pret ko bija vakcinējies kameru priekšā.

Lasīt tālāk ...

Viena gēna izslēgšana var pagarināt dzīvi par 20%

ASV Nacionālo veselības institūtu (NIH) pētnieki atklājuši, ka, ierobežojot viena konkrēta gēna darbību, peļu dzīves ilgums palielinās līdz pat 20 procentiem. Attiecinot šādu pieaugumu uz cilvēkiem, vidējais attīstīto valstu iedzīvotāju mūža ilgums pieaugtu līdz aptuveni 95 gadiem. Lai gan zinātnieki atzīst, ka šī gēna modifikācija nedos jaunības eliksīram līdzīgu efektu, turpmākie pētījumi var pavērt ceļu garākām, veselīgākām un možākām vecumdienām.

Lasīt tālāk ...

Viena gēna izslēgšana var pagarināt dzīvi par 20%

ASV Nacionālo veselības institūtu (NIH) pētnieki atklājuši, ka, ierobežojot viena konkrēta gēna darbību, peļu dzīves ilgums palielinās līdz pat 20 procentiem. Attiecinot šādu pieaugumu uz cilvēkiem, vidējais attīstīto valstu iedzīvotāju mūža ilgums pieaugtu līdz aptuveni 95 gadiem. Lai gan zinātnieki atzīst, ka šī gēna modifikācija nedos jaunības eliksīram līdzīgu efektu, turpmākie pētījumi var pavērt ceļu garākām, veselīgākām un možākām vecumdienām.

Lasīt tālāk ...

Neveiksmīgi beidzies kārtējais HIV vakcīnas radīšanas mēģinājums: injekcijas saņēmušie saslimst biežāk nekā placebo grupa

ASV valdība slēgusi par "HVTN 505" sauktu eksperimentālas HIV vakcīnas II fāzes klīnisko pētījumu pēc tam, kad š.g. 22. aprīlī kārtējā drošības pārbaudē tika konstatēts, ka vakcīnu saņēmušo vidū ir lielāks saslimšanu skaits nekā placebo grupā. 2009.g. uzsāktajā pētījumā pavisam piedalījās apmēram 2500 dalībnieku no 19 pilsētām. No vakcīnu saņēmušo grupas ar HIV bija inficējies 41 cilvēks, bet placebo grupā tādu bija tikai 30.

Lasīt tālāk ...

Interferona terapija hronisku infekciju ārstēšanā, iespējams, dod gaidītam pretēju efektu

Ārstējot tādas hroniskas infekcijas kā HIV, hepatītu B un C, nereti tiek izmantotas imūnsistēmas signālproteīnu - I tipa interferona injekcijas. Līdz šim nebija zināms, kāpēc interferona terapija palīdz tikai daļai pacientu. Tagad divu jaunu, žurnālā "Science" 14. aprīlī publicētu neatkarīgu pētījumu rezultāti ļauj izteikt negaidītu secinājumu - interferons nevis veicina, bet kavē organisma cīņu ar hroniskām infekcijām. Tas, savukārt, nozīmē, ka injekcijas saņēmušie pacienti, iespējams, izveseļojušies nevis pateicoties, bet - par spīti papildu interferona devai organismā. 

Lasīt tālāk ...

Neitronu-bora staru terapija: vai iespējama efektīva audzēju apstarošana bez blakusparādībām?

Jaunu, drošu un efektīvu vēža ārstēšanas metožu atrašana, kā arī šobrīd klīniski pielietotās ķīmijterapijas un jonizētā starojuma smago blakusparādību novēršana, kā zināms, ir viens no galvenajiem 21. gadsimta I puses medicīnas zinātnes uzdevumiem. Kā viens no iespējamajiem šo problēmu risinājumiem varētu kļūt pagaidām attīstības stadijā esošā neitronu-bora staru terapija. Par jauniem panākumiem bora transporta aģentu izstrādē un veiksmīgiem apstarošanas eksperimentiem ar pelēm vēstī žurnāla PNAS 27. marta numurā publicētais Misūri universitātes (ASV) pētnieku raksts "Boron neutron capture therapy demonstrated in mice bearing EMT6 tumors following selective delivery of boron by rationally designed liposomes".

Lasīt tālāk ...

Pēc kalmāra knābja parauga izstrādā materiālu drošākiem un ērtākiem medicīniskiem implantiem

Viena no problēmām, ar ko saskaras dažādu implantu un protēžu ražotāji - kā cietu priekšmetu droši savienot vai izvadīt cauri mīkstajiem audiem? Mehāniskā nesavietojamība nereti izraisa ādas bojājumus vietās, kur, piemēram, ķermenī ievadītas barošanas caurulītes triekas pacientiem vai vadi, kas nepieciešami sirdsdarbību uzturošā sūkņa elektriskajai barošanai. Lai šo problēmu atrisinātu, Case Western Reserve universitātes (ASV) pētnieki izstrādājuši prototipu materiālam, kas tapis, iedvesmojoties no kalmāra knābja.

Lasīt tālāk ...

Vakcinācija pret vējbakām izraisa rozes epidēmiju ASV. Vai gadīsim, kad tā sāksies arī Latvijā?

Nesen (2008.g.) Latvijā, līdzīgi kā daudzviet pasaulē, farmakoloģisko korporāciju lobija ietekmē bērnu imunizācijas kalendārā tika iekļauta vējbaku vakcīna. Tas notika, neņemot vērā, ka bērnībā ļoti viegli pārslimojamo vējbaku izskaušana jau tobrīd bija izraisījusi tautas valodā par rozi sauktās un daudzkārt smagākās vīrusu infekcijas (Herpes zoster) epidēmiju ASV (vējbaku vakcīna kalendārā kopš 1995.g.), saslimšanai kopš 2000. gadu sākuma strauji izplatoties ne tikai četrdesmitgadnieku, bet arī bērnu un jauniešu vidū [1]. Līdzīga situācija veidojas arī citās valstīs [2]. Taču tā vietā, lai atteiktos no sākotnēji cerēto ieguvumu nedevušās potes, lobisti virza ideju par vēl vienas vispārējas, šoreiz rozes vakcīnas ieviešanu.

Lasīt tālāk ...